Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies

Putnošana kā dzīvesveids. Pieci jautājumi ornitologam Ruslanam Matrozim

Ornitologs Ruslans Matrozis ar putnu vērošanu un izpēti aizraujas jau teju 30 gadu. Šoruden sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi nākusi klajā viņa grāmata Putnu vērošana Slīteres Nacionālajā parkā. Jaunais izdevums būs noderīgs gan pieredzējušiem putnu vērotājiem, gan tiem, kas tikai sāk atklāt krāšņo putnu pasauli.

Kā radās ideja uzrakstīt grāmatu par putnu vērošanu tieši Slīteres Nacionālajā parkā? 

Ideja par grāmatu radās Dabas aizsardzības pārvaldes birojam, kas atrodas Slīterē, starptautiskā projekta Baltic Wings (Baltijas spārni) ietvaros. Projekts paredz, ka četras valstis apkārt Baltijas jūrai organizē dažādus pasākumus, lai piesaistītu putnotājus. No Latvijas puses bija piedāvājums uzrakstīt grāmatu par Slīteres putniem un to pētīšanas vēsturi, jo šis reģions ir bagāts ar dažādām putnu sugām un arī putnu pētīšanas vēsture sniedzas vairāk nekā 100 gadu garumā. Pats uz Slīteri vērot putnus dodos jau 27 gadus. Grāmata domāta gan pašmāju putnu vērotājiem, gan arī ārzemniekiem, jo trešdaļa no tās ir pārtulkota arī angļu valodā. Ikviens interesents to var saņemt bez maksas jebkurā Dabas aizsardzības pārvaldes birojā.

Kolkas rags, kas ietilpst parka teritorijā, manuprāt, ir labākā putnu vērošanas vieta Latvijā. Apkopojot informāciju par pēdējiem 15 gadiem, secinām, ka šajā vietā novērotas 263 putnu sugas, kas ir diezgan liels skaits. Pie tam ik gadu šim skaitlim nāk klāt jaunas putnu sugas, un vēl šajā vietā novērots tā sauktais pudeles kakla efekts, jo daudzi putni pavasaros pārlido pāri Latvijas sauszemes teritorijai, bet Kurzemes ziemeļos šī sauszeme sašaurinās, tāpēc Kolkas rags ir sava veida migrējošo putnu plūsmas koncentrēšanās vieta, pirms tie lido tālāk uz Sāremā vai Roņu salu. Turpretim rudeņos Kolkā var vērot daudz ūdensputnu, kuri lido gar šo jūras ceļu caur Irbes šaurumu un nereti pulcējas Kolkā. To, ka šī ir labākā putnu vērošanas vieta, apliecina ne tikai tas, ka turp dodas pašmāju putnotāji, bet arī diezgan liels skaits ārzemnieku. Ir pat tādi, kas to dara jau desmit gadu. Šī vieta tiešām ir unikāla, un mūsu uzdevums ir to popularizēt.

Cik Latvijā ir putnu vērotāju, un vai to skaits pēdējos gados ir palielinājies?

Konkrētas statistikas nav, bet pie mums varētu būt kādi 100 aktīvi putnu vērotāji, kas to dara regulāri. Ir, protams, vairāki simti tādu, kuriem putnošana ir viens no hobijiem un kuri ik pa laikam piedalās putnu vērošanas pasākumos. Tāpat ir tūkstošiem tādu cilvēku, kuriem patīk putni un kuri savu iespēju un zināšanu robežās palīdz dažādās putnu sugu uzskaitēs. Pateicoties tam, ka attīstās tehnika un informācijas apmaiņas ātrums, rodas arvien vairāk cilvēku, kuri ir ieinteresēti pavadīt savu brīvo laiku, vērojot putnus. Ja salīdzinām ornitoloģijas biedrības biedru skaitu – Zviedrijā tajā ir 16 600 cilvēku, Somijā – 13 000 cilvēku, bet Baltijas valstīs – vidēji no 400 līdz 600. Lai arī pie mums tas viss notiek lēnāk, ik gadu biedrībā nāk klāt jauni aktīvisti, putnu vērošanā iesaistās arī bērni un jaunieši.

Kas jūs saista šajā nodarbē?

Putnošana man ir vairāk nekā hobijs. Tā ir dzīves sastāvdaļa. Vienalga, kurp dodos vai vienkārši pastaigājos pa Rīgas centru, es pievēršu uzmanību putniem, jo vienmēr ir iespēja ieraudzīt kaut ko neparastu. Lai gan man ir diezgan liela pieredze putnu vērošanā, gandrīz katrā ekskursijā varu ieraudzīt kaut ko tādu, ko pirms tam nebiju redzējis, vai nu tas būtu saistīts ar putnu uzvedību, vai skaitu. Piemēram, vērot, kā putni laika gaitā pierod pie cilvēkiem un vairs nebaidās no tiem, kā tas bija pirms 20 gadiem. Sākumā meža pīles ienāca pilsētā, vēlāk gulbji, tagad arī citas putnu sugas ir kļuvušas drošākas. Piemēram, Zviedrijā novēroju, ka bez kādām bailēm pilsētā gar kanālmalu pastaigājas meža zosis un citi ūdensputni. Pie mums tā nav. Taču viss dabā mainās, ienāk jaunas sugas, dažas izzūd. Viss ir procesā, tāpēc vienmēr ir interesanti.

Kas ir nepieciešams, lai vērotu putnus un kļūtu par labu putnu pazinēju?

Vispirms vajadzīga motivācija, visu pārējo laika gaitā var apgūt. Gan iegādāties vajadzīgo optiku putnu vērošanai, gan atrast domubiedrus. Man bija vajadzīgi divi gadi, lai patstāvīgi varētu noteikt visas putnu sugas. Tas nozīmē vien to, ka jādodas dabā, jāskatās, jāsalīdzina. Ja nevar atpazīt kādu putnu sugu, jānofotografē kaut vai ar telefonu, lai pēcāk varētu to pārsūtīt kādam vairāk pieredzējušam putnotājam. Putnošana nav tikai putnu vērošana, tas ir vesels komplekss, jo, darot to, tu reizē apceļo jaunas vietas, iepazīsti jaunus biotopus, ar laiku pievērs uzmanību ne tikai putniem, bet arī dzīvniekiem un augiem. 

Kādi būtu jūsu ieteikumi putnu vērotājiem rudens migrācijas laikā, un kā vērot saudzīgi, lai putnus netraucētu?

Tiem, kam radusies interese par putnu vērošanu, iesaku šoruden apmeklēt kādu no pasākumiem Eiropas putnu vērošanas dienu ietvaros. 3. un 4. oktobrī daudzviet Latvijā tiks rīkoti putnu vērošanas pasākumi, kas būs bez maksas. Šī ir lieliska iespēja, kā iesācējiem vairāk uzzināt par šo nodarbi. 

Cilvēki, kas dodas vērot putnus, domā par to labklājību, piemēram, ligzdošanas periodā labāk ir ieturēt distanci un vērot putnus no attāluma. Arī migrācijas laikā, piemēram, zosis uz lauka labāk vērot no malas, nevis censties tām pietuvoties, jo citādi putni tiks izbiedēti un nekas no vērošanas neizdosies. Katram pašam ir jāpieņem saprātīgs lēmums, cik tuvu viņš var vai nevar pietuvoties putnam. Reizēm putnu ligzdošanas laikā cilvēki uz pludmali dodas ar suni, palaižot to bez pavadas. Suns skraida pa pludmali un izbiedē visus ligzdojošos putnus. Tomēr cilvēki, kas vēro putnus, rīkojas tā, lai tos lieki netraucētu. Putnošana veicina zaļo domāšanu un rūpīgu attieksmi pret dabu.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena