Pieci jautājumi purvu pārgājienu ekspertam

Kāpēc izvēlējāties rīkot pārgājienus tieši uz purviem?

Studiju laikā pētīju purvus, izvēlējos apgūt arī purvu zinātni – telmatoloģiju. Sākotnēji pats uz purviem devos pārgājienos ar purva kurpēm, tad izlēmu, ka arī citus tas varētu interesēt. Pirms septiņiem gadiem neviens neko tādu nepiedāvāja, kā arī tolaik pārgājieni nebija tik populāri, kā tas ir šobrīd. Izvēlējos rīkot pārgājienus uz purviem, jo man ir zināšanas, varu daudz ko interesantu pastāstīt. 

Kad vēl nebija purva kurpju, cilvēki neko par tādām nezināja, visi uz purvu devās vienīgi pastaigās pa laipām. Līdz ar to zināja galvenokārt Ķemeru tīreli. Pirmajā gadās tas bija populārākais maršruts, taču šobrīd Purvu bridējiem jau ir 20 pārgājienu maršruti pa visu Latviju. Tie, kas pirmo reizi dodas pārgājienā uz purvu, vēlas redzēt skaistu ainavu: miglu, saullēktu, saulrietu, ezeriņus, mazās saliņas. Taču pieredzējušākie pārgājienos gājēji izvēlas garākus un sarežģītākus maršrutus. Šobrīd piedāvājumā ir gan īsāki, gan garāki maršruti ar dažādu sarežģītības pakāpi un dažādām gaumēm. Piemēroti arī ģimenēm ar bērniem.

Kā droši un pareizi iepazīt purvus?

Droši un pareizi ir doties uz purvu kāda cilvēka pavadībā, kurš tur jau ir bijis un labi pārzina apkārtni. Ja nerunājam par pārgājieniem kopā ar gidu, tad ikviens, kurš izlēmis doties uz purvu, pirms to dara, noteikti brīdina mājās palicējus. Pirms doties pārgājienā, svarīgi ir rūpīgi izpētīt maršrutu, jo liela daļa purvu Latvijā atrodas aizsargājamās dabas teritorijās, kurās ir arī ērgļu vai citu putnu ligzdas, kuras nedrīkst traucēt ligzdošanas periodā. Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā var atrast vērtīgu informāciju, kas var palīdzēt, plānojot maršrutu. Tāpat jāizpēta, vai izvēlētais maršruts nešķērso kādu privātīpašumu. 

Kas būtu jāņem vērā, dodoties uz purvu ziemā?

Ja uzsnidzis sniegs, tad jāteic, ka, no vienas puses, purvā pārvietoties ir vieglāk, jo sniegs visu nolīdzina, taču tajā pašā laikā ir bīstamāk, jo zem sniega nav iespējams redzēt, kas īsti ir apakšā. Purvs patiesībā tā kārtīgi nekad neaizsalst. Ja ir bijis kailsals, ezeriņi var būt aizsaluši, taču vienalga jābūt uzmanīgiem, jo bieži vien to malas ir vaļā. Ezeriņi vietās starp mežu un purvu aizsalst vissliktāk. Bet grāvji, kuros tek ūdens, ir visbīstamākie. Tāpat svarīgi ir ģērbties kārtām, un labi, ja ir kādas rezerves drēbes mašīnā. Man gan nav gadījies izmirkt ziemā, bet situācijas var būt dažādas.

Lai neapmaldītos, izmantojiet, piemēram, LVM GEO aplikāciju. Maršrutu plānojiet apļveida un dodieties vienā virzienā. Augstākās meža malas, kalniņi var būt noderīgi orientieri. Var pētīt ezeriņu virzienu – ja tie atrodas perpendikulāri, tad noteikti atradīsiet ceļu ārā no purva. 

Kādēļ, dodoties pārgājienos uz purvu, vērts izmantot purva jeb sniega kurpes? Kādas ir to priekšrocības?

Izmantojot purva kurpes, ir daudz vieglāk un ērtāk pārvietoties. Tās neļauj iegrimt sūnās, palīdz šķērsot vietas, kur citkārt varētu iegrimt līdz ceļiem. Ziemā, ja ir sniegs, tās arī palīdz ātrāk un ērtāk tikt uz priekšu. Daudzi ziemā uz purvu dodas slēpot, jo arī ar slēpēm var vieglāk pārvietoties, šķērsot ezeriņu malas, kas nav kārtīgi aizsalušas. Tā kā slēpes ir garākas, tās mazāk grimst. 

Kā atrodat jaunus pārgājienu maršrutus, un kur smeļaties idejas?

Latvijā ir 5000 purvu, taču tikai 30 no tiem ir skaisti augstie purvi, kuri nav sausi, nebaudāmi un pie kuriem var brīvi piekļūt. Attiecīgi man nav daudz variantu. Beigu beigās paliek vien 20 purvi, kuri ir piemēroti pārgājieniem, taču es katru reizi izmantoju jaunus maršrutus. Ja cilvēks nekad nav bijis pārgājienos, ieteiktu vispirms sākt ar pārgājieniem gar jūru. Noiet kādus desmit kilometrus, lai saprastu, vai šī nodarbe patiešām patīk. Ja noieti gar jūru desmit kilometri, tad mēģiniet noiet šo pašu attālumu pa mežu, pa takām, tad pa kārtīgām gravām, gar kādu upīti. Tad palieliniet pārgājiena distanci, un tikai pēc tam dodieties uz purvu, jo pārgājiens purvā būs trīs reizes sarežģītāks, grūtāks maršruts. Tas prasīs no jums vairāk spēka, jo nāksies cilāt kājas, būs lielāka pretestība. Pārgājiens purvā var būt daudz sarežģītāks, nekā sākotnēji var likties.

Savu pārgājienu kalendāru šogad jau esmu izveidojis. Pirmais šī gada pārgājiens būs uz Ķemeriem, pēc tam došos uz Latgali – uz Stompaku purvu, kas slavens ar savām kaujas vietām. Ja nebūs piemēroti ziemas apstākļi, tad dosimies uz blakus purviem, kurus vieglāk apmeklēt, ja mitrāki laikapstākļi. Iecienīti maršruti ir Ziemeļlatvijas purvi – vieni no lielākajiem purviem Latvijā. Skaisti maršruti ir arī Kurzemē, piemēram, Dunikas purvs, kurā ir izvietota viena no garākajām purvu laipu takām Eiropā. Viens no maniem mīļākajiem purviem ir Rukšu purvs, tas gan ir salīdzinoši maziņš purvs, bet bagāts ar akačiem, kas cilvēkus biedē, tāpēc šo maršrutu dēvēju par Minotaura labirintu. 

Uz purvu iesaku doties ar gidu, jo, ja ej viens pats, tu patiesībā neatpūties un neizbaudi, jo visu laiku jāseko maršrutam, jāpēta karte, lai neapmaldītos. Gids palīdz ne tikai iziet purvu, bet izstāsta daudz ko vērtīgu.