Betona un asfalta Rīga

Proti, kas ir svarīgi – lai būtu vien ērtas dzīvojamās vai darba telpas vietā, kur pieejams sabiedriskais transports un stāvvietas privātajām automašīnām, vai varbūt arī patīkama, droša, atpūtai piemērota publiskā vide ap to? Spontāni, protams, atbildam, ka arī apkārtnei un atpūtas vietām ir nozīme. Gan jau to saprot arī nekustamo īpašumu attīstītāji, valsts un pašvaldību amatpersonas, taču tad, kad runa ir par jaunbūvēm, nez kāpēc tas aizmirstas, priekšplānā izvirzoties kvadrātmetra izmaksu, telpu plānojuma un piebraukšanas ar transportu apsvērumiem.

Tam labs piemērs ir bēdīgi slavenā Valsts ieņēmumu dienesta ēka – darbam gan jau labi piemērota, bet uzcelta ''nekurienes vidū''. Tāpat zīmīgs ir VNĪ pārstāves aģentūrai LETA paustais: ''Lai uzceltu ēku, pēc iespējas tiks saglabāti vērtīgie koki un tiks veikti kompensējoši pasākumi, tostarp jaunu koku iestādīšana.''

Ko nozīmē ''kompensējošie pasākumi''? Tikai to, ka nozāģēta simtgadīga koka vietā iestādīs jaunu viciņu, tā teikt, simt eiro zaudējumu ''kompensēs'' ar vienu centu. Samērīgi?...

Par kokiem centra ielu malās kā izzūdošu parādību sabiedrības neapmierinātība briest jau ilgāku laiku. Esam jau vairākkārt pārliecinājušies, ka aizbildināšanās ar to, ka nozāģētu vietā tikšot stādīti citi, neiztur nekādu kritiku. Jo, pirmkārt, kā jau minēju, tās nav salīdzināmas lietas, otrkārt, bēdīgā pieredze ir tāda, ka nozāģēt gan iemanās, taču iestādīt vietā parasti ne. Rezultātā pilsētvide ir nemīlīga, nepatīkama gan dzīvošanai, gan strādāšanai. Cilvēki to izmanto vien ātriem pārskrējieniem starp mājokli, transportu, darbu, veikaliem. Pastaigām pilsētvide aizvien mazāk piemērota. Tas nav mazsvarīgs faktors situācijā, kad aizvien vairāk cilvēku slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, cieš no liekā svara tieši pamatā mazkustīguma dēļ. Un tas vistiešākā veidā attiecas arī uz valsts iestāžu darbiniekiem, par kuriem it kā rūpējoties VNĪ gatavojas būvēt biroja ēku šī teksta sākumā pieminētajā vietā.

Un vēl. Ļoti žēl, ka nav pieejama, lai gan apbūves plānotājiem būtu ļoti noderīga, statistika par to, cik liela daļa no valsts pārvaldē strādājošajiem, teiksim, pēdējo 20 gadu laikā, pārcēlusies uz dzīvi ārpus Rīgas, tā netieši protestējot pret tās nemīlīgo dzīvesvidi.