Nereti vidēja mēroga uzņēmumu vadītāji sūdzas, ka grūti piesaistīt Eiropas Savienības (ES) projektu naudu, jo projekti piemēroti lielām ražotnēm. Jūsu vadītajam uzņēmumam piesaistīt ES naudu ir izdevies?
Patlaban nē, bet, ja iespēja kādā ES projektā pieteikumu iesniegt parādīsies, to noteikti izmantosim. Iepriekš uzņēmums Eiropas naudu piesaistījis vienu reizi, pirms gadiem sešiem, kad iegādājāmies tobrīd nepieciešamo ražošanas iekārtu. Bet patiešām jāpiekrīt, ka šobrīd nav mūsu uzņēmuma mērogiem atbilstošas programmas, ir tikai megaprojekti lieliem uzņēmumiem.
Ierēdņiem vajadzētu intensīvāk strādāt, lai plašākas iespējas atrast ES līdzfinansējumu pavērtos dažāda mēroga uzņēmumiem?
Jā, noteikti, tā ir ierēdņu kompetence, bet godīgi jāatzīst, ka liela nozīme ir arī uzņēmumu pārstāvju ieinteresētībai. No valsts institūcijām ir izskanējuši aicinājumi uzņēmējiem: «Nāciet, stāstiet, kādas investīciju programmas jums nepieciešamas, pierādiet un pamatojiet», bet uzņēmēji ir tik ļoti aizņemti ikdienas darbā, ka gaida, lai viņiem iedod gatavu investīciju programmu, un, ja atbilstošu programmu ierauga, tad piesakās, bet paši cīnīties un iesaistīties projektu izstrādē negrib.
Iespējams, vairāk lielajiem uzņēmumiem piemērotu līdzfinansējuma programmu ir tieši tāpēc, ka megauzņēmumi var atļauties algot darbiniekus, kuriem ir laiks doties pie ierēdņiem un pārliecināt, tieši kādi projekti un programmas viņu pārstāvētajam uzņēmumam ir vajadzīgas. Vidēja mēroga uzņēmumi šādam mērķim algot speciālistus nevar.
Esat saņēmuši ES mēroga ekoprodukta sertifikātu, kas ļauj izmantot EU Ecolabel marķējumu. Ko ekoprodukta marķējums pavēsta patērētājam?
EU Ecolabel ir starptautisks marķējums, pircēji, to ieraugot, ļoti bieži domā, ka ekoprodukts ir draudzīgs cilvēkam, bet patiesībā tas vispirms ir draudzīgs videi, respektīvi, nerada videi nekādu kaitējumu, un tātad pastarpināti arī draudzīgs cilvēkiem.
Cik detalizētai būtu jābūt informācijai uz produkta marķējuma?
Galvenais, lai informācija būtu cilvēkiem saprotami izklāstīta, jo ļoti bieži uz dažādu preču marķējuma tas, ko produkts satur vai nesatur, izklāstīts ļoti sarežģīti, pat zinātniski, un lielākā daļa patērētāju minētos produkta sastāvdaļu nosaukumus vispār nesaprot. Tāpēc svarīgākais, lai informācija uz marķējuma būtu izskaidrojoša un saprotama.
Kā jūs reaģētu, ja pie jums pircējs vērstos ar sūdzību, ka no uzņēmuma ražotā produkta radušās veselības problēmas?
Ir bijis viens nepatīkams gadījums – es gan toreiz vēl uzņēmumā nestrādāju –, kad kāda sieviete karstā cepeškrāsnī iepūta cepeškrāsns tīrāmo līdzekli un guva apdegumus, taču noskaidrojās, ka iemesls bija nevis produkta sastāvs, bet gan nepareiza lietošana.
Tādu gadījumu, ka veselības problēmas rodas tieši produkta sastāva dēļ, nav bijis, bet, ja šādu sūdzību saņemtu, mēs noteikti mēģinātu saprast, vai tiešām vainojams mūsu ražotais produkts, varbūt bijis pārtikas alergēns vai cits faktors. Zinu, ka īsto cēloni nemaz nav vienkārši atrast, cilvēkam jāveic ļoti detalizētas veselības pārbaudes. Vispār nevajadzētu būt tā, ka, produktus lietojot pareizi, rodas veselības problēmas.
Visu interviju lasiet ceturtdien, 6. jūnijā, laikrakstā Diena.