Vēlēšanu otrā kārta notiks 7. maijā, un teorētiski, protams, abu kandidātu iespējas ir vienādas, tomēr de facto jau tagad ir skaidrs, ka Makrona uzvaru var novērst tikai kādi ārkārtēji apstākļi. Lai arī Lepena ne tuvu nav tik radikāla kā viņas tēvs, kurš dibināja un ilgus gadus vadīja NF, principu "vienalga, kas, tikai ne Lepena" neviens nav atcēlis, un neko mainīt nespēs pat tas, ka NF līdere abās kārtās savāks šīs partijas kandidātam rekordlielu vēlētāju balsu skaitu. Pirmās kārtas rezultāti arī ļauj prognozēt, ka Lepena uzvarēs lielākajā daļā Francijas mazpilsētu un lauku rajonu, tomēr lielpilsētas ar Parīzi priekšgalā tikpat pārliecinoši balsos par Makronu.
Bijušā ministra gandrīz drošā uzvara ir laba ziņa visiem eirooptimistiem. Atšķirībā no Lepenas, kura sola aizvest Franciju no Eiropas Savienības (ES), līdz ar to pieliekot punktu alianses pastāvēšanai, kas bez Parīzes nav iedomājama, Makrons ir kaismīgs eirointegrācijas atbalstītājs. Tieši tāpat Makrona gandrīz drošā uzvara ir laba ziņa visiem, kurus biedē Krievija, jo bijušais ekonomikas ministrs ir noskaņots runāt ar Maskavu visai kategoriskās toņkārtās.
Vienlaikus var gadīties, ka labās ziņas ar to arī beidzas. Francijā jau ilgstoši valda politiskā krīze un ekonomiskā stagnācija, valsti pārplūdina imigranti, regulāri notiek terora akti, sabiedrība ir sašķelta, un Francija strauji zaudē ietekmi ES, nemaz nerunājot par ietekmi globālā mērogā.
Šo un vēl citu iemeslu dēļ valsts prezidenta kārtējo vēlēšanu virsuzdevums ir atrast līderi, kas spēs apvienot Franciju un izvest to no krīzes, gluži kā pirms 60 gadiem to izdarīja Šarls de Golls. Savukārt, ja nākamais prezidents ar šo uzdevumu netiks galā, problēmas turpinās pieņemties spēkā un Francijai draud reāla un neatgriezeniska Eiropas mēroga lielvalsts statusa zaudēšana.
Šādā situācijā izteikti prezidentālas valsts vadības uzticēšana politiķim, kura galvenie līdzšinējie sasniegumi ir veiksmīga sabiedrisko attiecību kampaņa un ciešas saites ar liela mēroga finansistiem un kurš priekšplānā izvirzījies, būdams mazāk iesaistīts skandālos nekā oponenti, ir riskants pasākums, turklāt ne tikai Francijai, bet visai ES. Rezultātā atliek vienīgi cerēt, ka kandidāta Makrona vārdi saskanēs ar nākamā prezidenta Makrona darbiem.
Spagetijs
neesi tik viszinigs
ups