Nolemts atkārtotai ievēlēšanai

Balsojums republikāņu kontrolētajā Senātā – kongresa augšpalātā– , jāatgādina, bija sava veida tiesa, kuras ietvaros senatoriem bija jāizlemj, kā vērtējamas prezidentam izvirzītās apsūdzības varas ļaunprātīgā izmantošanā un šķēršļu likšanā Kongresa izmeklēšanas ceļā. Trampa attaisnošana abās apsūdzībās nozīmē arī punkta pielikšanu impīčmenta procedūrai.

Ar šo procedūru saistīto skandālu virknei izrādījās arī cits, tikpat prognozējams efekts – aptaujas liecina, ka vēlētāji – pretēji impīčmenta procedūru sākušo demokrātu cerībām – ir nevis samazinājuši, bet gan gluži pretēji – palielinājuši atbalstu Trampam un republikāņiem.

Kā liecina jaunākie Gallup dati, atbalsts Trampam visas valsts mērogā ir sasniedzis 49%, bet republikāņu partijai – 51%. Atbalsts demokrātu partijai tikmēr ir noslīdējis līdz 45%.

Papildus tam demokrāti pasniedza Trampam nenovērtējamu dāvanu, ar vērienu izgāžot partijas priekšvēlēšanas (šajā gadījumā kokusus) Aiovas pavalstī. Aiovā kopš 1972. gada tradicionāli sākas cīņa par tiesībām kandidēt uz ASV prezidenta amatu no abu lielo partiju rindām, un šā iemesla dēļ balsojumam ir liela simboliska nozīme vēlētāju acīs, tas ietekmē sponsoru lēmumus, preses attieksmi utt.

Nespēja vairāku dienu garumā saskaitīt vien nedaudz vairāk nekā simt tūkstošu priekšvēlēšanu sapulču dalībnieku balsis, savstarpējie apvainojumi un šaubas par rezultātu godīgumu – šis haoss iespaidīgi kontrastēja ar monolītajiem un par gaidāmo uzvaru pārliecinātajiem Trampa atbalstītājiem.

Rezultātā pirmais priekšvēlēšanu iespaids par demokrātiem ir nevis vienkārši slikts, bet katastrofāli slikts.

Protams, tas nenozīmē, ka svaru kausi vairāk nevarētu nosvērties pretējā virzienā – vienmēr var atlidot kādi melnie gulbji, ieskaitot gādīgu roku konstruētus, tomēr vismaz šobrīd šķiet, ka Tramps ir nolemts uzvarai. Lielā mērā savu oponentu iekšējās sašķeltības, nespējas izvirzīt konkurētspējīgu kandidātu, konstruktīvas programmas neesamības un citu līdzīgu iemeslu dēļ.

Tajā pašā laikā Trampa, domājams, pārliecinošā uzvara tā arī nespēs atrisināt viņa galveno problēmu – nodrošināt rīcības brīvību. ASV iekšienē šobrīd rit visīstākais aukstais karš starp nosacīti nacionāli konservatīvo un globāli ultraliberālo elitēm, būs uzvara – lai arī ļoti svarīgā, taču tikai kaujā, nevis karā. Tas pats, protams, notiktu arī demokrātu kandidāta uzvaras gadījumā.

Attiecīgi ASV turpināsies iekšpolitiskais haoss un konfrontācija, kas Vašingtonas iespaidīgā starptautiskā nozīmīguma dēļ atstās ietekmi uz politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem visā pasaulē. Varbūtība, ka izdosies apturēt šo tendenci, tikmēr nešķiet ticama.