Viļņveidīgā migrācija
Rudens migrācija ir nesteidzīgāka un ilgāk novērojama, salīdzinot ar pavasara migrāciju. Tiesa, teju 80% aizceļotāju un caurceļotāju izvēlas doties ceļā naktīs, jo tā ir iespēja ieslēpties tumsā, saudzējot savu dzīvību, piemēram, no dienas plēsīgajiem putniem. Dienā putni aktīvi barojas. Nakts migrācija raksturīga tālajiem migrētājiem, bet dienā migrējošo putnu vidū dominē īsās distances migranti un planētāji jeb lielie putni. Turklāt naktī putni lido augstāk nekā dienā. Tāpat ievērojami augstāk putni lido, ja ir labs ceļavējš, bet pretvēja gadījumā tie lido zemāk un ir labāk novērojami cilvēka acij.
Tomēr nakts ceļošana arī laupa putnu dzīvības cilvēka roku darba dēļ – viens no biežākajiem gājputnu bojāejas iemesliem ir elektrības vadi. Signāls, ka putniem jādodas ceļā, ir diennakts gaišo un tumšo stundu attiecība.
"Rudens migrācijas laiks ir iespēja novērot retākas putnu sugas, kas Latvijā neligzdo, bet novērojamas pie mums tikai kā caurceļotājas," stāsta Eiropas Putnu vērošanas dienu organizatoru komandas pārstāvis, Latvijas Ornitoloģijas biedrības ornitologs Andris Dekants. No Eiropas un Rietumāzijas uz Āfriku ziemot lido aptuveni pieci miljardi putnu. Putni nelido vienmērīgi. Tiem ir migrācijas viļņi, kurus, iespējams, veido nevis laikapstākļi, bet gan pietiekami daudz nobarojušies putni. Tie sāk migrēt un "aizrauj" līdzi arī mazāk barotos migrācijas trasē.
Pētījumi liecina, ka pēc iespējas tuvu ligzdošanas vietai visvairāk paliek vecākie tēviņi, lai viņi būtu pirmie, kas tur atgriežas un aizņem teritoriju. Dažkārt tie pat paliek ziemot turpat. Turpretī vecās mātītes, jaunie tēviņi un mātītes ziemo vistālāk. Kā norāda Dekants: "Ja izdodas palikt ziemot, ir iespēja ātrāk aizņemt labākas teritorijas, agrāk sākot ligzdot, ir lielāka mazuļu iedzīvotība un paliek laiks atkārtotiem dējumiem. Piemēram, gadījumos, ja sugai ir otrais dējums vai ja pirmais ir izpostīts. Jaunie putni var vairāk nobriest pirms migrācijas."
Vieni no agrākajiem, kas rudenī aizlido no Latvijas, ir ķauķi (Sylvia un Acrocephalus ģints putni), kas dodas prom jau vasarā. Par vēlākajiem grūti spriest, jo tie putni, kas vēl šobrīd pie mums sastopami, siltos laikapstākļos var vēl ilgi aizkavēties vai pat atsevišķos gadījumos palikt ziemot. Tie, kas palikuši, ir dēvējami par tuvajiem gājputniem, kas ziemo uz ziemeļiem no Sahāras. Savukārt tālie migranti ceļo pēc iekšējā pulksteņa, jo Āfrikā ir nemainīgs dienas garums un temperatūra un pēc tā putni nevadās, Latvijā viņi ieradīsies ar samērā lielu precizitāti.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena trešdienas, 23. oktobra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!