Kā liecina sabiedriskās domas aptaujas ASV, visas valsts mērogā ir sācis mazināties demokrātu kandidāta Džo Baidena pārsvars pār esošo prezidentu, un dažās no aptaujām tas jau ir sasniedzis statistiskās kļūdas robežas. Kas īpaši svarīgi – strauji palielinās atbalsts Trampam svārstīgajās ASV pavalstīs, balsojums kurās tradicionāli izšķir, kas būs nākamais Baltā nama saimnieks.
Trampam ir lielā mērā izdevies apslāpēt koronavīrusa pandēmijas izraisīto ekonomisko krīzi ar svaigi drukātu dolāru straumēm (cits jautājums jau ir, kādas sekas šī rīcība atstās vidējā un ilgtermiņā, taču tas jebkurā gadījumā būs pēc tam), bet valsti pārņēmušie protesti un nemieri, kurus atbalsta demokrāti, biedē vairākumu vidusmēra vēlētāju. Tieši tāpat biedē arī pēc politkorektuma principiem izraudzītās Baidena viceprezidentes Kamalas Harisas visai radikālie uzskati.
Papildus tam Baidena veselības stāvoklis nav no spožākajiem, kamdēļ viņa nespējas pildīt pienākumus gadījumā viceprezidentes kā ASV prezidenta nomainītājas loma ievērojami pieaug, bet balsot par prezidenti Harisu vairākums svārstīgo vēlētāju nav gatavi.
Ar salīdzinoši augstu ticamības pakāpi var arī prognozēt, ka par katastrofu Baidenam kļūs kandidātu televīzijas debates, kurām ASV atvēlēta ārkārtīgi nozīmīga loma. Baidena labākie gadi acīm redzami ir aiz muguras, un tikai retais šaubās par Trampa uzvaru debatēs. Vienas vai otras puses pārliecināto atbalstītāju viedokli šis fakts, protams, neietekmēs, taču atstās ievērojamu iespaidu uz neizlēmušajiem vēlētājiem.
Viss iepriekš minētais ļauj uzskatīt, ka līdz oktobrim abu pretendentu pozīcijas būs izlīdzinājušās, un šeit vajadzētu parādīties oktobra pārsteigumam, par kuru tiek dēvēts tāds solis no esošā prezidenta puses, uz kuru pretējai nometnei vienkārši nepaliks laika atbildēt. Ņemot vērā priekšvēlēšanu cīņas spraigumu, šāds pārsteigums nešaubīgi būs, kamdēļ analītiķi un plašsaziņas līdzekļi nododas minējumiem, ko gaidīt.
Varianti ir vismaz deviņi (neskaitot pavisam negaidītus), bet ticamākā no varbūtībām paredz Trampa tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuras laikā tiktu parakstīts jauns Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgums. Vienīgā problēma, ka Krievijas puses dalībai šādā pasākumā pavisam noteikti ir sava cena, turklāt diezin vai saistīta ar stratēģisko bruņojumu.