Antiglobālisma manifests

Ja neņem vērā ASV prezidenta pašam sev veltītās uzslavas, kā arī reveransus sabiedroto valstu virzienā un draudus, kas veltīti Vašingtonas oponentiem, runu citādi kā par antiglobālistisku nosaukt tiešām ir grūti, it īpaši paziņojuma dēļ, ka " mēs noraidām globālisma ideoloģiju un pieņemam patriotisma ideoloģiju". Ideja caurvija visu uzstāšanos, lai gan

paralēli Tramps neskopojās ar pamācībām, kādai jāizskatās pareizai valstu suverenitātei.

Asamblejas dalībnieki uz runu reaģēja pretrunīgi. ASV prezidenta vārdi par suverenitāti un ASV neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās slikti saskan ar Trampa administrācijas politiku, kuras ietvaros uzreiz uz virkni valstu tiek izdarīts atklāts spiediens, cenšoties no tām panākt ASV izdevīgu rīcību. Lielākajai daļai rietumvalstu politiskās elites globālisms joprojām šķiet daudz pievilcīgāks (un izdevīgāks) par patriotismu.

Cits jautājums ir, ka globalizācijas (vai vismaz tās Rietumu versijas) problēmas nesākās dienā, kad par ASV prezidentu kļuva Tramps, bet gan krietnu laiku iepriekš un Trampa priekšteča Baraka Obamas atrašanās pie varas laikā sasniedza tādus apmērus, kas lika ne tikai vairākumam pasaules aiz Rietumu robežām, bet arī daļai Rietumu nonākt pie secinājuma, ka pārskatāmā nākotnē globalizācijas nebūs. Tāpat Obamas prezidentūras laikā ASV pārtapa, lai arī joprojām par pašu varenāko, taču vairs tikai par vienu no lielvalstīm, zaudējot globālā hegemona, pasaules policista un citus līdzīgus statusus.

Kopumā ASV ir saskārušās ar problēmu, kāda vēsturiski ir piemeklējusi visas dominējošās lielvalstis, – tām nepietiek resursu ne tikai tālākas ekspansijas turpināšanai, bet pat esošo ieguvumu saglabāšanai. Papildu faktori ir plejāde nepareizu politisku lēmumu, kā arī kļūdaina pārliecība par " vēstures beigām" .

Tagad ir jāizvēlas – vai nu izlikties, ka nekas nav noticis, un turpināt idejisko cīņu par globalizācijas galīgo uzvaru, kuras vietā, daudzkārt ticamāk, pienāks ekonomiskā katastrofa, vai arī atzīt, ka slīcēju glābšanās ir pašu slīcēju darīšana, un gatavoties kādai jaunai pasaules kārtībai, cenšoties nodrošināt sev iespējami vairāk priekšrocību tās ietvaros. Tramps ir izvēlējies otro ceļu, un pastāv ticama iespēja, ka viņa antiglobālisma manifests, lai arī pagaidām nesaprasts, ir paziņojums īstajā laikā un vietā.