Nepilnības neapšaubāmi ir, un atbildība par tām jāuzņemas galvenokārt tiem politiskajiem spēkiem, kuri ir vadījuši Veselības ministriju. 82% iedzīvotāju par galveno veselības aprūpes problēmu uzskata garās rindas uz valsts apmaksātajiem izmeklējumiem, rāda kompānijas Norstat veiktā aptauja. Turklāt daudzi cilvēki ir piedzīvojuši, ka ilgi jāgaida ne tikai uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, bet arī uz tiem, kurus pacienti ir gatavi finansēt no saviem līdzekļiem tieši vai izmantojot apdrošināšanas polisi. Par garajām rindām un veselības aprūpes sarežģīto pieejamību ir visai pamatoti teikt: "Valdība vainīga!", turklāt tas attiecas ne tikai uz pašreizējo valdību, bet arī uz daudzām iepriekšējām valdībām.
Tomēr nevajag aiziet galējībās un vainot politiķus par katru konfliktu, kas uzliesmojis starp mediķiem un pacientiem vai viņu tuviniekiem. Pastāv arī individuāla katra pieauguša cilvēka atbildība par savu rīcību un tās sekām. Var labi saprast to, ka RAKUS uzbrukumu ārstei vēlētos pārkvalificēt no administratīvo pārkāpumu procesa par kriminālprocesu, turklāt cietusī ārste lūdz piedzīt arī morālā kaitējuma kompensāciju – 8000 eiro. (Par to šonedēļ vēstīja LTV.) Turklāt šis gadījums, kad sieviete fiziski uzbrukusi citai sievietei, norāda arī uz to, ka agresīva uzvedība Latvijas sabiedrībā ir ļoti izplatīta.
Tajā pašā laikā ne vienmēr viss ir korekti veselības aprūpes iestāžu attieksmē pret pacientiem un viņu tuviniekiem. Šā gada sākumā LTV vēstīja par gadījumu, kad Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas morgā bija sajauktas mirušas pacientes. Šo gadījumu vērts atcerēties, jo sajauktas mirušas pacientes – tas ir reāls fakts, nevis subjektīvs viedoklis par to, ka ārsts runājis nepareizā intonācijā vai pacients nepareizi sapratis. Turklāt vairāki cilvēki no žurnālistikas un augstskolas mācībspēku vides, kuriem šogad nācies ārstēties vienā no Rīgas lielajām slimnīcām, akcentēja tieši haosu pacientu reģistrācijā un loģistikā. Savukārt par personāla komunikāciju un ārstēšanas gaitu nekas kritisks netika sacīts. Tāpat arī pretēji iepriekš dzirdētajam vismaz šajos konkrētajos gadījumos netika fiksēts, ka slimnīcas darbinieki nepārvaldītu valsts valodu, t. i., latviešu valodu.
Kā jau daudzās jomās mūsu valstī, arī veselības aprūpes sistēmā viss nav slikti, tomēr risināmu problēmu arī netrūkst.