Atvēl teritoriju mācībām
"Šo mācību programmu no citām atšķir tas, ka skolai ir noslēgts līgums ar LVM par konkrētas teritorijas izmantošanu mācību mērķiem. Mūsu kolēģi vairāku hektāru platībā atlasījuši tādu mežu, kurā ir gan ūdenstilpe, gan jaunaudzes, gan arī pieaudzis mežs, lai bērni un jaunieši var veikt dažādus lauka pētījumus. Līgums arī paredz – ja mēs veicam kaut kādu saimniecisko darbību šajā teritorijā, mēs par to skolu informējam, lai skolēni pēc tam var veikt pētījumus, sekot līdzi reāliem procesiem dabā, izzināt, kā saimnieciskā darbība ietekmē vidi, kā tiek audzēts mežs. Skolēni var pētīt ne tikai norises dabā, bet arī cilvēka vietu tajā. Viņi arī uzņemas atbildību par šo teritoriju, to uzturēt tīru un kārtīgu. Savukārt mēs piešķiram skolēniem tādu kā priekšrocību brīvi atstāt norādes, ja tiek veikti mērījumi vai veidoti parauglaukumi. Skola plāno šajā teritorijā uzbūvēt arī nojumi, kur patverties lietus gadījumā," stāsta LVM skolu programmu veidotāja Līga Abizāre.
Šī mācību gada laikā programmā Skolas mežs piedalīsies Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni no 7. līdz 12. klasei. Pilotprojekta noslēgums būs nākamā gada jūnijā, kad apkopos visus rezultātus un izstrādās ieteikumus, kā minētā mācību programma var noderēt arī citiem Latvijas skolu audzēkņiem.
"Nākotnē šādu meža teritoriju, kuru skola var izmantot kā konkrētu ārtelpu savām kompetenču izglītības aktivitātēm, plānojam piedāvāt arī citām Latvijas skolām. Tā ir partnerība starp skolu un meža apsaimniekošanas uzņēmumu. Tikpat labi arī privātie meža īpašnieki varēs uzņemties šo iniciatīvu. Skandināvijas valstīs līdzīga mācību prakse pastāv jau no 70. gadiem. Ir izstrādāti papildu atbalsta materiāli, kuros detalizēti izklāstīts, kāda ir katras puses atbildība un pienākumi. Mūsu mērķis ir rosināt bērnus uz pētniecisko darbību dabā. Lai viņi, piemēram, var veikt monitoringu vairāku gadu garumā, nododot iegūtos datus no vienas klases otrai. Svarīgi ir iedvesmot skolēnus ne vien mācīties no grāmatām, bet arī doties mežā un mācīties no reālās dzīves," uzsver Līga Abizāre.
Mežs – labākā mācību klase
"Projekts Skolas mežs ir laba iespēja skolām īstenot jauno izglītības saturu un pieeju, kurā ir būtiski, lai mācību procesa rezultātā skolēns iegūtu kompetenci jeb lietpratību. Lai tas varētu notikt, ir jāsavienojas trim izglītības satura komponentēm. Tikai tad būs vēlamais rezultāts, ja skolēnam būs zināšanas, prasmes tās lietot un ieradumi, kas balstās vērtībās. Mācību stundā, kas ir 40 minūšu gara un pašlaik skolās ir vispopulārākā mācību forma, nereti pietrūkst iespēju zināšanas praktizēt jeb izmantot reālās, ikdienišķās situācijās. Ja skolēns zina un iemācās aprēķināt cilindra tilpumu, vai tas nozīmē, ka viņš var arī koksnes tilpumu aprēķināt? Kas viņam jāņem vērā, jo koka stumbrs atšķiras no cilindra, kas novilkts ar lineālu? Šīs programmas ietvaros skolotājiem ir dota iespēja parādīt skolēniem, kur un kā zināšanas par dabas daudzveidību, matemātiku, ģeogrāfiju reālā dzīvē var lietot, un ļaut bērniem tās praktizēt reālā dzīves situācijā – mežā. Trešais ļoti svarīgais komponents ir attieksmes veidošana. Šāda veida mācības parāda un ļauj skolēniem sajust to, cik mežs ir skaists, cik liels darbs ir jāiegulda, lai no maza stādiņa izaugtu liels mežs, cik svarīgi ir to ekonomiski apsaimniekot. Projekts Skolas mežs ir lieliska iespēja, taču izdošanās zelta atslēdziņa ir skolotāju rokās. Skolotājiem jāizplāno mācību process tā, lai tiešām visas šīs trīs komponentes nostrādā. Lai atvieglotu pedagogu darbu un katra atrašanās mežā būtu jēgpilna, mēs, sadarbojoties ar LVM ekspertiem, veidojam metodiskos materiālus," teic VISC Vispārējās izglītības satura nodrošinājuma nodaļas vadītājas vietniece Liene Zeile.
Kvalificēti speciālisti
Dažādas ar meža nozari saistītas specialitātes var apgūt 17 profesionālajās izglītības iestādēs, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstila tehnoloģiju un dizaina institūtā. Sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru Latvijā pie sertificētiem amata meistariem iespējams iegūt arī neformālo kokapstrādes izglītību, iegūstot amatnieka karti vai amata zeļļa vai meistara diplomu.
"Meža nozares speciālisti darba tirgū ir pieprasīti. Cilvēkiem, kas mācās meža zinātnes, kokrūpniecību, ir skaidra vīzija, kur viņi strādās un kādas iemaņas ir nepieciešamas. Arī meža nozares uzņēmumi ļoti aktīvi iesaistās mācību procesā, lai topošie speciālisti, piemēram, meža tehnikas operatori, pabeidzot mācības, jau prastu izmantot tādu tehniku, kāda šobrīd ir pieprasīta. Interesanti, ka profesijas, kas saistītas ar mežsaimniecību, bieži vien ir mantotas. Daudziem tā ir kā ģimenes tradīcija, ka bērni iet vecāku pēdās, kas arī strādājuši meža jomā. Jāpiebilst, ka XXI gs. meža nozarē nepieciešami ne tikai speciālisti, kas pabeiguši Meža fakultāti. Ja ir rūpniecības uzņēmums, tad nepieciešami arī zinoši hidrotehniķi, inženieri, programmētāji. Pateicoties dažādu darba procesu modernizācijai, palielinās pieprasījums pēc augsti kvalificētiem speciālistiem, turpretim samazinās pēc mazkvalificētiem darbiniekiem. Par to vērts padomāt. Izglītība ir ļoti svarīga, jo iekārtas un tehnoloģijas ir ļoti attīstījušās, tāpēc meža nozarei nepieciešami darbinieki ar profesionālām zināšanām," saka mežsaimniecības nozares pārzinis, biedrības Zaļās mājas vadītājs Kristaps Ceplis.
Arī Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts uzskata, ka meža nozares speciālistu kvalifikācijai nākotnē būs arvien lielāka nozīme: "Ja runājam par jauniešiem, tad svarīgi, lai, izvēloties profesiju, viņi to darītu apzināti. Ja runājam par kokapstrādi, tad lielākais pieprasījums jau vairākus gadus ir pēc iekārtu operatoriem, īpaši pēc datorizētiem iekārtu operatoriem. Jauniešiem gan tuvāka ir, piemēram, mēbeļu galdniecība, kas ir radošs process. Tāpēc mēs datorizēto sadaļu cenšamies integrēt mēbeļu galdnieku apmācības programmās. Tendence ir tāda, ka jebkurā ražošanā cilvēku iesaiste, cilvēku roku darbs ir jāsamazina. Jebkurš uzņēmums skatās, kā procesus var automatizēt, tādēļ nākotnē izglītībai un darbinieku kvalifikācijai būs tikai pieaugoša nozīme."