"Šoreiz ideja nāca no mūziķu puses. Man un Andrim Sējānam ļoti iepatikās vārds "viendienīte". Tā kā pagājušais gads bija simtgades gads, kad apskatījām dziļas un nopietnas tēmas, arī Dabas koncertzālei tas bija monumentāls un filozofisks gads, jo izvēlējāmies pētīt hloroplastu. Šogad gribējām izpētīt vairs ne tik lielas nozīmes varoni. Vismaz mums tā sākumā likās, ka it kā nekas svarīgs nenotiek tajā viendienītes mūžā, tāpēc arī mūziku gribējām vienkāršāku, vairs ne tik daudz filozofijas, kā tas bija iepriekšējos gados. Taču tad, kad sākām iedziļināties un atklājās visādas interesantas lietas," saka mūziķis, Dabas koncertzāles idejas autors Ingus Ulmanis.
Viena diena kā vesels mūžs
Parastā viendienīte (Ephemera vulgata) ir ūdens kukainis, kurš dzīvo no dažām minūtēm vai stundām līdz desmit dienām, tomēr visbiežāk vienu dienu, no kā arī cēlies nosaukums. Pasaulē ir apmēram 2500 viendienīšu sugu. Latvijā līdz šim konstatētas 49 viendienīšu sugas.
"Kukainītis pats par sevi ir interesants ar savu dzīves ilgumu. Faktiski lielākā daļa no visām sugām savu pieaugušā dzīvi nodzīvo tikai vienu dienu. Kādus divus trīs gadus viņš dzīvo kāpura stadijā, tad no kāpura pārvēršas par subimago – nepilnīgi pieaugušu kukaini, kas vēl nespēj vairoties –, un šajā stadijā viņš pavada vairākas minūtes. Tad viņš vēlreiz izšķiļas no subimago un kļūst par pieaugušu kukaini jeb imago, kam arī ir veltīts viss šis pasākums. Lielākā daļa cilvēku, kam patīk pavadīt laiku pie ezeriem, upēm, viendienītes noteikti ir redzējuši, jo viņām vajadzīgs ūdens. Viendienītes olas dēj ūdenī, kāpuri attīstās ūdenī. Arī pieaudzis kukainis visu savu dzīvi pavada pie ūdens," stāsta Dabas koncertzāles galvenais zinātnieks, Rīgas Zooloģiskā dārza zoologs entomologs Arkādijs Poppels.
Lidojums kā deja
"Cilvēki viendienītes var atpazīt pēc lidojuma, piemēram, spāres lido lielus gabalus, bet viendienīšu lidojums līdzīgs dejai. Viņas lido uz augšu un smuki krīt lejā. Viendienītes spieto, izveidojot tādu kā lielu mākoni, kas atgādina deju zāli. Visi dejo augšā lejā un mainās ar deju partneriem. Ja tas vēl sakrīt ar klusu, bezvējainu un bezlietainu dienu, tad skats ir daudz skaistāks un iespaidīgāks. Viendienītes var vērot, sākot no paša pavasara, kad tikko nokūst ledus un parādās pirmais siltums, un līdz pat Jāņiem, lai gan masveida izlidošana notiek pavasarī," skaidro Arkādijs Poppels.
Tīra ūdens indikators
Viendienīšu kārtas kukaiņi ir sīki līdz vidēji lieli kukaiņi, kuru ķermeņa garums svārstās no 5 līdz 30 mm. Viendienītēm ir četri spārni, to priekšspārni ir daudz lielāki nekā pakaļspārni, kuru vairākām sugām var vispār nebūt. Viendienītes ir svarīgs zivju barošanās elements. Viendienīšu kāpuri ir ļoti jutīgi pret piesārņojumu. Ja ūdenī var atrast viendienītes, tas nozīmē, ka tas ir tīrs, jo tās spēj dzīvot un vairoties tikai tīros, ar skābekli bagātos ūdeņos.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 3. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!