Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +5 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 2. novembris
Dzīle, Viva, Vivita

Lauki nonākuši krustcelēs

Izbraucot ārpus Rīgas, šajā rudenī, vēl biežāk nekā iepriekš, pamanāms, ka mūsu valstī aizvien spēcīgāka kļūst urbanizācija, bet iedzīvotāju skaits un ar to saistītais dzīves dinamisms laukos mazinās. To apliecina arī skaitļi – oktobrī mediji, atsaucoties uz Centrālo statistikas pārvaldi, vēstīja, ka Latgalē ir tādi ciemi, kuri eksistē vien "uz papīra", bet realitātē tajos nedzīvo neviens iedzīvotājs. Statistikas dati arī rāda, ka Rīgā un Pierīgā mājo vismaz 52% Latvijas iedzīvotāju.

Turklāt nesen arī sociālajā medijā Facebook bija lasāms ieraksts, kura autors, kurš ikdienā dzīvo Rīgā, pauda savus novērojumus Vidzemes centrālajā daļā, uzsverot, ka lauki kļūst aizvien tukšāki. Komentāros paustā reakcija uz šādu viedokli bija gan piebalsošana autoram, gan arī pārmetumi, ka viņš ignorē visu to labo, kas ir ieraugāms laukos un mazajās apdzīvotajās vietās, gan arī žēlabas, ka laukos viss ir vēl daudz bēdīgāk, nekā novērojis ieraksta autors. 

Taču, ja ignorē gan reklāmiski salkanos pārspīlējumus "mūsu ciemā viss ir izcili", gan vaimanas, ka vienmēr un visur viss ir tikai slikti, tad izkristalizējas jautājums, par ko vajadzētu diskutēt valstiskā mērogā gan saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu, gan arī saistībā ar Nacionālo attīstības plānu 2021.–2027. gadam, un šis jautājums ir: uz kuras nozares attīstību būtu jākoncentrējas, lai nodrošinātu to, lai laukos dzīvo mērķtiecīgi, enerģiski cilvēki, kuri ir gatavi strādāt un pat veidot savu biznesu? Turklāt šīs izvēlētās nozares izaugsme būtu jāsekmē. Un te būtiska ir izšķiršanās par to, kura nozare patlaban šķiet tā perspektīvākā. Lauksaimniecība? 
Nenoliedzami, mūsu valstī lauksaimniecība ir ekonomiski un psiholoģiski nozīmīga nozare ar spēcīgām vēsturiskajām saknēm, bet pašreizējā situācija liecina, ka ar lauksaimniecību vien nepietiek, lai laukos nemazinātos iedzīvotāju skaits. 

Rūpniecība? Latvijā ražošana koncentrējas galvenokārt lielajās pilsētās un novadu centros, un, kā savulaik norādīja kādreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, nevar cerēt, ka ikvienā ciemā kāds vietējais uzņēmējs vai ārvalstu investors atvērs rūpnīcu. 

Tūrisms? Tam nepieciešama ļoti mērķtiecīga valsts, pašvaldību un privātā sektora sadarbība, turklāt jāapzinās, ka mēs dzīvojam laikā, kurā ārvalstu ceļotāji ir gatavi tērēt naudu par kvalitatīvu un tieši viņiem interesantu tūrisma piedāvājumu, un šāds piedāvājums Latvijas laukos ir, taču ārvalstu viesi nevēlas braukt pa bedrainu ceļu, lai, sekojot grūti saprotamām, šķībām norādēm, nonāktu kādā lauku sētā, kuras iemītniekiem pelnīt ar tūrismu gribas, bet izpratnes par tūrisma biznesu īsti nav.

Top komentāri

viesis
v
Pozitīvi ir tas, ka kāds vispār runā par lauku iztukšošanās problēmu, lai gan autorei, kā jau pie mums ir pieņemts, ir stipri virspusēji spriedumi par sarežģītu un daudzšķautnainu problēmu. Piemēram, ja pieminam kaut vai tikko aprunāto ideju par veco automašīnu aizliegšanu. protams, ka šāds aizliegums visasāk skars lauku iedzīvotājus, jo pat 7 gadus vecu automašīnu, nerunājot jau par tādu ekstru kā elektromobilis, laukos var atļauties labi ja kādi 20- 30% iedzīvotāju. lai gan laukos automašīna ir nepieciešama pilnvērtīgai dzīvošanai. Līdz ar to, jau pati šādas idejas apspriešana ir vērsta pret lauku apdzīvošanu. nerunājos jau par mazo skolu, slimnīcu likvidēšanu, sabiedriskā transporta nepieejamību, pat tādu sīkumu, kā bankomātu nepieejamība un pasta pakalpojumu sadārdzināšanos. Visi šie faktori un vēl daudzi citi mazina lauku apdzīvotību, un to nespēs kompensēt kaut kādas vienas nozares pasludināšana par prioritāti. Šī problēma jārisina kompleksi, bet kas to darīs...….
reptilis
r
Bija izvēle...kādreiz - latifundijas vai ģimenes saimniecības. Izvēle notika - latifundijas! Tagad daudzi latifundisti spiedz - peoni aizmukuši....vajag ievest jaunus!:))))...reizē skumji un smieklīgi. Bet nav nekā jauna šai pasaulē - bija Romas impērijas latifundijas...,bija muižas... A,izvēle par labu latifundijām notika tāpēc ,ka tās spēj izaudzēt produkciju eksportam - graudaugus ...un tam ir vajadzīgas lielas platības .
Nejēga
N
Vispirms būtu jāizvērtē Nacionālā attīstības plāna īstenošanas augļus, kas padarīts, kas nē, ja nē, tad KĀPĒC. Nacionālajam attīstības plānam jābūt uz katra deputāta, ierēdņa darba galda. Ja ko lemj, tad salīdzina ar NAP, tad būtu mazāk stulbu lēmumu, mazāk likumu, kuriem jau nākamajā dienā tiek gatavotas izmaiņas.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Ģenerālprokuratūra mazgā Martinsonu

Reaģējot uz Dienas rakstu par to, kā sakārtotas bēdīgi slavenā Māra Martinsona kriminālās problēmas ar apsūdzībām nodokļu shēmošanā, Ģenerālprokuratūra (ĢP) teju pēc nedēļu ilgām pārd...

Piektā daļa zemessargu ir sievietes

Par Zemessardzes nozīmi valsts aizsardzībā un to, kāpēc svarīgi būt zemessargam, Dienas galvenais redaktors Gatis Madžiņš un žurnālists Guntars Gūte sarunājas ar Zemessardzes komandieri, b...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē