Nepilda vides prasības
"Katru gadu Latvijā tiek pārdotas 15 000 tonnas smēreļļu, taču tikai apmēram 6000 tonnu tiek savāktas un nogādātas tālākai pārstrādei. Lietotu smēreļļu var atkārtoti pārstrādāt, izgatavojot jaunas vielas, motoreļļas, un Latvijā ir uzņēmumi, kas nodrošina pilnu bīstamo atkritumu savākšanas, transportēšanas, apsaimniekošanas un pārstrādes servisu. Diemžēl ir personas, kuras joprojām mēdz eļļu un ar to saistītos atkritumus izliet dabā vai sadedzināt, nenojaušot, cik lielu kaitējumu tas nodara cilvēka veselībai un apkārtējai videi. Lielākā daļa cilvēku smēreļļu maina autoservisā, jo autoservisiem ir pienākums nodot eļļas atkritumus savācējorganizācijai, kurai ir izsniegta atļauja darbībām ar bīstamajiem atkritumiem. Diemžēl realitāte ir tāda, ka ne visi autoservisi ievēro un pilda vides aizsardzības prasības," saka SIA Zaļais centrs ražotāju atbildības sistēmas speciāliste Žanna Lampicka.
Smēreļļa kā kurināmais
Uzņēmumiem, kuri savā darbībā izmanto smēreļļas, ir jānoslēdz līgums ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu par nolietoto eļļu savākšanu un utilizāciju atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Taču pastāv bažas par to, ka liela daļa šo bīstamo atkritumu tiek realizēti kā kurināmais materiāls. Par to liecina arī sludinājumu portālos pieejamā informācija. Piemēram, ss.com publicēti vairāki aktīvi sludinājumi, kuros piedāvā iegādāties atražoto jeb nolietoto smēreļļu. Vidējā cena ir 0,20 EUR par vienu litru, un minimālais pārdošanas daudzums ir 200 litru. Turpretim informācija par to, vai sludinājumu publicējusi fiziska vai juridiska persona, kas saņēmusi atbilstošu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas licenci, nav pieejama. Vienlaikus arī oficiāli atpakaļ savāktais smēreļļu apjoms liecina, ka to apsaimniekošana nenotiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
"Nenoliedzami, jābūt uzraudzības mehānismam no kontrolējošo institūciju puses. To, ja kāds izmanto nolietoto eļļu kā kurināmo, Valsts vides dienesta inspektori var viegli konstatēt. Galvenais saprast, cik daudz ir šo potenciālo atkritumu radītāju, un pēc tam skatīties, kāda ir šī darbības ķēde," skaidro AS Latvijas Zaļais punkts vides pārvaldības vadītāja Laura Berga.
Arī SIA Latvijas apdrošinātāju autoserviss vadītājs Māris Rīgerts atzīst, ka daudziem ir vieglāk pārdot, nevis parūpēties, lai bīstamie atkritumi tiktu utilizēti: "Mūsu autoserviss specializējas vairāk uz auto restaurāciju, to krāsošanu, tādēļ nolietoto smēreļļu mums nav tik daudz, bet tā vietā nākas nodot tādus bīstamos atkritumus kā izlietotos krāsu šķaidītājus. Tos mēs nododam Zaļajam punktam un par šo pakalpojumu arī samaksājam. Jā, esmu dzirdējis, ka nelieli autoservisi nolietotās smēreļļas pārdod citiem, kas tās pēc tam izmanto kā kurināmo. Nedomāju, ka pastāv grūtības atrast informāciju, kur un kā nodot bīstamos atkritumus, drīzāk daudziem ir vienkārši vieglāk pārdot un vēl saņemt par to atlīdzību."
Precīzi skaitļi gada nogalē
"Līdz šim Valsts vides dienesta (VVD) astoņu reģionālo vides pārvalžu vides inspektori par nolietoto eļļu apsaimniekošanu pārliecinājās, dodoties pārbaudēs vidēji uz 10 līdz 15 autoservisiem gadā savās pārraudzītajās teritorijās. Informāciju par situāciju kopumā iegūsim tad, kad šī gada nogalē noslēgsies VVD īstenotais autoservisu projekts, kura laikā tiek apzināta situācija nozarē," teic VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča. Vides inspektori informāciju par darbībām ar nolietoto eļļu apsaimniekošanu no autoservisiem iegūst no statistikas pārskatiem par atkritumiem. Ja konkrētajam autoservisam izsniegtajā piesārņojošās darbības apliecinājumā šāda darbība ir norādīta, pēc pārskatu datiem tiek kontrolēti nolietotās eļļas radītie un nodotie daudzumi. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 7. augusta noteikumiem nr. 494 Atkritumu pārvadājumu uzskaites kārtība, piesārņojošās darbības rezultātā radušās nolietotās eļļas tiek uzskaitītas bīstamo atkritumu uzskaites žurnālā un par nodošanu atkritumu apsaimniekotājam jābūt APUS sistēmā reģistrētām reģistrācijas kartēm – pavadzīmēm.
"Problēmu rada daļa autoservisu, kas darbojas pelēkajā zonā, tāpēc šobrīd precīzi nevar aplēst, cik litru eļļas katras maiņas rezultātā rodas, cik no tiem ielej bīstamo atkritumu uzglabāšanas rezervuārā un cik nonāk sadedzināšanas iekārtās. Jāuzsver, ka bīstamo atkritumu sadedzināšanai ir vajadzīga speciāla atļauja un iekārta, tāpēc ļoti iespējams, ka daudzos gadījumos tiek pārkāpts likums," saka Maruta Bukleviča.
Piesārņo gaisu un ūdeni
Nepareizi apsaimniekotas smēreļļas var radīt nopietnu dabas piesārņojumu. Litrs nepareizi apsaimniekotas smēreļļas var piesārņot gandrīz miljonu litru saldūdens, turklāt puslitrs šādas eļļas var radīt uz ūdens virsmas plēvi aptuveni 4000 kvadrātmetru platībā. Sadedzinot smēreļļas apkures sistēmās, kas tam nav paredzētas, gaisā nonāk kaitīgās daļiņas. Sadegot 1 kg eļļas, rodas vidēji 2,58 kg CO2 izmešu. Lietotās eļļas satur dažādus metālus, hloru, bromu, vieglos naftas produktus un policikliskos aromātiskos ogļūdeņražus. Sadedzinot eļļas, šie piemaisījumi nonāk atmosfērā, bet, ja lietoto eļļu izlej vidē, piesārņojums nonāk gruntsūdeņos. "Ja eļļas atkritumi nonāk kanalizācijā, tie pasliktina notekcauruļu caurlaidību, kas paredzētas sadzīves notekūdeņu aizvadīšanai. Tie var nonākt augsnē, piesārņojot pazemes ūdeņus, upes un ezerus. Nešķīstošie, noturīgie un lēni degradējamie eļļas atkritumi satur indīgas ķīmiskas vielas un smagos metālus, kas salipina jebko, sākot no pludmales smiltīm līdz pat putnu spalvām," teic Žanna Lampicka.
Sodāma rīcība
- Jebkurš privātmājas īpašnieks, kurš, piemēram, maina eļļu savam zāles pļāvējam, var to aizvest un nodot uz dalīto atkritumu savākšanas laukumu, kur atkritumu apsaimniekotāji ir izveidojuši speciālu vietu, kur eļļas tiek pieņemtas un tālāk nodotas pārstrādei.
- Informāciju, kur var nodot smēreļļas un citus bīstamos atkritumus, var atrast atkritumu apsaimniekotāju, kā arī ražotāju atbildības sistēmu mājaslapās, tostarp Latvijas Zaļā punkta mājaslapā www.zalais.lv ir pieejama šāda veida informācija.
- Svarīgi, ka uzņēmumi un personas, kuras iegādājas un izmanto smēreļļas, nodod tās atbildīgiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kuri saņēmuši licenci bīstamo atkritumu apsaimniekošanai un spēj nodrošināt bīstamo atkritumu utilizāciju atbilstoši visām normatīvo aktu prasībām.
- Par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu paredz naudas sodu fiziskām personām no 70 līdz 1000 eiro, bet juridiskām personām no 280 līdz 2100 eiro.