Attiecību krīze vēršas plašumā

"Itālijas un Francijas attiecību krīze" būtu jāskata plašākā kontekstā. Re, par ko pašlaik uztraucas Francijas mediji, par Makrona vēlmi ierobežot vārda brīvību. Makrons ir teicis, ka "informācija ir sabiedrisks labums, un varbūt valstij vajadzētu to finansēt. Šim mērķim vajag, lai informācijas verifikāciju subsidētu valsts..." Žurnālisti to uztver kā vēlmi ierīkot cenzūru mediju redakcijās, kas pārbaudītu vai noteiktu, kas ir patiess un kas nav patiess. Pat centriski kreisā laikraksta "Le Monde" (kas agrāk visādi atbalstīja Makronu) žurnālisti šo vēlmi vērtē kā "délirant" (murgainu, ārprātīgu), "kas pierāda, ka šis cilvēks nav nobriedis, lai būtu par prezidentu". Frančiem tā bija apnikuši vecie politiķi, ka viņi ir ievēlējuši jauno. Tagad viņi kož sev pirkstos. Itālija ir blakus Francijai, tāpēc itāļi labi zina visu, kas notiek Francijā. Makrons ir sakaitinājis ne tikai savu tautu, bet laikam arī itāļu tautu. Salvīni reitings pieaug katru reizi, kad Makrons atver muti.

Tu esi pareizi uzskaitījis Itālijas problēmas. Būtu vērts piezīmēt, ka visas šīs problēmas ir radušas iepriekšējo valdību laikā, tāpēc jau itāļi šoreiz ir ievēlējuši politiķus, kuri pirms tam nebija pie varas. Problēma tiešām ir līdzīga Grieķijas problēmai, bet tikai daļēji. Itālijas priekšrocība, ka tai atšķirībā no Grieķijas ir spēcīga rūpniecība. Ja Itālijas IKP ir mazāks par Francijas IKP, tad Itālijas rūpniecība ir lielāka par Francijas rūpniecību. Taču tas protams nepalīdzēs Itālijai izrāpties no šīs bedres. Galvenā problēma ir eiro nauda, kas Itālijai nav piemērota. Pirms pievienošanās eirozonai Itālijas ekonomika labāk vai sliktāk attīstījās, bet kopš eiro ieviešanas tā ir nonākusi strupceļā. Pirms 150 gadiem, apvienojot vienā valstī attīstītākus ziemeļus un mazāk attīstītus dienvidus un ieviešot vienotu naudu, Itālijas ziemeļi ir kļuvuši vēl bagātāki, bet dienvidi vēl nabagāki. Ar eiro ieviešanu visa Itālija ir nonākusi dienvidu lomā.

2017. gada beigās Itālijā tika reģistrēti 185 miljardu eiro parādi bankām, runa iet par maksājumiem kas no iedzīvotāju puses nav samaksāti vai arī par maksājumiem kuri ir nopietni kavēti. (Tas ir rekords jo sastāda 1/4 daļu no visas eirozonas problemātiskajiem maksājumiem) ja dalām šos 185 miljardus uz 60 miljoniem iedzīvotāju tad sanāk uz katru Itāli 3083 eiro!...ho ho... Starp citu Itālijas valsts parāds ir pārsniedzis 139% jeb 2.8 triljonus! Nu un neaizmirsīsim ka ir vēl arī ne banku parādi... pastāv vēl taču arī tā saucamā "slavenā" Itālijas mafija... ar pavisam pavisam citiem procentiem... Vienu vārdu sakot skumja bilde - otrā Grieķija ja ne sliktāk!..