Tālāko izšķirs vēlēšanu rezultātu matemātika un potenciālo koalīcijas partneru gatavība kompromisiem. Iespējams, lielākus brīnumus vēl redzēsim.
Burovs mēra amatā sevi veiksmīgi parādījis kā principiālu pretinieku Saskaņas un mazākuma partneru amatu kārei, demonstrējis sevi kā atbildīgu, principiālu, par pilsētnieku interesēm domājošu un tās respektējošu līderi. Varētu būt, ka tas vairojis GKR atbalstītāju loku un pēc nākamajam vēlēšanām tieši GKR būs izpelnījusies tā dēvēto zelta kārti, kad bez viņiem vairākuma koalīciju izveidot nevarēs. Un tas nozīmē, ka Rīgā varētu būt atšķirīga valdošā koalīcija no tās, kas ir Saeimas un valdības līmenī.
Protams, ir pamats runāt arī par domes atlaišanas papildu pamatojumu. Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līderis Raivis Dzintars izteicies, ka triju Rīgas domes sēžu nenotikšanai nevajadzētu aizstāt līdzšinējo Rīgas domes likumprojektā ietverto argumentāciju par krīzi atkritumu apsaimniekošanas jomā.
Tomēr argumentāciju par atkritumiem vēl varēja vismaz teorētiski apstrīdēt Satversmes tiesā, bet fakts, ka dome apliecinājusi savu lemtnespēju, ir neapšaubāms, līdz ar to spekulācijām par pamatojumu vairs nav vietas.
Un arī acīmredzams, ka vēlēšanas tiks izsludinātas uz vairāk nekā piecu gadu termiņu, jo, kā informē Centrālā vēlēšanu komisija, no 16. janvāra līdz 4. februārim parakstu vākšanā tautas nobalsošanas ierosināšanai par Valsts prezidenta apturētajiem grozījumiem republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā un grozījumu likumā par pašvaldībām piedalījušies 0,23% vēlētāju, kas ir aptuveni 2,3% no tautas nobalsošanas ierosināšanai nepieciešamā parakstītāju skaita. Lai arī parakstu vākšana turpinās, izskatās, ka tā paliks bez vērā ņemama rezultāta.