Putekļi pārtop nokrišņos
Piesārņojums, kas nonāk gaisā un ūdeņos, izraisa ietekmi gan vietējā, gan globālā mērogā. Kopējā ūdeņu vai atmosfēras piesārņojuma ietekme pastarpinātā formā lielā mērā jūtama visās zemeslodes daļās, tajā skaitā arī Latvijā.
"Piesārņojuma globālā pārnese norisinās nepārtrauktas un dinamiskas atmosfēras cirkulācijas, kā arī ūdens aprites cikla dēļ. Bez tiešas piesārņojuma pārneses atmosfērā dažādu fotoķīmisko reakciju ietekmē norisinās arī piesārņojuma transformācija, kas kopumā globālā mērogā ir būtisks faktors globālo klimata pārmaiņu izraisīšanā. To gan neizjūtam kā kādus konkrētus notikumus laika apstākļos, bet dažādas tendences, piemēram, nokrišņu un gaisa temperatūras mainībā," skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.
Piemēram, intensīvas rūpniecības reģionos, līdzīgi kā lielpilsētās, vērojamas siltuma salas, jo tajos notiekošie procesi lielākoties ir saistīti ar lielāku vai mazāku siltuma izdalīšanu. Tā globālā mērogā atmosfēras piesārņojums augstākos tās slāņos veido nosacītu barjeru no zemes izstarojošai radiācijai un līdz ar to ir vainojams pie gaisa temperatūras paaugstināšanās atmosfēras piezemes slānī. Putekļu veidā atmosfērā atrodas ne tikai kosmiskie putekļi, bet tur nonāk arī cietās dūmu daliņas no sadedzināta kurināmā vai mežu ugunsgrēkiem, vai vulkānu izvirdumiem, bet šķidrās - no jūras sāļiem ūdens tvaiku kondensācijas procesā. Tās viegli piesaista mitrumu, tā veicinot mākoņu pilienu un pat sniegpārslu veidošanos, kā rezultātā iespējami biežāki nokrišņi.
"Gaisam sasniedzot piesātinājumu, veidojas migla vai izkrīt nokrišņi, tādējādi reģioni ar intensīviem putekļu un gāzu izmešiem ir atbildīgi par biežāku nokrišņu izraisīšanu, reģionālā līmenī šāds piesārņojums no lieliem rūpniecības centriem tiek pārnests vairāku simtu vai pat tūkstošu kilometru attālumā," stāsta Vīksna, piebilstot, ka stabilas atmosfēras apstākļos, kam raksturīga vāja gaisa sajaukšanās, veidojas īpaši bīstama situācija. Gaisa piesārņojumu ievērojami palielina ne tikai rūpniecība, bet arī aviācija. Lidmašīnu astes ne vien vizuāli, bet arī efekta ziņā mēdz pielīdzināt mākoņiem, lai arī laika prognožu sagatavošanā tās neņem vērā. Kā skaidro Vīksna, lidmašīnu kondensācijas grīstes noteiktos mitruma un lēnu vēju apstākļos neizklīst, bet veido spalvveidīgus mākoņus, kas intensīvas aviosatiksmes reģionos var veidot ievērojamu augšējo mākoņu slāni. Šīs astes ir papildu komponents siltumnīcas efekta pastiprināšanai, tādējādi kavējot zemes siltuma atdevi.
Skābs lietus ārda vēsturi
Līdz ar rūpniecību Eiropa piedzīvoja arī vides paskābināšanos. Pērnā gadsimta 60. gados tika konstatēta vides paskābināšanās Skandināvijā, Vācijā un Čehijā, kā rezultātā gāja bojā koki un zivis, un to izraisīja cilvēka radītais piesārņojums atmosfērā, sadedzinot akmeņogles un kokogles. Tapa likumdošanas akti un nacionālās programmas, lai kavētu turpmāku skābo nokrišņu rašanos. Arī Latvijā novērojumu stacijā Rucavā tiek uzraudzīts nokrišņu skābums. LVĢMC dati liecina, ka pirms piecpadsmit gadiem Latvijā nokrišņi ar skābu reakciju tika konstatēti septiņpadsmit reizes, bet pēdējā gada novērojumos nokrišņi ar skābu reakciju konstatēti tikai vienu reizi. Faktiski visi nokrišņu paraugi ar vāji skābu reakciju fiksēti aukstajā periodā, jo tad atmosfēras gaisā noplūst paaugstināta apjoma piesārņotas vielas ar paskābināšanas efektu. Nokrišņu skābums atkarīgs no nokrišņu ilguma, intensitātes un nokrišņu veida. Nokrišņos miglas un rasas veidā skābums var būt nozīmīgi augstāks nekā parastos lietus nokrišņos.
Vīksna skaidro sekas: "Paskābinātu nokrišņu ietekme negatīvi atsaucas uz visu biosfēru - gan ūdenī, gan uz Zemes virsmas esošajām dzīvības formām, kā arī postoši iedarbojas uz cilvēces kultūrvēsturisko mantojumu, intensīvi noārdot akmens celtnes un pieminekļus."
Pasaulē bieži lietoto jēdzienu globālā pasiltināšanās jau labu laiku aizstājusi frāze globālās pārmaiņas, jo pārmaiņas reģionāli var izpausties arī kā gaisa temperatūras pazemināšanās, intensīvāki nokrišņi vai gluži pretēji - ilgstošāki sausuma periodi. Pieaugot gaisa piesārņojumam, ko visvairāk rada rūpniecība un transports, samazinās gaisa dzidrums un caurredzamība, kā rezultātā izmainās gaisa masu īpašības. Ir hipotēzes, ka tā ietekmē klimats var kļūt vēsāks un ilgtermiņā pat izveidot jaunu teritoriju apledojumus.
Klimata pārmaiņas nes sev līdzi arī dažādu bīstamu laika parādību pastiprināšanos, piemēram, biežākus un spēcīgākus pērkona negaisus vai vētras. Lielākajā pasaules daļā, ņemot vērā vidējās globālās gaisa un ūdens temperatūras paaugstināšanās ietekmi, klimata pārmaiņas rezultējas ar ūdens līmeņa paaugstināšanos okeānos un jūrās, ievērojami palielinot daudzu pilsētu aglomerāciju applūšanas risku.
Skeptiķi uzskata, klimata pārmaiņas notiek neatkarīgi no cilvēka darbības un cilvēks tās ietekmē minimāli. Jaunajiem apstākļiem atliek vien pielāgoties.
Lai arī cilvēce lielā mērā ir atbildīga par oglekļa dioksīda un citu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu, tajā skaitā freonu, pastiprināto emisiju atmosfērā pēdējā gadsimtā, kas nenoliedzami ir būtiski ietekmējis Zemes klimatu, to ietekme uz klimata pārmaiņam nav viennozīmīgi aprēķināma. Atmosfēra ar tajā notiekošajiem procesiem un to savstarpējo ietekmi vēl aizvien nav pietiekami izpētīta. Situāciju var mainīt tikai pakāpeniski, jo procesiem atmosfērā ir liela inerce. Pat ja mēs vienā dienā varētu samazināt gāzu emisijas, paietu vēl ļoti ilgs laiks, līdz sistēma nostabilizētos un globālā situācija uzlabotos.