Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +8 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma
Līdz šim vairāk domāts par esošā labuma pārdalīšanu, nevis kā naudas masu palielināt

Daži soļi cīņā ar nabadzību

Statistika par strādājošo sadalījumu dažādās atalgojuma grupās ir visai skaudra. Pagājušajā gadā 44,1% darba ņēmēju mēneša atalgojums pēc nodokļu nomaksas bija 450 eiro vai mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes darba tirgus pētījums. Gadu iepriekš šajā atalgojuma grupā ietilpa 48,5% strādājošo, un, lai arī ir uzlabojumi, tos var uzskatīt par kosmētiskiem. Tas arī nav nekāds brīnums, jo līdz šim valsts un lielā mērā arī privātajā sektorā vairāk domāts par esošā labuma pārdalīšanu, nevis kā esošo naudas masu palielināt. Taču problēma ir tāda, ka ik dienu Latvijā kļūst par 40 iedzīvotājiem mazāk un rezultātā ar esošo labumu pārdali – budžeta naudas staipīšanu vienā vai otrā virzienā vai centieniem ieekonomēt uz darbaspēka nodokļu mazināšanās rēķina – vairs nepietiks, jo apgrozībā esošā naudas masa apsīks aizvien vairāk un līdz ar to saruks mūsu ekonomika. Rezultātā zaudēs gan valsts, gan uzņēmēji, taču vēl vairāk – ierindas iedzīvotāji.

Tāpēc ar zināmām cerībām varam raudzīties uz valdības ierosmi palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu līdz 350 eiro algām vai lielāku neapliekamo minimumu pensijām. Tāpat iespējamais minimālās algas kāpums, iespējams, pat vairāk nekā par 10% būs zināms atspaids gan ekonomikai, gan galu galā arī valsts budžetam. Iedzīvotāju daļa, kura saņem vismazāk, ienākumu pieauguma gadījumā pērkot kaut ko vairāk ārpus pirmās nepieciešamības preču loka, var iztērēt procentuāli vairāk nekā bagātie iedzīvotāji.

Pieminēšanas vērta ir arī iecere samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pārtikai. Līdz šim Latvijā valdošās koalīcijas šādu priekšlikumu konsekventi noraidījušas, bažījoties par valsts budžeta izpildi.

Samazināts PVN pārtikai nav nekas jauns, daudzas attīstītās Eiropas valstis to praktizē, tādējādi pirmās nepieciešamības preces padarot pieejamākas.

Tad iedzīvotājiem, kuru materiālais stāvoklis nav sevišķi spožs, tiek radīta iespēja vairāk naudas atvēlēt vajadzībām, kuras saistītas ar ilgtermiņa ieguldījumiem, tādējādi veicinot arī valsts ekonomikas aktivizēšanos. Protams, var izteikt minējumus, ka radušos situāciju izmantos tirgotāji, lai gūtu papildu peļņu. Diemžēl ar to jārēķinās. Tomēr laika gaitā konkurence visu noliks savās vietās un, ticamākais, pārtikas cenas Latvijā varētu pat samazināties. Turklāt, ņemot vērā iepriekš minēto faktu par zemo atalgojumu Latvijā, tieši mūsu valsts būtu tā, kurai zemāks PVN pārtikai veicinātu patērētāju aktivitātes pieaugumu, galu galā, visticamāk, pozitīvi ietekmējot valsts budžeta ieņēmumus un iedzīvotāju labklājības līmeni.

Top komentāri

nor
n
Kas noticis? Viss tas, ko agrāk pat pieminēt nedrīkstēja, pēkšņi tiek atzīts par ļoti piemērotu - neapliekamā minimuma celšana, pazeminātais PVN, 0% reinvestētajai peļņai. Izskatās pēc Briseles norādījuma, jo paši līdz tam diez vai aizdomātos
Zirgenzons
Z
visu laiku valdība ( kāda nu viņa ir bet ir) no vecām vellapēdām mēģina izgudrot jaunu , mums vienkārši beidzot pienācis laiks ieviest progresīvo nodokli , bet to partiju ( gruperovku) sponsori neļauj ne pieminēt , kautko tik vāvuļo par minimālo algu , minimālo aplikumu bet nabadzība , kā teicis Kārlis Ulmanis ( to gan viņš teica par pavasari) nāk straujiem soļiem , kamēr šos saeimas grupējumus finansēs viņu saimnieki , nekas nemainīsies.
Pravietisnejaukais
P
Cīnoties PRET nabadzību var nonākt pie secinājuma, ka patiesībā jācīnās PAR bagātību. Vai esam gatavi cīnīties , lai kaimiņš kļūtu bagātāks? Nē, ne jau tas kaimiņš, bet jūsējais.
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē