"Man daba nozīmē atgriešanos pie sevis. Uzskatu, ka pilsētā, šajos betona džungļos, esam sevi pazaudējuši," saka zīmola Fieldtest izveidotājs Oskars Lauciņš. Radīt ideālo guļammaisu, kas būtu piemērots pārgājieniem un nakšņošanai dabā jebkuros laikapstākļos, bija izaicinājums, kas vainagojies ar panākumiem.
Kā dzima ideja, ka vēlaties ražot guļammaisus?
Šis ir mans otrais produkts, kam esmu pieķēries. Pirmais ir zīmols Modern Nomad Hammocks, kurš šobrīd veiksmīgi darbojas bez manas līdzdalības. Es biju pirmais, kas Latvijā sāka ražot šūpuļtīklus un iepazīstināja dabā gājējus ar to izmantošanu. Izdevās izstrādāt patiešām labu produktu, kas dod iespēju nakšņot dabā, taču vienā brīdī sapratu, ka jāķeras klāt kaut kam jaunam. Pirmā doma bija guļammaisi, jo tā patiešām ir svarīga ekipējuma sastāvdaļa. Izveidot guļammaisu ir izaicinošs process, jo tas sastāv no daudz un dažādām detaļām. Katram sevi cienošam guļammaisu ražotājam ir nepieciešams to notestēt arī laboratorijā. Gadās, ka nopērkam guļammaisu, bet, guļot tajā, vienalga ir auksti. Viens no iemesliem varētu būt tieši tāds, ka guļammaiss nav testēts laboratorijas apstākļos. Ir ražotāji, kas tādus testus neveic, bet norāda aptuveno temperatūru, kādai guļammaiss ir piemērots, balstoties tikai uz savu pieredzi.
Pirmo guļammaisa prototipu izveidojām pērnā gada vasarā. Sākām to testēt, tika veikti vairākkārtīgi uzlabojumi, līdz šī gada janvārī nonācām pie produkta, ko varam piedāvāt arī citiem. Zīmolu nosaucu par Fieldtest, jo visi produkti tiek testēti dažādos laikapstākļos un iespēju robežās arī laboratorijā. Tā atrodas Spānijā, un šos testus veic kompānija Aitex, kas specializējas dažādu testu veikšanā atbilstoši ISO standartiem. Guļammaisu tests izskatās šādi – guļammaisā ievieto manekenu, kurš aprīkots ar sensoriem, tad to visu ievieto aukstuma kamerā un veic mērījumus.
Kāds tomēr bija visa sākums – grūts un pamācošs vai viss aizgāja raiti un viegli?
Āra dzīve man nekad nav bijusi sveša. Es konkrēti zināju, kādu guļammaisu gribētu. Gribēju tādu, kas būtu platāks, izgatavots no labiem materiāliem, kas patīkami ādai un kurā nav auksti. Svarīgi bija arī tas, lai guļammaisā būtu ērti, tāpēc tika izveidoti speciāli atvērumi rokām. Tagad varu teikt, ka man nav neviena cita guļammaisa kā tikai manējais. Otra lieta bija izveidot zīmolu un attīstīt mārketingu. Tam visam tika pieslēgti vajadzīgie cilvēki. Tas ir komandas darbs, kas palīdz to visu realizēt. Tā kā šī nebija pirmā reize, kad izvēlos ražot kaut ko jaunu, man jau bija zināšanas, tāpēc bija daudz vieglāk. Ja man nebūtu nekādu zināšanu par āra aktivitātēm pie dabas, tad noteikti būtu daudz grūtāk. Tagad jau ir nākamais līmenis, kad jādomā par pārdošanu. Plānojam aptvert Baltijas, Skandināvijas un Eiropas tirgu, jo Latvijas tirgus ir neliels. Uzskatu, ka mums būtu krietni jāpiestrādā pie tā, lai Latvijas tirgu paplašinātu. Piemēram, igauņiem ir krietni vairāk veikalu, kuros pārdod āra un sporta preces.
Šobrīd saražojam ap 100 guļammaisiem gadā, bet lēnām audzējam atpazīstamību. Nepieciešamības gadījumā tepat Latvijā varam saražot 5000 vienību gadā un vairāk. Mūsu klienti ir āra dzīves entuziasti, ceļotāji, moto braucēji un visi, kas nakšņo dabā. Jāpiebilst, ka atrodamies vidēji dārgajā segmentā un piedāvājam atbilstošas kvalitātes produktu, jo cenai pretī ir jābūt labam, pārdomātam un ērtam produktam, kurš nepievils.
Kas būtu jāņem vērā, izvēloties ekipējumu nakšņošanai dabā?
Guļammaisi mēdz būt sintētiski un dūnu. Dūnu guļammaiss īpaši izceļas ar savu kompaktumu, kā arī svara un temperatūras attiecību. Sintētika nekad nepārspēs šajos rādītājos dūnu guļammaisus. Tomēr dūnu guļammaisi, ja samirkst, pārstāj pildīt savu funkciju, jo slapjas dūnas nesilda. Turpretim sintētiskie guļammaisi, pat ja tie ir salijuši, turpina žūt un jūs sildīt. Izvēloties guļammaisu, manuprāt, svarīgi ir ņemt vērā to, kā ražošanas procesā ir domāts par ilgtspēju un vidi. Mēs virzāmies uz to, ka visi mūsu guļammaisos izmantotie materiāli būs veidoti no otrreiz pārstrādātām šķiedrām. Lai arī dūnas ir dabiska šķiedra, tās grūti pārstrādāt. Ja tās ir salūzušas, tās nevar salīmēt, bet sintētisko šķiedru var samalt neskaitāmas reizes un pēc tam uztaisīt jaunu.
Svarīgi ir atbalstīt arī vietējos ražotājus. Pie mums Latvijā varam saražot patiešām labas lietas, bet nevaram tās atļauties ražot lēti. Ja gribam tirgot lēti, tad automātiski konkurējam ar produktiem no Ķīnas. Mums tomēr vajadzētu ražot labas lietas ar augstu pievienoto vērtību. Tāpat, izvēloties preces, jāskatās, kādu labumu sabiedrībai konkrētais ražotājs vēlas dot. Mana vīzija ir tāda, ka nākotnē daļu no peļņas vēlos novirzīt sociāliem projektiem. Piemēram, organizācijām, kas strādā ar problemātiskiem pusaudžiem. Parādīt jauniešiem, ka pasaulē nav viss tik slikti. Tas man ir svarīgi, taču vispirms ir jāattīsta bizness, jāpalīdz sev, lai varu palīdzēt citiem.
Ko jums pašam nozīmē daba?
Man daba nozīmē atgriešanos pie sevis. Uzskatu, ka pilsētā, šajos betona džungļos, esam sevi pazaudējuši. Mēs sevi nedzirdam, bet pie dabas varam pabūt vieni un iegūt mieru. No sākuma varbūt nāksies ieraudzīt pašiem savus dēmonus. Klusumā pie dabas to ir pavisam vienkārši izdarīt, jo, kad ir troksnis un cilvēku pūlis, savus iekšējos kritiķus nemaz nedzirdam. Esot dabā vienam, man izdodas sadzirdēt pašam sevi, atpūsties un pameditēt. Daba man ļauj un palīdz atrast īsto saikni ar sevi, kā arī restartēties no ikdienas skrējiena.
Kāds ir bijis neaizmirstamākais piedzīvojums, esot dabā?
Nāk prātā nevis neaizmirstamākais, bet smieklīgākais gadījums. Visi zinām, ka Latvijas mežos dzīvo stirnas, bet reti kurš zina, ka stirnas mēdz riet. Ir nakts, guļu šūpuļtīklā un dzirdu, ka sāk brikšķēt zari. Saprotu, ka kaut kas tuvojas. Un šis kaut kas saprot, ka es esmu šonakt iemitinājies viņa teritorijā, un sāk neganti riet. Man šī situācija likās amizanta, jo zināju, ka tā mēdz uzvesties stirnu buki. Ja dzīvnieks neredz konkrētu apdraudējumu, viņš var riņķot apkārt un apriet tevi no visām pusēm. Iedomājoties, cik pārsteigts bija buks, sastopot mani, tobrīd tas likās bezgala smieklīgi, kā arī tas, ka manā vietā, visticamāk, daudzi būtu metušies prom, ko kājas nes, jo riešana nakts tumsā patiešām izklausījās baisi. Riešana ilga kādas 30 minūtes, līdz beidzot buks aizgāja prom.
Man tiešām patīk vienam doties pārgājienos. Bija plāns aizbraukt uz Slovākijas Tatriem, bet līdz ar darba maiņu, jo pirms tam dienēju arī bruņotajos spēkos, izskatās, ka šogad ārpus Latvijas netikšu. Līdz ar to izmantošu iespēju doties pārgājienos savā lauku pusē, kas ir netālu no Pļaviņām. Ir tāda apdzīvota vieta Spīgana, no kuras netālu atrodas manas lauku mājas, kur esmu pavadījis bērnību. Daudzi sāk doties pārgājienos tikai apzinātā vecumā, bet es visu bērnību pavadīju pie dabas piemājas tuvējos mežos. Kad dodos pārgājienos, neizvēlos populārus pārgājiena maršrutus, jo tad var satikt daudz cilvēku. Cilvēki mums ikdienā jau tā ir apkārt, tāpēc dabā dodos viens vai divatā. Esot dabā, man svarīgi nevis koncentrēties uz cilvēkiem, bet gan uz sevi un dzīvo dabu sev apkārt.