Nenoliedzami Veselības ministrijas vadībai un pārējiem, kuri ir atbildīgi par vakcināciju, vajadzētu savās finansiāli ietilpīgajās sabiedrisko attiecību kampaņās demonstrēt iejūtīgāku attieksmi pret tiem iedzīvotājiem, kuri vilcinās vakcinēties, jo, lai cik atrauta no realitātes būtu politiskā elite un lai cik šaurā vidē rotētu daži tā saucamie sabiedrisko attiecību ģēniji, tomēr vajadzētu saprast, ka daudziem cilvēkiem līdzšinējā sastapšanās ar veselības aprūpes sistēmu ne vienmēr ir bijusi pozitīva. Turklāt, pat ja pieredze nav bijusi dramatiska, var būt bijušas tādas situācijas, kad dažādi ārsti iesaka atšķirīgas zāles un ārstēšanas metodes. Šai sabiedrības daļai vairāk par militārā stila pavēlēm "Visi ātri vakcinēties!" būtu vajadzīgs medicīniski, nevis politiski vai reklāmiski argumentēts mierinājums un iedrošinājums, ka vakcīna pret Covid-19 savu drošību jau ir pierādījusi daudzviet pasaulē un ka vakcinācija nav lokāls mūsu valdības vai Saeimas izdomājums.
Paralēli tam jāņem vērā arī tie iedzīvotāji, kuriem ir paveicies ar stipru veselību un apstākļiem veselīgam dzīvesveidam un kuri pauž, ka pie mediķiem nav vērsušies daudzus gadus. Iespējams, te ir vajadzīgs atgādinājums, ka vakcinēšanās nav vājuma izrādīšana, bet var palīdzēt arī turpmāk izvairīties no nonākšanas slimnīcas palātā. Respektīvi, politiskajai elitei un par nodokļu maksātāju naudu algotajiem vakcinācijas reklamētājiem derētu izstrādāt niansētāku pieeju dažādām sabiedrības grupām.
Savukārt tiem politiķiem, kuri nolēmuši savu politisko kapitālu vairot, noskaņojot sabiedrību pret vakcinēšanos, derētu atcerēties, ka atteikšanās rūpēties par savu veselību un par līdzcilvēku veselību pandēmijas laikā nekādā ziņā nav politiskās brīvības apliecinājums. Un to derētu atcerēties arī šo politiķu fanu pulkam. Demokrātiskā valstī politisko brīvību var apliecināt, piemēram, balsojot vēlēšanās. 2018. gadā 13. Saeimas vēlēšanās nobalsoja nepilni 55% balsstiesīgo vēlētāju, pērn Rīgas domes vēlēšanās – nedaudz vairāk par 40%, šā gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanās – mazliet vairāk par 34%. Pat jebkādu statistikas datu apšaubītājiem jāatzīst, ka vēlētāju aktivitāte bijusi zema.
Un kur jūs, vēlētāji, bijāt tad, kad bija iespēja izmantot politisko brīvību un balsot?