Vienlaikus līdzatbildība par Dožģ likteni ir noņemta no Latvijas pleciem, uz kuriem tai nemaz nevajadzēja nonākt, ja reiz mēs nebijām gatavi pirms tam atklāti izdiskutēt un vienoties par visiem ar to saistītajiem riskiem.
Dožģ aizbraukšanai, protams, ir plašāks konteksts, nekā tikai viena ar apraides tiesību pārkāpumiem saistīta konflikta atrisinājums. Visprecīzāk, manuprāt, šo kontekstu decembra sākumā ieskicēja Radio Svoboda ētera personība Sergejs Medvedevs, garāmejot atzīstot, ka Krievijas kara Ukrainā izraisītā bēgļu plūsma, plus neatrisinātā lielās šo karu neviennozīmīgi vērtējošās vietējās krievvalodīgo proporcijas problēma, plus vēl pulciņa krievu mediju relokācija Latvijā radījusi situāciju, kad "krievu valoda Rīgas ielās ir pamatvaloda''. Uzsvēršu, šādi jūtas, nevis "histērisks, krievus pataloģiski nīstošs latviešu nacionālists", bet pa Eiropu brīvi darba gaitās braukājošs, rusofobiju kā zināmu šābrīža likumsakarību pieņēmis, Krieviju jau samērā sen pametis krievu intelektuālis.
Protams, Dožģ šīs problēmas neatrisinās, bet ar to saistītais skandāls ir noņēmis "provinciālu latviešu nacionālistu" stigmu no tiem, kuri uzskata, ka problēma pastāv un par to ir jādiskutē.
Īpašās attiecības, kas izveidojušās starp temperamentīgajām Dožģ ētera personībām un, ko tur noliegt, viņu acīs provinciālajiem latviešiem, gan liek minēt, ka ar šī telekanāla īpašo viedokli par Latvijā notiekošo, īpaši attiecībā uz vēstures izpratni, attieksmi pret krievu valodu un etniskajām attiecībām, mēs vēl saskarsimies un tas neglaudīs pa spalvai vidējam latviski runājošam patriotam. Galu galā dažus darbiniekus un biroju Rīgā telekanāls saglabā, arī vīzas, kas saglabā tiesības strādāt, Dožģ cilvēkiem Latvijas varasiestādes neanulēja.
Dožģ attieksme pret Latviju kā impērijas provinci izpaudās ne tikai centienos moralizēt un mācīt vēsturi pēc Pārdaugavas pieminekļa nojaukšanas, bet pat atvadu sveicienā - otrdien izplatītajā paziņojumā, kas apstiprina pārcelšanos uz Nīderlandi. Telekanāls nepiekrītot, ka rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai. Tas nekas, ka tā ir Latvijas iestāžu kompetence, tas nekas, ka Dožģ pašvērtējums šeit nespēlē nekādu lomu iepretim vietējās sabiedrības vērtējumam, viņiem redzams labāk, uzskata Dožģ.