Jāstiprina uzticēšanās valstij

Uzticēšanās valstij nav jāstiprina. Valsts darbiniekiem ir jārunā patiesība un nav jāzog, tad uzticēšanās nostiprināsies pati par sevi. MĒĢINIET TAČU REIZ KAUT KO MĀCĪTIES NO CCCP SABRUKUMA... LAI NĀKTU PIE ATZIŅAS, TĀLU NAV JĀIET... .

Virsrakstā nav saprotams, kā še domāta "valsts". Valsts ir tās pilsoņi, mūsu draugi un kaimiņi, mēs, nevis - kā še norādīts - ministrijas, iestādes vai parlaments. Ja ņemam cilvēcisko, sadzīves līmeni, uzticība valstij ir liela. Tikko runa par iestādē, tā plok, kā saldējums vakardien. Ja runā par iestādēm, ja u otro reizi īsā laikā dzirdam augsta līmeņa profesionālo bezsakarību... Pirms neilga laika, runājot par bēgļiem, bija nepieciešami vairāki mēneši, iekams uz Radio atnāca Hosams un sacīja: Arī es nesaprotu, kā bēgļu uzņemšanas sistēma strādās... Diskusijas un "ņemšanās" ilga jau mēnešus trīs, kad patiesi nekādas skaidrības nebija. Datu regula - tas pats! Domāju, ka nevienu nesatrauktu situācija, kurā ierēdnis vai deputāts bilstu, ka nezina un nesaprot. Bet ierēdnis un deputāts nesaprot, tostarp prātuļo par sodiem un represijām... Tātad - kālab un kādēļ uzticēties algotam (manis un citu) darbiniekam, kam uzdots pārstāvēt mūsu kopumu - valsti????