Fragments no intervijas:
Latvijai ir bēdīga pieredze ar gudrona dīķu attīrīšanu, nesen aktualizējusies arī nelegālo izgāztuvju problēma. Visos gadījumos runa ir par videi nedraudzīgiem atkritumiem. Jums ir plaša pieredze šāda veida materiālu iznīcināšanā. Ko var un ko nevar darīt, lai šos atkritumus likvidētu?
Es sāku strādāt cementa industrijā Vācijā 1992. gadā. Ap to laiku sākām izmantot alternatīvos fosilos kurināmos. Tas izraisīja daudz un plašas diskusijas par to, cik tas ir droši. Bet pēc vairākus gadus ilgiem pētījumiem un novērtējumiem dažādās institūcijas un pētniecības iestādēs atzīts, ka cementa industrijā atkritumu, kas ir īpaši šķiroti un sagatavoti, lai atbilstu ražotāja prasībām, izmantošana ir labākais iespējamais risinājums, jo cementa ražošanā nepieciešama ļoti augsta temperatūra (krāsnī tā var sasniegt pat 2000 °C). Šādā temperatūrā visi organiskie materiāli tiek pilnībā iznīcināti. Izmeši no organiskajām daļām šāda veida kurināmā izmantošanā ir niecīgi.
Inčukalna gudrona dīķa saturs nav gluži tas pats, kas kartons vai nolietotas mēbeles. Cik ļoti CEMEX ir ieinteresēts šī dīķa materiālu izmantošanā?
Informāciju par materiāliem, kas ir gudrona dīķī, ieguvām vien tad, kad jau bija sākta CEMEX jaunās rūpnīcas būvniecība, līdz ar to tā no sākta gala ir tikusi būvēta ar tehnoloģiju, kas ļauj izmantot pārstrādātus atkritumus kā kurināmo. Mums tika piedāvāts, vai mēs būtu ieinteresēti izmantot dīķī esošo vielu kā alternatīvo kurināmo. Protams, mēs zinām par iedzīvotāju interesi atrisināt problēmu ar Inčukalna gudrona dīķi un esam gatavi atbalstīt Latviju, Latvijas valdību, lai atrisinātu šo problēmu.
Izvērtējot situāciju, secinājām – ja materiāls atbilst mūsu kvalitātes prasībām, mēs esam gatavi to pieņemt un izmantot, neradot bīstamas emisijas. Jo, kā jau es minēju, visas organiskās daļas tiek pilnībā iznīcinātas tādā temperatūrā, kāda ir mūsu rūpnīcas krāsnīs. Es vienmēr saku – es neliktu plastmasu vai jebkādus citus bīstamus atkritumus savas mājas kamīnā, noteikti nē, bet esmu pilnībā pārliecināts, ka izmantot to dedzināšanai cementa krāsnī vismaz 1500 °C temperatūrā ir labs risinājums. Tur situācija ir pilnībā citāda, nekā izmantojot to par kurināmo mājas apstākļos.
Daudz runāts, ka neviens īsti nezina, kas tieši tā ir par vielu, kas ir gudrona dīķī, kāds ir tās ķīmiskais sastāvs. Varbūt tā ir bīstama arī cementa ražošanas krāsnīm, var negatīvi ietekmēt galaproduktu?
Mēs sekojam līdzi šim Inčukalna projektam faktiski no paša sākuma. Arī es personīgi. Tur ir dažādi organiski savienojumi, tiem arī pēc sākotnējās apstrādes Inčukalnā jānodrošina īpaši glabāšanas un pārvadāšanas apstākļi. Nepieciešama speciāla noliktavas ēka ar ventilācijas sistēmu. Esam vienojušies ar apstrādes uzņēmumiem par ļoti detalizētiem kvalitātes kontroles parametriem, arī attiecībā uz smagajiem metāliem. Tiem ir noteikti stingri limiti mūsu specifikācijā – smago metālu sastāvs, kas tika atrasts gudrona dīķī, nepārsniedza specifikācijas limitus.
Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 24. augusta, numurā!