Procentu likmju izmaiņas ir līdzeklis, ne tikai lai uzlabotu situāciju tiem, kuri vēlas kaut ko uzkrāt, bet arī kalpo kā līdzeklis tautsaimniecības procesu stimulēšanai, taču šajā gadījumā likmēm ir jābūt zemām. Jo zemāka likme, jo lētāki ir aizdevumi un vieglāk tikt pie naudas dažādu investīciju projektu realizēšanai vai mājokļa pirkšanai. Šāda veida monetārā politika pasaulē īpašus apgriezienus uzņēma pēc iepriekšējās finanšu krīzes, turklāt, lai aizdevumi būtu lētāki, pasaules centrālās bankas ne tikai nosprauda procentu likmju latiņu rekordzemā līmenī, bet arī veica iespaidīgas finanšu injekcijas valdību obligāciju uzpirkšanā, tādējādi samazinot arī šo parāda vērtspapīru ienesīguma procentu likmes, tādējādi stimulējot komercbankas vairāk pievērsties privātā sektora, nevis valstu kreditēšanai.
Tomēr jaunas pēc finanšu krīzes apstākļos Eiropas bankām noteiktās prasības neļauj veikt tik dāsnu kreditēšanu kā treknajos gados.
Turklāt jau pirms finanšu satricinājumiem iepriekšējās desmitgades izskaņā privātais sektors bija pārkreditējies varbūt pat desmitiem gadu uz priekšu, līdz ar to tikt pie jauniem aizņēmumiem ir grūti un vienlaikus arī ekonomikā finansiāli dzīvotspējīgu projektu nav tik daudz, kā varētu vēlēties. Rezultātā finanšu sektorā naudas ir daudz un tā ir lēta, un negatīvu procenta likmju apstākļos bankām par piesaistīto termiņnoguldījumu ar nulles vērtu ienesīgumu nākas klientam pat piemaksāt.
Kopš krīzes ir pagājis krietns laiks, un iepriekšējie divi gadi pasaules ekonomikai bijuši ļoti ražīgi. Varētu šķist, ka pienācis laiks likmes mainīt tā, lai tās iespējami sabalansētu gan aizņēmēju, gan krājēju interesēs. Tomēr situācija nav vienkārša ne tikai eirozonā, kur tādas valstis kā Itālija un Grieķija nespēj atgūties no krīzes, parādu akacī grimstot aizvien dziļāk, bet arī pasaules ekonomikā kopumā, kas arī sāk bremzēties.
Pēdējā laikā samērā labi klājies ASV tautsaimniecībai, taču arī tur centrālā banka aizvien skaidrāk liek manīt, ka ir gaidāms procentu likmju samazinājums, tādējādi norādot, ka stāvoklis ekonomikā tik tiešām dara raizes. Turklāt pat jau izskanējušas prognozes, ka līdz nākamā gada beigām ASV centrālā banka procentu likmi varētu samazināt sešas reizes, kopumā to samazinot par 1,5 procentpunktiem.
Situācija ir ļoti nopietna arī šaipus Atlantijas okeānam, tikai atšķirībā no kolēģes ASV Eiropas Centrālajai bankai vairs īsti nav ko samazināt, vienīgi nulles vērtas likmes padarīt negatīvas un tās, kas jau ir ar mīnusa zīmi, samazināt līdz vēl negatīvākam līmenim. Tas nozīmē to, ka var atmest cerības uz ienesīgumu termiņnoguldījumiem un dažādiem konservatīvajiem finanšu instrumentiem, kuri denominēti eiro. Līdz ar to, lai kaut ko nopelnītu no ieguldījumiem, krājējiem nāksies uzņemties lielāku investīciju risku, tādējādi veicinot tālāku akciju tirgu uzkaršanu, kas savukārt var radīt aizmetni jaunai finanšu krīzei un tam sekojošam naudas zudumam.
.
sds
reptilis