"Šeit mīt rudo lapsu ģimene, kuras pārstāvis Lapsis labprāt gozējas publikas uzmanības centrā un ar prieku izrāda savu rudo kažoku un kuplo asti. Pārējās lapsas ir mazliet kautrīgākas un vairāk pievērsušās saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, alu rakšanai," stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Turklāt dabas taku teritoriju iecienījušas arī savvaļā mītošās rudās lapsas, kas vairs neslēpjas no apmeklētājiem un ļauj aplūkot arī savus krāšņos kažokus. Rudās lapsas apskatāmas arī zoodārza ārpilsētas bāzē Cīruļi. Šeit var vērot gan lapsu ģimenes dzīvi un mazuļu audzināšanu, gan uzzināt, ka lapsas ir lieliskas kāpelētājas.
Lapsas sastopamas arī lielpilsētās
Lapsa ir dzīvnieks, ko redzējis vai katrs, jo tās ir drošas un īpaši neslēpjas. Tās uzturas gan meža masīvos, gan lauksaimniecības teritorijās, gan apdzīvotās vietās, izvairās tikai no lieliem, vienveidīgiem priežu mežu masīviem un pārpurvotām mežaudzēm. Lapsa ir dzīvnieks, kas lieliski spēj pielāgoties dažādiem dzīves apstākļiem un videi. Lapsas sastopamas arī Eiropas lielajās pilsētās, piemēram, Londonas, Parīzes, Stokholmas centrā un arī Rīgā.
Lapsas prot lieliski pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem un atrast dzīvesvietu un barību tur, kur citi dzīvnieki nevar izdzīvot, tāpēc ne par velti lapsu uzskata par vienu no pasaulē inteliģentākajiem un viltīgākajiem dzīvniekiem.
Katrai lapsai ir sava teritorija, kurā izmanto vairākas alas. Bieži vien lapsas izmanto āpšu alas vai izrok pašas. Lielāko – galveno alu izmanto dzīvei ziemā, dzemdībām un mazuļu audzināšanai. Ieejas tuneļi ir līdz 10 m gari un ved uz midzeņa kameru 1–3 m zem zemes virsmas. Alai var būt tikai viena ieeja vai arī vairākas – līdz pat 19. Teritorijā izkaisītās citas, mazākās alas izmanto negaidītās situācijās un kā barības glabātuves. Vienu un to pašu galveno alu var izmantot vairākas lapsu paaudzes. Lapsas apdzīvoto alu var atšķirt no āpša vai jenotsuņa alas pēc tā, ka lapsa pavasarī alu iztīra un pēc tīrīšanas blakus alai redzams apmēram divus metrus garš, noapaļots zemes izsviedums. Pie ieejas alā parasti mētājas barības atliekas un kauli, kas nepatīkami smako.
Nozags vistu un apēdīs arī kaķa barību
Rudās lapsas ir visēdājas un ēd visu, ko var atrast. Pamatbarība ir grauzēji – peles un strupastes, dažādi bezmugurkaulnieki, augļi un ogas. Lapsas barojas arī ar maitu, apdzīvotās vietās rakņājas
atkritumos un ēd no pagalmos atstātām kaķu bļodiņām.
Barību lapsas galvenokārt meklē naktī. Lapsas medījot izmanto maņas – dzirdi, redzi un ožu. Labi attīstītā dzirde ļauj tām atrast sīkus zīdītājdzīvniekus garā zālē un pat zem sniega. Raksturīgs medību paņēmiens ir upuri noķert, veicot augstu palēcienu. Lapsa spēj arī pārlēkt līdz 2 m augstiem šķēršļiem. Bieži vien lapsa iemanās aiznest mājputnus, trušus un pat jērus, tāpēc ir izpelnījusies zagles slavu.
Lapsas ir vienpatņi dzīvnieki, tomēr riesta laikā (februārī – martā) atrod sev pāri un veido ģimenes. Riesta laikā bieži vien var dzirdēt lapsu mātīšu saucienus – aprautus, griezīgus rējienus. Lapsu tēviņš ļoti rūpējas par ģimeni un piegādā barību.
Maijā un jūnijā lapsu ģimenē piedzimst parasti 4–6 kucēni. Sākumā tie ir akli, acis atveras pēc apmēram divām nedēļām. Apmēram 1,5 mēneša vecumā mazuļi sāk nākt ārā no alas un spēlēties
alas priekšā. Jau trīs mēnešu vecumā mazuļi ir tik patstāvīgi, ka pilnībā atstāj dzimto alu. Rudenī lapsu ģimene izklīst, un jau pieaugušie mazuļi uzsāk patstāvīgu dzīvi. Tāpēc rudenī visbiežāk var novērot neuzmanīgas lapsas, kas klīst tuvu apdzīvotām vietām un nereti iznāk arī uz ceļiem.
Lapsas razbainieces
Par lapsas viltību un nekaunību raksta ne tikai pasakās, no rudastes sargās gan saimnieki laukos, gan zoodārza uzraugi. Lapsas nebēdnieces ir spējīgas uz daudz ko.
Londonas zoodārzs pirms sešiem gadiem ziņoja, ka savvaļas lapsas nokodušas 11 pingvīnus. Par plēsīgo dzīvnieku upuriem periodiski kļuvuši arī flamingo, divas Patagonijas maras (lieli grauzēji, kas pēc izskata atgādina ķengurus), kā arī dažas vistas. Lapsas sabojājušas nožogojumu, kas atrodas ap pingvīnu baseinu, iekļuvušas teritorijā un pingvīniem uzbrukušas barā. Helsinku zoodārzā savvaļas lapsa nokoda veselu flamingo baru – pārlēca pāri žogam, un gals putniem bija. Vācijas zoodārzā pirms dažiem gadiem naktī caur lapsas izveidotu caurumu ķenguru aploka žogā izmuka ķenguri, kuriem vēl paveicās tikt ārā no zooloģiskā dārza caur mežacūkas izraktu bedri pie zoodārza žoga.
Latvijas rudā – vislielākā
Rudā lapsa ir suņu dzimtas dzīvnieks, kas sastopams gandrīz visos kontinentos – Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un no XIX gadsimta vidus arī Austrālijā. Lapsas apdzīvo visdažādākās vietas – mežus, tundru, prērijas, tīreļus, tuksnešus, smilšu kāpas, kalnus, lauksaimniecības zemes un pilsētas. Kalnos dzīvo līdz 4500 m virs jūras līmeņa. Latvijā lapsas parādījušās vēlajā pēcledus laikmetā un vienmēr ir bijušas plaši izplatītas. Lapsu skaits ik gadu svārstās 10 000–12 000 īpatņu robežās. Lapsa ir biežāk sastopamais plēsēju kārtas dzīvnieks Latvijā. Rudā lapsa arī ir augumā vislielākā, salīdzinot ar citām lapsu sugām.
Daži fakti par lapsām
- Lapsa uzskatāma par vienu no inteliģentākajiem un viltīgākajiem dzīvniekiem pasaulē, jo tā prot lieliski pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem un atrast dzīvesvietu un barību tur, kur citi dzīvnieki nevar izdzīvot.
- Lapsa ir biežāk sastopamais plēsēju kārtas dzīvnieks Latvijā, turklāt rudā lapsa arī ir augumā vislielākā, salīdzinot ar citām lapsu sugām.
- Lapsas galvenokārt medī naktī, izmantojot dzirdi, redzi un ožu. Raksturīgs medību paņēmiens ir noķert upuri, veicot augstu palēcienu. Lapsa spēj pārlēkt līdz 2 m augstiem šķēršļiem.