Taču, ja teorētiski pieļauj, ka dzelzceļš tiek uzbūvēts un sāk funkcionēt, tad kur rastos pa tā sliedēm braucošo vilcienu pasažieri? Ja saglabāsies patlaban valdošās tendences tūrismā, tad Rail Baltica varētu sekmēt to, ka Latvijas, Lietuvas, Igaunijas iedzīvotāji dodas ceļojumos uz abām pārējām Baltijas valstīm, un tieši Latvijai, ņemot vērā ģeogrāfisko atrašanos Baltijas centrā, jaunais dzelzceļš varētu būt sevišķi izdevīgs.
Gan statistikas dati, gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras sniegtā informācija, gan arī novērojumi liecina, ka mūsu valsti pēdējā laikā lielā skaitā apmeklē Igaunijas un it īpaši Lietuvas iedzīvotāji. Arī nesen aizvadītajos Jāņos daudzviet Latvijā ir saklausīta lietuviešu valoda. Vienlaikus arī Lietuva un Igaunija ir populārākie mūsu valsts iedzīvotāju ceļojumu galamērķi jau gadiem.
Rail Baltica varētu sekmēt arī to, ka ne tikai Lietuvu, bet arī Latviju un Igauniju vairāk apmeklē ceļotāji no Polijas. Intensīvāka varētu kļūt arī Somijas tūristu plūsma ne vien uz Igauniju, bet arī uz Latviju un Lietuvu. Tūrisma nozares pārstāvju pieredze arī liecina, ka daudzi ceļotāji no tālākām zemēm uz mūsu reģionu brauc 7–10 dienu ilgā ceļojumā, kura laikā vēlas apmeklēt visas trīs Baltijas valstis, un arī viņi varētu izmantot jauno vilcienu. Rezumējot jāteic, ka tūrismam Rail Baltica varētu noderēt.
Ja raugās uz citām nozarēm, tad ir sarežģītāk. Baltijas mēroga uzņēmējdarbība ir apguvusi un noslīpējusi prasmi procesus organizēt attālināti, bet pārstāvju pulcēšanos klātienē rīko reti. Turklāt globālā mērogā tiek atzīts, ka darba tirgū ienāk XXI gadsimtā dzimusī digitālā paaudze, kura lieliski prot e-vidē īstenot dažādus projektus un virtuāli sazināties ar plašu sadarbības partneru loku, bet visai kritiski izturas pret tādiem komandas saliedēšanas klātienes pasākumiem, kādi bija iecienīti pirms desmit un vairāk gadiem. Tādējādi nav pamata domāt, ka Rail Baltica pasažieru ievērojamu daļu veidos Baltijas mērogā strādājošo uzņēmumu darbinieki. Tā tas varbūt būtu bijis pirms 10–15 gadiem, bet vairs ne tagadnē un nākotnē.
Protams, ir baltieši, kuri mēdz apciemot draugus un radiniekus abās pārējās Baltijas valstīs, bet šāda segmenta pasažieru īpatsvars arī nebūs īpaši liels.
Iepriekš ir ticis minēts, ka Rail Baltica varētu noderēt ne tikai pasažieru, bet arī kravu pārvadājumiem, taču, lai tā notiktu, svarīga ir dzelzceļa un ostu simbioze, turklāt ne jau tikai Latvijā.