Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +5 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Nelabo kļūdas, jo... tā izdevīgi. Cik ilgi vēl?

Nožēlu izraisa fakts, ka taisnīguma atjaunošana prasīja piecus gadus – šie tiesībsarga Jura Jansona vārdi, komentējot Satversmes tiesas spriedumu, ar kuru beidzot tiks atceltas normas par "pagarināto normālo" darba laiku ārstniecības procesā iesaistītajiem, ļoti precīzi raksturo to kroplīgo attieksmi, kāda jau gadiem ilgi valda valsts budžeta sadalē. Kamēr no budžeta algotie nestreiko, kamēr sistēma vēl daudzmaz funkcionē un kamēr, kā šajā gadījumā, Satversmes tiesa neliek, lēmumu pieņēmēji ir gatavi, kā senā anekdotē teikts, "sēdēt ierakumos un krāsot lūpas".

Zināja taču, ka pagaidu risinājums, kas ieviests sen pagājušas krīzes laikā, nevar tikt uzskatīts par normālu ilgtermiņā. Zināja par veselības aprūpē strādājošo neapmierinātību ar darba samaksas nosacījumiem, viņu gatavību emigrēt un arī reālo aizbraukšanu, kā sekas – darbinieku trūkums nozarē – jau sen bija jūtamas. Bet nē – vilka laiku, mēģinot notušēt problēmu ar vēl kārtējiem pagaidu un pārejas perioda risinājumiem.

Jau pirms pieciem gadiem tiesībsargs bija aktualizējis problēmu, ka termins "pagarinātais normālais darbalaiks" ir absurds, ārstniecībā strādājošajiem par virsstundām jāmaksā atbilstoši Darba likumā noteiktajam. Tātad politiķiem bija gana daudz laika saņemt apstiprinājumu arī no Veselības ministrijas un Saeimas juristiem, ka norma ir labojama, un attiecīgi rīkoties. Tiešām bija nepieciešama šī "valsts pret valsti" tiesa, lai beidzot kas mainītos? Un cik tad nu briesmīgi daudz ietaupīja? Un – pats galvenais – uz kā rēķina?!

Skumdina šajā kontekstā divas tendences. Pirmā – ka valsts allaž pamanās risināt savas problēmas (vienalga, vai tās saistītas ar nespēju izveidot sabalansētu budžetu, vai krīzi kādā nozarē u. tml.) uz mazāk nodrošināto rēķina, proti, "izbraukt" no samilzušās situācijas uz ne pārāk naudīgo, taču savu darbu pacietīgi darošo (kā šajā gadījumā – ārstniecības personāla) rēķina. Un otra – ka pat tad, kad jau labu laiku runāts par valsts ekonomikas augšupeju, stabiliem augšupejošiem rādītājiem utt., "piemirst" atgriezties pie sāpīgo krīzes laikā pieņemto lēmumu, pie "jostu savilkšanas" atcelšanas. Tā teikt – ko tur daudz skatīsies pagātnē, viss labi, ejam uz priekšu, baudām panākumus. Lai nozares pašas tiek galā ar krīzes iecirstajām brūcēm. Izņēmums – tie, kuri prot uzstājīgāk par sevi atgādināt vai, kā šajā gadījumā, piesaistīt tiesībsarga uzmanību. To gribēdams nenosauksi par godprātīgu valsts politiku. Pat ja tā kādam no valsts varu pārstāvošajiem šķiet izdevīgāk.

Bet ir arī labā ziņa – šis Satversmes tiesas spriedums vēsturē paliks kā izcils piemērs tam, ka tiesībsarga institūcija nav domāta tikai parunāšanai par problēmām, proti, ka tā spēj arī kaut ko reāli panākt. Un varbūt tas ir arī piemērs citām institūcijām, tajā skaitā Valsts kontrolei, kā rīkoties, ja to teiktais un aizrādītais izskan tukšumā. No vienas puses, gribētos cerēt, ka daudz vēl tādu spriedumu būs un daudz kas vēl tiks tādā veidā atrisināts, jo aktualizētas arī daudzas citas problēmas, taču, no otras puses, saprotam, ka daudz loģiskāk būtu, ja līdz valsts resursu tērēšanai tiesvedībām nemaz nenonāktu – attiecīgās likumu kļūdas un nepilnības tiktu labotas krietni savlaicīgāk.

Top komentāri

Margarēta
M
Šis tiesībsargs ir ļoti labs. Vai iepriekšējo vispār atceramies? Nē! Jo nedarīja absolūti neko. Jā, Jansons daudziem ir neērts, bet tas tikai liecina par to, ka viņš labi dara savu darbu. Atšķirībā no lielākās daļas ministru. Jebkurā normālā valstī Čakša jau sen būtu patriekta. Patiesībā jau sen būtu kritusi arī visa valdība, jo ir 2 milzīgi skandāli: OIK un bardaks veselības nozarē. Pie mums? Ciniski rullē uz priekšu. Pat tiktāl, ka krīzes visvairāk skartās nozares ministrs paņem bērna kopšanas atvaļinājumu un 4 mēnešus visvairāk krīze skartajā nozarē vispār nav ministra. Tas NAV normāli.
Kera ieviestais murgs
K
To kroplību ieviesa mediķu arodbiedrības šefs Keris.
indulis
i
kaut kā neviens nepievērsa uzmanīgu kad "Vienotības" laikā liberbrāļi nodarbojas ar visu ko, tikai ne ar ekonomiku { pat Dombrovska "konsolidācija" bija drīzāk impotentu ņemšanās ar PB un VF rekomendāciju neveiksmīgu interpretāciju}, ZZs pa kluso tik rebes kārtoja. Ko var gaidīt no valsts pārvaldes ja VK nesmukumos pieķertie Kučinska "parteigenosse" tiek mazgāti balti bet atmaskotāji "svoloči". Augulim viņa ministrijā laikam katru dienu pa divām reizēm KNABam jākrata, nevis kā tagad reizi divos trijos mēnešos?
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Latvija sāk pazust no vienādojuma

Esat pamanījuši, kā Latvijas informatīvajā telpā līdz nesenam laikam konsekventi uzturētais vēstījums, kas kara iznākumu Ukrainā tieši sasaistīja ar mūsu valsts drošību, to pamatoti paceļot...

Birokrātija prasa aizvien vairāk resursu, tā jāmazina

Par nākamā gada budžetu, nodokļu izmaiņu ietekmi uz ekonomiku un uzņēmēju vēlmi pēc stabilitātes un prognozējamības Guntars Gūte sarunājas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru ...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē