Tā ir arī dzīvošana uz citu rēķina. Ne jau lauku vai kādu citu apdzīvotu vietu iedzīvotāji tā saka – vien tie, kuri dzīvo Rīgā, bet skaitās citur. Lieto infrastruktūru, pukst par tās nepilnībām, bet savus nomaksātos nodokļus novēl saņemt pašvaldībai, kuras pakalpojumus varbūt pat nemaz nesaņem. Līdzīga situācija veidojas, ja kādā turīgākā valstī pastāvīgi dzīvojošie, viesojoties dzimtenē, turpina izmantot no Latvijas budžeta pamatā finansētos veselības aprūpes pakalpojumus vai ja Latvijas pensionāri noformējas kā dzīvojoši pie saviem bērniem kādā no rietumvalstīm, attiecīgi saņem turienes pabalstu, lai arī faktiski pamatā uzturas dzimtenē.
Protams, daudz ir arī to, kuri aiz neapmierinātības par dzīvesvidi galvaspilsētā izvēlējušies nopirkt, uzbūvēt vai īrēt mājokli kādā no Pierīgas "guļamrajoniem". It kā pamatoti tad turienes pašvaldībai novēlēt savu ienākumu nodokli, tomēr šādā situācijā klāt nāk arī transporta problēma, turklāt ne tikai pašiem – ikdienā nākas mērot ceļu uz darbu Rīgā, daudzos gadījumos arī vest bērnus uz Rīgas skolām, tādējādi arī vairojot autotransporta sastrēgumus, vides piesārņojumu utt., par ko tad dīvainā kārtā lielākie pukstētāji atkal ir tie, kas pie tā vainojami.
Droši vien, ka situāciju varētu labot, grozot kaut kādus likumus, valdības noteikumus u. tml., tomēr ne par to šoreiz stāsts. Visa pamatā tomēr ir attieksme. Ja esi roku pielicis kā tapšanā, nav problēmu, ja izsaki kritiskas domas par to, kas ne pārāk labi sanācis, domā, kā labot, novērst pieļautas kļūdas. Savukārt, ja neesi bijis iesaistīts, par gala rezultātu atbildīgs, un ja tev kas nepatīk, tad esi taču brīvs savā izvēlē to nelietot. Vai, ja lieto, esi vismaz korekts pret tiem, kam pateicoties ir tas, kas ir. Protams, tas attiecas uz attieksmi pret līdzcilvēkiem, vēlētājiem, nodokļu maksātājiem, viņu vajadzībām un iespējām šīs vajadzības apmierināt, nevis attiecīgajā brīdī pie varas esošajiem.
Tiek arī runāts, ka atliek vien vēl lielākam cilvēku skaitam pamest Rīgu, lai tajā pie varas esošie sabītos un sāktu savest pilsētu kārtībā. Šaubos. Pirmkārt, tāpēc, ka būs mazāk līdzekļu, lai to darītu. Otrkārt, sabīties var no spiediena, ko pret varu izrāda vietējie, nevis no tiem, kuru nav. Ja kāds arī ciestu dēļ prombraucējiem vai tiem, kas izdeklarējas, lai arī paliek, tad tie ir parastie rīdzinieki, kuriem būtu jāsamierinās ar vēl retāk remontētiem ceļiem, nepilnīgāku sabiedrisko transportu u. tml.
Izmukt, lai atgrieztos pie "saklāta galda"
Visai bieži ir dzirdēts viedoklis: nedeklarēšos Rīgā, kamēr pie varas ir man netīkamie, nevēlos, lai viņi tērē manu nodokļu naudu visādos apšaubāmos veidos, tikai tad, kad būs pie varas tie, kas man tīkami, deklarēšos. Tāda emocionāla attieksme ir saprotama, tomēr... sanāk, ka tas "melnais darbs" – valdošo partiju nomaiņa vēlēšanās un "pareizo" ievēlēšana vietā – jāpanāk kādam citam, lai tad šādi "izmucēji" varētu atgriezties pie "saklāta galda"? Manuprāt, nekorekti, egoistiski, nodevīgi un arī bezatbildīgi – ja ļoti daudzi tā rīkosies, skaidrs, ka nebūs to, kuri var nodrošināt jebkādas pārmaiņas.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
rūgtā patiesība
UK
Raitus