Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Saglabāt un pilnveidot īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

Latvijā no 128 pašvaldībām 110 pašvaldībās atrodas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Vairākas ĪADT ir kopīgas vairākām pašvaldībām, un pavisam Latvijā ir 683 šādas teritorijas. Savukārt Natura 2000 tīklā Latvijā ir iekļautas 333 teritorijas: četri dabas rezervāti, četri nacionālie parki, 239 dabas liegumi, 37 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas un 24 mikroliegumi.

ĪADT saimnieciskā darbība ir vairāk vai mazāk ierobežota atkarībā no teritorijas izveidošanas mērķa, norāda Dabas aizsardzības pārvaldē. Piemēram, purvā, kam noteikts dabas lieguma režīms purva ekosistēmas aizsardzībai, nedrīkst iegūt kūdru, bet drīkst ogot un medīt. Daudzos dabas liegumos var kopt tīrumus, pļaut pļavas, ganīt lopus, saudzīgi saimniekot mežā. Lai noteiktu, tieši kur un ko drīkst darīt, tiek rakstīti dabas aizsardzības plāni un izstrādāti individuālie ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Attīstības iespējas

Dienas aptaujātie pašvaldību vadītāji atzīst, ka ĪADT novadiem un pilsētām sniedz lielas iespējas, lai gan tajās ir vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi. Viena no pašvaldībām, kurā daļa teritorijas ir īpaši aizsargājama, ir Bauskas novads, kurā atrodas dabas parks Bauska. Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks stāsta, ka dabas parks Bauskas novadam sniedz lieliskas attīstības iespējas. "Pārsvarā Zemgalē, cik vien tālu sniedzas skats, ir tīrumi, kuros notiek intensīva lauksaimniecība. Turpretim dabas parks ir pilnīgi cita ainava, kas pievilina tūristus, sniedz cilvēkiem izklaides un atpūtas iespējas. Mēs daudz strādājam, lai dabas parkā attīstītu tūrisma infrastruktūru, ir izveidota dabas taka, kas aizved cilvēkus līdz vietai, kur satek Mūsa un Mēmele, pie ietekas Lielupē. Mēs esam izvietojuši daudzus informatīvos stendus, kuri ietver arī vēsturisko informāciju, jo dabas parks labi savietojas ar Bauskas pili un estrādi. Jāteic, ka pagaidām mums nav jāplāno, kā regulēt tūristu plūsmu, jo to vienkārši pašlaik nav tik daudz," teic R. Ābelnieks.

Taujāts, kā ir ar saimniecisko darbību šajās teritorijās, to vidū Bauskā, R. Ābelnieks stāsta, ka ir ierobežojumi. "Teorētiski jau tur varētu celt kādu ražotni, taču tam ir tik daudz ierobežojumu un priekšnoteikumu, ka uzņēmējiem to ir vieglāk darīt citviet. Turklāt mums ir brīvas industriālās teritorijas, ko viņiem piedāvāt. ĪADT attīstībā mēs tomēr orientējamies uz tūrismu. Mēs īpaši priecātos, ja attīstītos medicīnas pakalpojumu, īpaši rehabilitācijas, tūrisms, taču tas ir privātā sektora ziņā," skaidro R. Ābelnieks un bilst, ka ĪADT nevar nodarboties ar intensīvu lauksaimniecību, kurā izmanto ķimikālijas. Cita lieta esot ganības - tas, ka tiek noganīta zāle, ir tikai apsveicami.

Attīstīs veselības tūrismu

Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins uzsver, ka ĪADT neuztver kā slogu, bet izaugsmes iespēju. "Mums ir precīzs teritorijas plānojums, kurā ir noteikts, kādi saimnieciskās darbības veidi kādās vietās ir attīstāmi. Potenciālajiem investoriem mēs piedāvājam Augšlīgatnes teritoriju, taču Līgatnes centrā un citās ĪADT mēs vēlamies redzēt attīstāmies tūrismu. Nedomāju, ka iedzīvotāji priecātos pilsētas centrā vai kādā citā ĪADT redzēt slejamies rūpnīcu. Tāpēc šajās teritorijās galveno uzsvaru liekam uz tūrismu. Mums ir trīs galvenie objekti - Līgatnes dabas taka, padomju laika bunkurs un Līgatnes papīrfabrikas vēsturiskais centrs. Šogad tos apmeklēja ap 170 000 tūristu gadā, un tūristu skaits salīdzinājumā ar pērno gadu pieaudzis par 8,9%," stāsta A. Šteins.

Viņš arī ieskicē nākotnes plānus un norāda, ka tie saistīti ar veselības tūrisma attīstību. "Es nesen biju Norvēģijā, kur man bija pārrunas par iespējām piesaistīt skandināvu pacientus, kas vēlētos ārstēties un atpūsties mūsu rehabilitācijas centrā. Mūsu izmaksas ir desmit reižu zemākas nekā Skandināvijā, taču kvalitāte ir augsta. Tāpēc mēs tur saredzam labu biznesa nišu. Pie mums jau ir bijušas vairākas testa grupas no Norvēģijas. Taču šis process uz priekšu virzās ļoti lēni," atzīst A. Šteins.

Regulē tūristu plūsmas

Tūrismu kā novada attīstības prioritāti min arī Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa. Novads var lepoties ar tādām ĪADT kā dabas parks Abavas senleja, dabas parks Riežupe un dabas liegums Ventas ieleja. Pavisam novada teritorijā ietiecas trīs dabas parki, trīs dabas liegumi un atrodami četri dabas pieminekļi. I. Bērziņa stāsta, ka šogad turpināts darbs pie Zilā karoga pludmales izveides Mārtiņa salā, kas ir Latvijā vienīgā šāda pludmale pie upes. Turklāt tajā ir nodrošinātas piekļuves iespējas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pludmales labiekārtošana turpināsies arī 2016. gadā. "Šogad mēs esam labiekārtojuši Ventas krastus, veicot to tīrīšanu, izveidojuši pastaigu takas gar upi, kā arī izpļāvuši saliņas upes vidū. Īpašs projekts mums ir par lašveidīgo zivju nārsta uzraudzību Ventā. Līdztekus Ventai esam iztīrījuši arī citas upes, domājot par laivotāju ērtībām. Ir ierīkotas atpūtas vietas ar galdiem, soliem un ugunskura vietām," stāsta I. Bērziņa. Arī Kuldīgas novads, tāpat kā Līgatnes un Bauskas novads, labprāt domā par veselības tūrisma attīstību, taču, kā atzīst I. Bērziņa, to nevar darīt pašvaldība, tas ir privāto uzņēmēju rokās.

Par ĪADT apsaimniekošanu un attīstību domā ne tikai pašvaldību, bet arī valsts līmenī, kur to veic Dabas aizsardzības pārvalde. Šā gada apjomīgākais projekts, kurš turpinās jau vairākus gadus un turpināsies arī nākamajā gadā, ir no Eiropas Savienības struktūrfondiem finansētais projekts Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās.

Projekta mērķis ir vadīt un regulēt apmeklētāju plūsmu pieprasītākajās ĪADT tā, lai īpaši aizsargājamiem dabas objektiem, piemēram, biotopiem, netiktu nodarīts kaitējums. Cilvēku plūsmas regulēšana notiek ar īpaši veidotu dabas taku un skatu torņu palīdzību. Projekta ietvaros kopumā būs izveidotas 89 dabas takas, to vidū arī laipas, un uzstādīti 24 skatu torņi. Projekta īstenošana aptver četrus nacionālos dabas parkus, vairākus dabas parkus, piemēram, Daugavas lokus Latgalē un Abavas senleju Kurzemē, kā arī vairākus aizsargājamo ainavu apvidus un dabas liegumus.

Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu  

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Dabas aizsardzība

Pavisam Latvijā ir 683 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT), kas atrodas 110 pašvaldībās.
ĪADT iedalās astoņās kategorijās: četri nacionālie parki, viens biosfēras rezervāts, 42 dabas parki, deviņi aizsargājamo ainavu apvidi, 261 dabas liegums, četri dabas rezervāti, septiņas aizsargājamās jūras teritorijas, 355 dabas pieminekļi.
Natura 2000 ir iekļautas 333 teritorijas, kas aizņem 12% no visas sauszemes platības.
Visstingrākā aizsardzība ir dabas rezervātos, kur drīkst uzturēties tikai ar speciālām atļaujām.
Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena