Izmestās pārtikas atdalīšana no citiem atkritumiem, kad tie jau nonākuši atkritumu poligonos, ir sarežģīta un dārga. Turklāt, nonākot vienā «katlā» kopā ar papīra, plastmasas, auduma, metāla, koka un citiem atkritumiem, tie samazina citu atkritumu pārstrādes iespējas, tāpēc pārtikas atkritumu atdalīšana no kopējās atkritumu plūsmas ir ļoti nozīmīga, lai nodrošinātu atkritumu turpmāku pārstrādi. Kā noskaidroja Dabas Diena, diemžēl pagaidām Latvijā tikai neliela daļa no bioloģiski noārdāmajiem atkritumiem tiek savākta atsevišķi un pārvērsta komposta augsnē - izpētīts biedrības homo ecos: ar Eiropas Sociālā fonda līdzfinansējumu īstenotā projekta Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana jautājumos, kas saistīti ar līdzdalību politikas plānošanā un ieviešanā par atkritumiem kā izmantojamiem resursiem ietvaros.
Bagātie izšķiež vairāk
Izmetot atkritumos pārtiku, mēs neapzinoties piedalāmies resursu šķērdēšanā. Pasaules Pārtikas organizācija (FAO) ir aprēķinājusi, ka pasaulē katru gadu tiek saražota pārtika, lai paēdinātu 10 miljardus cilvēku. Tas ir vairāk nekā nepieciešams, lai paēdinātu visus pasaules iedzīvotājus. Diemžēl vismaz viena trešdaļa saražotās pārtikas tiek izmesta, un liela daļa no pārtikas tiek izniekota patērētāja vainas dēļ. Lielākā daļa pārtikas atkritumu veidojas turīgākajās Ziemeļamerikas un Eiropas valstīs. Jo labāk dzīvojam, jo nevērīgāk izturamies un bez vainas apziņas atbrīvojamies no vēl derīgiem, bet pirmo svaigumu zaudējušiem pārtikas produktiem. Katrs eiropietis vidēji gadā rada 95 kg pārtikas atkritumu, bet, taupīgi rīkojoties, būtu iespējams pārtikas atkritumu daudzumu samazināt līdz 38 kg gadā (Avots: www.foodisforeating.org).
Lai pievērstu Eiropas iedzīvotāju uzmanību pārtikas atkritumu samazināšanas nepieciešamībai, Eiropas Parlaments šo gadu ir pasludinājis par Eiropas gadu pret pārtikas atkritumiem (the European Year against Food Waste). Eiropas Savienības dalībvalstīs bioloģiski noārdāmie atkritumi sastāda lielu apjomu no visa kopējā radītā atkritumu daudzuma, tāpēc ir noteikts, ka visām ES dalībvalstīm līdz 2020. gadam ir jāsamazina bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzums līdz 35% no 1995. gadā apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma. Daudzas Eiropas valstis jau ir noteikušas vispārēju aizliegumu bioloģiski noārdāmo atkritumu apglabāšanai poligonos kopā ar citiem atkritumiem. Lai to īstenotu, atsevišķas valstis rīko izglītojošos seminārus, lai rosinātu iedzīvotājus pašus mājsaimniecībās kompostēt atkritumus. Piemēram, Beļģijā, Flandrijas reģionā, īstenojot mērķtiecīgu valsts politiku atkritumu samazināšanai, šobrīd aptuveni divi miljoni iedzīvotāju kompostē pārtikas atkritumus mājās.
Latvijā atkritumu apsaimniekotāji pasīvi
Homo ecos: vadītāja Santa Krastiņa stāsta: "Lai veicinātu pārtikas atkritumu samazināšanu Latvijā, sabiedrības uzmanības pievēršanai esam rīkojuši sociālās kampaņas. Šogad pie viena galda sēdinājām arī atbildīgo ministriju pārstāvjus, pārtikas apsaimniekotājus un vides aizsardzības organizācijas. Stratēģiskajos dokumentos ir norādīts, ka līdz 2015. gadam pašvaldībām ir jāievieš dalīta atkritumu vākšana, taču realitāte rāda, ka lielākajā daļā Latvijas pašvaldību teritorijās nav ieviesta bioloģiski noārdāmo atkritumu dalīta vākšana. Atkritumu apsaimniekotāji norāda, ka tas sadārdzinātu atkritumu apsaimniekošanas izmaksas, kuras iedzīvotāji nevēlētos maksāt. Trūkst arī regulējuma komposta kvalitātes standartiem, pēc kuriem varētu noteikt, vai iegūtais gala produkts ir kvalitatīvs, tāpēc atkritumu apsaimniekotājiem ir grūtības ar noieta tirgus atrašanu iegūtajam kompostam. Taču, manuprāt, visvairāk mums trūkst kopējas rīcības."
Komposta konteineru trūkums ir pamatots attaisnojums, lai turpinātu pārtikas atkritumus izmest kopā ar visu pārējo drazu, bet ko darīt tiem, kas grib dzīvot videi draudzīgi? Vispirms - nepirkt vairāk, nekā var apēst. Bieži vien mēs iekrītam uz lētākas cenas piedāvājumu un iegādājamies produktus vairāk, nekā patiešām nepieciešams. Tomēr, lai arī cik taupīgi mēs dzīvotu, pavisam izskaust pārtikas atkritumu radīšanu ir gandrīz neiespējami. Bieži vien videi draudzīgs dzīvesveids iet roku rokā ar veselīga dzīvesveida principiem - bagātīgu augļu un dārzeņu lietošanu, gatavošanu mājās no svaigiem produktiem un, protams, dārzeņu un augļu sulu spiešanu, kas nenovēršami noved pie atkritumu radīšanas. Tāpēc, lai krātu punktus labai karmai, videi draudzīga dzīvesveida piekritējiem nekas cits neatliek, kā uzsākt kompostēšanu mājās. Daudziem no mums ir piemājas dārzi, vasarnīcas, lauku mājas, kuros iespējams ierīkot komposta kaudzi. Agrākajos laikos privātmāju iedzīvotāji pārtikas atkritumus izbaroja mājlopiem. Tagad esam kļuvuši pārlieku pedantiski un pasākuši pat nopļauto zālāju un rudenī nokritušās lapas savākt plastmasas maisos un nogādāt atkritumu izmešanas vietās, tādā veidā no dārza izvedot vērtīgas barības vielas, kas nepieciešamas zemes auglības atjaunošanai.
Komposta veidošanas pamati
Lai, kompostējot atkritumus, iegūtu augstvērtīgāku komposta zemi, tomēr ieteicams apgūt laba komposta veidošanas metodes. Tas palīdzēs samazināt pārtikas atkritumu pārvērtībām nepieciešamo laiku un pareizā kompostēšanas temperatūra nodrošinās, ka kompostēšanas laikā ir iznīcināti iespējamie patogēni. Komposta siltumu var arī lietderīgi izmantot, izvadot tai cauri dārza šļūtenes spirāli, tādā veidā iegūstot silto ūdeni dārza dušai. Bet ko darīt tiem, kam nav piemājas zemes gabala, kur kompostēt? Pasaulē popularitāti ieguvušas vairākas vienkāršas metodes pārtikas atkritumu kompostēšanai mājas apstākļos - bokaši (bokashi - angļu val.) un vermikompostēšana. Bokaši ir kompostēšanas metode, kurā pārtikas atkritumu kompostēšanai izmanto mikroorganismu, kliju un melases maisījumu, lai paātrinātu sadalīšanās procesu un samazinātu kompostēšanas procesā radīto nepatīkamo aromātu, tāpēc šī metode ir piemērota mājas apstākļiem. Turklāt bokaši kompostēšanu veic noslēgtā traukā, piemēram, spainī, tāpēc tā neprasa daudz vietas. Hermētiski noslēgtu spaini, mikroorganismu preparātu iespējams iegādāties internetā, bet tie, kas vēlas ietaupīt, var likt lietā izdomu un spaini pagatavot paši, bet mikroorganismu preparātu iegūt, raudzējot rīsu ūdeni. Savukārt vermikompostēšanā dārza un pārtikas atkritumus izmanto kā barību sliekām, kuras to pārstrādā augstvērtīgā humusā.
Arī tiem pilsētniekiem, kam nav istabas augu plantācijas vai lauku īpašuma, ir iespējams veidot kompostu un no tā atbrīvoties. Kas meklē, tas atrod - pārtikas atkritumus un/vai jau gatavo kompostu iespējams nogādāt kādam zaļo pirkstiņu īpašniekam viņa mazdārziņa, siltumnīcas vai tamlīdzīgas vietas mēslošanai, turklāt komposta kaudzi iespējams papildināt visu gadu - kā ziemā, tā vasarā. Papildu informāciju un kontaktus zaļās dārzkopības entuziastiem iespējams iegūt, piemēram, pievienojoties Lucavsalas ekokopienas domubiedru grupai Facebook: www.facebook.com/groups/LucavsalasEkokopiena.