Vienlaikus aptuveni 30% visu pilngadīgo iedzīvotāju ir augstākā izglītība. Aptuveni 50% to Latvijas cilvēku, kuri ir vecāki par 16 gadiem, regulāri lasa grāmatas, un ir arī ne mazums citu piemēru, kas apliecina, ka esam intelektuāla nācija, kam piemīt kritiskā domāšana. Turklāt, kā nesen norādīja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals, "sabiedrības izpratne par dezinformāciju kopumā ir augusi – to rūdījusi gan Covid-19, gan Ukrainas kara pieredze".
Tomēr laiku pa laikam ir vērojami gadījumi, kas apliecina – ne vienam vien no mūsu līdzcilvēkiem kritiskā domāšana burtiski izslēdzas, sastopoties ar tādu žanru kā iežēlinošs cilvēkstāsts, kas var būt vien daļēji patiess vai pat nepatiess.
Dienā un citos medijos ir daudz rakstīts par finanšu blēdībām, un gan banku, gan likumsargu publiskotā informācija liecina, ka reizēm cilvēki zaudē savu naudu, jo notic kādam asarainam stāstam, kas izlasīts sociālajos tīklos vai arī ko sarakstē izklāstījusi internetā šķietami iepazīta, it kā palīdzību alkstoša, bet patiesībā blēdīga persona.
Tāds žanrs kā iežēlinošs, manipulatīvs cilvēkstāsts, kura patiesumu nav vienkārši pārbaudīt vai arī kurš ir ļoti vienpusīgs un subjektīvs, ir figurējis arī dažā labā sabiedrisko attiecību jomas aktivitātē. Bez šāda žanra neiztiek arī politisko cīņu lauciņā. Turklāt mūsdienās visdažādāko sakāpināti emocionālo vēstījumu izplatību veicina arī nepieciešamība vākt klikšķus internetā.
Uz iežēlinoša, manipulatīva cilvēkstāsta robežas balansē arī portālā LSM.lv publicētais LTV1 25. novembra sižets par Rēzeknē notikušo uzņēmēja Andra Ļubkas slepkavību, kurā savu versiju izklāsta iespējamā slepkavas sieva. (Šis sižets izraisīja vētrainas diskusijas mikroblogošanas vietnē X.) Protams, vēl nav zināms, kādās sliedēs aizvirzīsies izmeklēšana un kādu spriedumu pasludinās tiesa, taču šādos traģiskos gadījumos, kas saistīti ar izdzēstu dzīvību, it īpaši lietderīgi būtu saglabāt kritisko domāšanu.
Te jāatceras cits traģisks nāves gadījums – 21. novembrī LETA vēstīja, ka Valsts policija rosinājusi prokuratūru par septiņus gadus vecās Rogovkas meitenes Justīnes nonāvēšanu apsūdzēt viņas tēvu un pamāti. Iepriekš šīs personas radīja iespaidu, ka nezina, kas ar Justīni noticis. Respektīvi, žēlumu raisošs stāstījums negarantē to, ka tas ir patiess.