Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -3 °C
Skaidrs
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda
Iepriekšējie divi gadi pasaules ekonomikai bijuši ļoti ražīgi. Varētu šķist, ka pienācis laiks likmes mainīt tā, lai tās iespējami sabalansētu gan aizņēmēju, gan krājēju interesēs, tomēr situācija nav vienkārša

Krājējus gaida aizvien grūtāki laiki

Droši vien, ka tikai retais tic, ka tuvākajā laikā eirozonas monetārais sargs Eiropas Centrālā banka varētu veikt kādas kardinālas izmaiņas pašreizējā zemo procentu likmju politikā, tādējādi atkal ļaujot piedzīvot finansiālo atdevi tiem, kas naudu tur bankas termiņnoguldījumā vai kādā citā no konservatīvajiem finanšu instrumentiem.

Procentu likmju izmaiņas ir līdzeklis, ne tikai lai uzlabotu situāciju tiem, kuri vēlas kaut ko uzkrāt, bet arī kalpo kā līdzeklis tautsaimniecības procesu stimulēšanai, taču šajā gadījumā likmēm ir jābūt zemām. Jo zemāka likme, jo lētāki ir aizdevumi un vieglāk tikt pie naudas dažādu investīciju projektu realizēšanai vai mājokļa pirkšanai. Šāda veida monetārā politika pasaulē īpašus apgriezienus uzņēma pēc iepriekšējās finanšu krīzes, turklāt, lai aizdevumi būtu lētāki, pasaules centrālās bankas ne tikai nosprauda procentu likmju latiņu rekordzemā līmenī, bet arī veica iespaidīgas finanšu injekcijas valdību obligāciju uzpirkšanā, tādējādi samazinot arī šo parāda vērtspapīru ienesīguma procentu likmes, tādējādi stimulējot komercbankas vairāk pievērsties privātā sektora, nevis valstu kreditēšanai.

Tomēr jaunas pēc finanšu krīzes apstākļos Eiropas bankām noteiktās prasības neļauj veikt tik dāsnu kreditēšanu kā treknajos gados.

Turklāt jau pirms finanšu satricinājumiem iepriekšējās desmitgades izskaņā privātais sektors bija pārkreditējies varbūt pat desmitiem gadu uz priekšu, līdz ar to tikt pie jauniem aizņēmumiem ir grūti un vienlaikus arī ekonomikā finansiāli dzīvotspējīgu projektu nav tik daudz, kā varētu vēlēties. Rezultātā finanšu sektorā naudas ir daudz un tā ir lēta, un negatīvu procenta likmju apstākļos bankām par piesaistīto termiņnoguldījumu ar nulles vērtu ienesīgumu nākas klientam pat piemaksāt.

Kopš krīzes ir pagājis krietns laiks, un iepriekšējie divi gadi pasaules ekonomikai bijuši ļoti ražīgi. Varētu šķist, ka pienācis laiks likmes mainīt tā, lai tās iespējami sabalansētu gan aizņēmēju, gan krājēju interesēs. Tomēr situācija nav vienkārša ne tikai eirozonā, kur tādas valstis kā Itālija un Grieķija nespēj atgūties no krīzes, parādu akacī grimstot aizvien dziļāk, bet arī pasaules ekonomikā kopumā, kas arī sāk bremzēties.

Pēdējā laikā samērā labi klājies ASV tautsaimniecībai, taču arī tur centrālā banka aizvien skaidrāk liek manīt, ka ir gaidāms procentu likmju samazinājums, tādējādi norādot, ka stāvoklis ekonomikā tik tiešām dara raizes. Turklāt pat jau izskanējušas prognozes, ka līdz nākamā gada beigām ASV centrālā banka procentu likmi varētu samazināt sešas reizes, kopumā to samazinot par 1,5 procentpunktiem.

Situācija ir ļoti nopietna arī šaipus Atlantijas okeānam, tikai atšķirībā no kolēģes ASV Eiropas Centrālajai bankai vairs īsti nav ko samazināt, vienīgi nulles vērtas likmes padarīt negatīvas un tās, kas jau ir ar mīnusa zīmi, samazināt līdz vēl negatīvākam līmenim. Tas nozīmē to, ka var atmest cerības uz ienesīgumu termiņnoguldījumiem un dažādiem konservatīvajiem finanšu instrumentiem, kuri denominēti eiro. Līdz ar to, lai kaut ko nopelnītu no ieguldījumiem, krājējiem nāksies uzņemties lielāku investīciju risku, tādējādi veicinot tālāku akciju tirgu uzkaršanu, kas savukārt var radīt aizmetni jaunai finanšu krīzei un tam sekojošam naudas zudumam. 

Top komentāri

.
.
Pasaulē notiek dīvainas lietas. Vācijas ļaudis cenšas kaut kādā veidā ieguldīt savus EURO Dānijā, un reizēm liekas, uz pavisam neizdevīgiem noteikumiem- tur ir bezprocentu kredīti uz vairākiem gadiem utt. Dānija nav eirozona, tur ir DKK. Otrkārt, EURO krāšana pati par sevi ir bezjēdzīga- to aprij inflācija. Uzkrājumi jāveido investīciju zeltā, BET- jāatceras, ka Latvijā tas nav iespējams, jo VID no pārdotā zelta naudiņas savāc 20%. Zelts ir jāpārdod valstīs, kur šāda nodokļa nav, pretējā gadījumā šāda investīcija kļūst bezjēdzīga.
sds
s
Nu te laikam ir tā klasiskā secība, ka finanšu institūcijas tiek piespiestas kreditēt reālo ekonomiku uz lētiem procentiem, kā rezultātā efektivizējas ražošana un pakalpojumi un sākas rūpnieciskais 20 gadu cikls. Cik var noprast, no tā nekas nesanāk, jo nauda tiek grūsta spekulatīvajos tirgos. Bet ekonomikā visi procesi notiek tā, kā tam jānotiek, pie dažādiem dominējošiem faktoriem atšķiras tikai notikumu izpildes laika grafiks. Tātad akcijās veidojas burbulis
reptilis
r
...,ko taupa taupītājs....,to paņem laupītājs:)))
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē