Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
SPRK zina tos pakalpojumu sniedzējus, kas pārkāpj likumu un izplata nelegālu saturu, taču uzraugošās institūcijas galvenokārt pievēršas tieši legālo uzņēmumu kontrolēšanai

Pārkāpējus valsts zina, bet neiznīdē

Uzņēmēji cīnās pret negodīgu konkurenci, kamēr valsts institūcijas iet vieglāko ceļu - kontrolē legālos, bet nelegāļus neaiztiek vai soda minimāli. Intervija ar Baltcom valdes priekšsēdētāju Nikolā Buasēnu.

Fragments no intervijas:

Jūs esat zināms ar to, ka aktīvi aicināt novērst nelegālā satura izplatīšanu telekomunikāciju jomā. Cik liela šī nelegālā satura problēma ir Latvijā? Kā tā ietekmē jūsu vadīto uzņēmumu?

Kas attiecas uz to, cik liels ir nelegālais maksas televīziju bizness, tad tas ir aptuveni 15% no tirgus. Ja mēs paskatāmies uz Latvijas specifiku, šeit 30% iedzīvotāju ir krieviski runājošie, kuru ievērojama daļa skatās Krievijas satelīttelevīzijas, kas pārklāj Baltijas valstis. Galvenās šādas satelīttelevīzijas ir divas – Tricolor TV un NTV –, un, pat ja viņu piedāvājums tiek iegādāts šķietami likumīgi, šis saturs principā vienalga ir pretlikumīgs, jo šīs televīzijas nepakļaujas Latvijas likumdošanai, Latvijā to darbība nav reģistrēta. Juridiski līdzīga situācija ir arī ar citām satelīttelevīziju kompānijām, taču to daļa tirgū ir neliela un tās mērķtiecīgi nevirza savu piedāvājumu. Bieži vien arī šie pārraidītie kanāli ir ne tikai nelegāli, t. i., nav reģistrēti, Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā kopumā.

Savukārt, kas attiecas uz zaudējumiem, šeit būtisks ir ne tikai materiālais, bet arī pilsoniskais aspekts. Zaudējumus cieš ne tik daudz mūsu kompānija – daudz lielākā mērā visa Latvija, jo, ja jūs skatāties nelegālu saturu (kontentu), vietējiem izplatītājiem, tajā skaitā MTG, nav iespēju gūt reklāmas ieņēmumus, kas pēc tam tiek izmantoti vietējā satura radīšanai latviešu valodā. 

Tie reklāmas ieņēmumi, kas varēja tikt izmantoti kvalitatīva vietējā satura radīšanai, nonāk Krievijā, savukārt Latvijā līdzekļu nepietiekamības dēļ pazeminās vietējo raidījumu kvalitāte.

Jāpiebilst, ka tas nav vienīgais veids, kā tiek izplatīts nelegāls saturs. Aizvien populārāka kļūst interneta televīzija jeb IPTV straumēšanas platforma, kur par saturu netiek maksāts vispār. Pagaidām IPTV aizņem vien dažus procentus no tirgus, taču izplatība ir ļoti strauja un IPTV tirgus daļa kļūst aizvien lielāka. Ir arī gana daudz tādu mazo operatoru, kuri izplata nelicencētu saturu, būtībā zagtu mantu, kas gan nav patērētāju, bet tieši uzņēmumu atbildība. Diemžēl šādi uzņēmumi, cenšoties iegūt klientus, nereti izmanto arī negodīgas metodes, tostarp apzināti maldinot patērētājus. Arī Baltcom ir saskāries ar situāciju, kad tiek izplatīti nepatiesi paziņojumi par uzņēmuma darbību, parādās viltota it kā Baltcom interneta vietne utt.

Visbeidzot ir arī torentu trekeri, kas ir ievērojama problēma ne tikai Latvijā, bet daudzviet pasaulē, lai gan, piemēram, Vācijā un Francijā pret tiem ir izvērsta aktīva un veiksmīga cīņa. Jāuzsver, ka kopumā uz katru no šiem nelegālā satura izplatīšanas veidiem attiecas tas pats princips, ka, maksājot mazāk vai nemaksājot nemaz par nelegālu saturu, cilvēki kavē kvalitatīva vietējā satura radīšanu savā valodā. Tāpat ievērojamā pelēkā sektora daļa neļauj legāli strādājošajiem uzņēmumiem, kuri maksā par visu no A līdz Z – par visām nepieciešamajām licencēm un atļaujām –, pazemināt savu pakalpojumu cenas, jo tās ir atkarīgas no skatītāju skaita. 

Ar šo problēmu novēršanu ir jānodarbojas tādām institūcijām kā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) utt. Ko šīs organizācijas, jūsuprāt, dara vai nedara, lai apkarotu šī pelēkā biznesa aktivitātes?

Es teiktu, ka, piemēram, SPRK zina tos pakalpojumu sniedzējus, kas pārkāpj likumu un izplata nelegālu saturu. SPRK interneta vietnē ir publicēts šādu pakalpojumu sniedzēju saraksts, bez tam legālie pakalpojumu sniedzēji vienmēr ir gatavi palīdzēt ar informāciju. Tajā pašā laikā pastāv problēma, ka

uzraugošās institūcijas galvenokārt pievēršas tieši legālo, likumīgi strādājošo uzņēmumu kontrolēšanai, kas nav loģiski.

Tāpat pretpasākumi pret mazajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ne tikai izplata nelegālu saturu, bet veic arī citus likumpārkāpumus, aprobežojas ar nelieliem naudas sodiem, neķeroties pie efektīvākiem soda mēriem, un tas situāciju būtiski neuzlabo.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 15.decembra, numurā!
 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē