Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +1 °C
Apmācies
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Kafija ar iespējami mazāku ekoloģisko pēdu

Svarīga gan izcelsme un audzēšanas metodes, gan pagatavošanas veids.

Kūpoša tase kafijas ir teju vai kā tāds rudens sezonas mājīguma un komforta simbols, taču nav noslēpums, ka kafijas audzēšana ievērojami ietekmē vidi atkarībā no izmantotajām audzēšanas metodēm. Ja gribas savus ikdienas paradumus veidot iespējami dabai draudzīgākus, jāizvērtē, kādu, cik daudz un kā pagatavotu kafiju patērējam.

Bioloģiskās daudzveidības apdraudējums

Saskaņā ar Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO), kas atrodas Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) paspārnē, datiem, galvenās valstis, kurās tiek audzēta kafija, ir tropiskā reģiona valstis. Brazīlija ir pasaules lielākā kafijas ražotāja, piegādājot aptuveni vienu trešdaļu no pasaules kafijas. Brazīlijā tiek audzētas gan Arabica, gan Robusta kafijas šķirnes – populārākās un izplatītākās kafijas šķirnes pasaulē. Otra kafijas lielvalsts ir Vjetnama, īpaši slavena ar Robusta kafiju, kuru izmanto šķīstošās kafijas ražošanā. Bet Kolumbija ierindojas trešajā vietā un ir slavena ar augstas kvalitātes Arabica kafiju, kas aug kalnos, kuru klimats tai nodrošina maigu un bagātu garšu. Indonēzija ir ceturtā lielākā ražotājvalsts, kur ražo gan Robusta, gan Arabica kafiju. Savukārt Etiopija tiek uzskatīta par kafijas dzimteni, un tur tiek ražota viena no visaugstāk vērtētajām Arabica šķirnēm, kas pazīstama ar savām bagātajām, augļainajām garšas īpašībām.

Citas nozīmīgas kafijas ražotājvalstis ir Peru, Indija, arī Uganda un Meksika.

Lielākā daļa konvencionālās saimniecībās audzēto kafijas koku ir hibrīdi, kas ir pielāgoti audzēšanai tiešos saules staros, lai gan kafija ir ēnu mīlošs augs, tādējādi palielinot ražas apjomu. Ražu var novākt vairākas reizes gadā, nevis kā tas būtu dabiski – tikai vienu reizi gadā.

Viena no galvenajām kafijas ieguves problēmām ir mežu izciršana, lai tiktu pie teritorijām tās audzēšanai, un to atzīst arī Starptautiskā Kafijas audzētāju organizācija (ICO). Tādējādi tiek iznīcināti dabiskie biotopi, īpaši vērtīgie lietusmeži jeb planētas plaušas, samazinās bioloģiskā daudzveidība un tiek pārmērīgi veicināta oglekļa dioksīda (CO2 ) izdalīšanās atmosfērā, kas savukārt saasina klimata pārmaiņas. Turklāt liela daļa kafijas tiek audzēta, izmantojot dažādus pesticīdus un minerālmēslus. Šīs vielas nokļūst augsnē un ūdeņos, izraisot piesārņojumu un kaitējot vietējām ekosistēmām. Turklāt ķimikāliju izmantošana var noplicināt augsni un samazināt tās auglību ilgtermiņā, tādēļ kafijas plantāciju ierīkošanas dēļ nākas dabai atņemt arvien jaunas un jaunas teritorijas.

Kafijas audzēšanas un pārstrādes laikā tiek izmantoti arī lieli ūdens daudzumi. Un, ja notekūdeņi netiek pareizi attīrīti, tie var izraisīt skābekļa līmeņa samazināšanos dabiskajās ūdenstilpēs, kas savukārt kaitē vietējām ūdens ekosistēmām.

Var tikt pie kafijas arī videi draudzīgi

Kā jau teju visās saimniekošanas jomās arī kafijas audzēšanā itin veiksmīgi ir izmantojamas ilgtspējīgas metodes, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi un vienlaikus saglabājot ražošanas apjomus. Kā zināt, ka kafija audzēta dabai draudzīgi? Iegādājoties kafiju, jāraugās, vai tā ir sertificēta. Labākā izvēle ir bioloģiski audzēta (organic) kafija, par ko liecina bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāta marķējums, bet mazāka ietekme uz vidi un arī kafijas audzēšanas industrijā iesaistīto darbinieku labklājību ir godīgās tirdzniecības (fair trade) kafijai, savukārt mežu izciršana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana notiek, kā arī atbalstīti tiek mazie kafijas audzētāji saimniecībās, kuras iesaistījušās Lietusmežu aliansē (Rainforest Alliance). Nevienam nav noslēpums, ka miljoniem trešās pasaules valstīs dzīvojošo zemnieku mīt lielā nabadzībā, jo viņiem ir ļoti grūti nodrošināt savas produkcijas konkurētspēju ar lielajām plantācijām un kafijas pupiņas ir spiesti pārdot starpniekiem par pārāk zemām cenām.

Arvien populārāka kafijas pasaulē ir tā saucamā speciality jeb nišas kafija, ko piedāvā nelielas grauzdētavas, piemēram, Latvijā tādas ir Rocket Bean Roastery, Kalve Coffee un vēl dažas. Šie uzņēmumi sadarbojas ar mazajiem kafijas audzētājiem, kuru audzēšanas metodes parasti ir ilgtspējīgas un videi draudzīgas. Šajās grauzdētavās tiek uzsvērta atbildīga un īsa ražošanas ķēde – kafijas pupiņu izcelsmes izsekojamība līdz konkrētām kafijas saimniecībām, jo ražotājiem ir ļoti svarīga specifiska kafijas garša un kvalitāte.

Ja gribas savu ekoloģisko pēdu kafijas jomā samazināt vēl vairāk, tad pēc iemīļotās kafijas pupiņām var doties uz beziepakojuma jeb zero waste veikaliem, bet Kalve Coffee un vēl dažās kafejnīcās iespējams nākt ar savu iepakojumu un nopirkt sveramās kafijas pupiņas, tās uz vietas arī samals, ja nepieciešams, un cena šai kafijai būs nedaudz lētāka nekā pērkot jaunu iepakojumu.

Starp citu, vērts apdomāt arī savu kafijas patēriņa daudzumu. Pasaules Veselības organizācija (WHO) un Eiropas Pārtikas drošības centrs (EFSA) vēsta, ka veselībai nekaitīgs kafijas patēriņš pieaugušajiem ir līdz 400 miligramiem kofeīna dienā, kas aptuveni atbilst trīs, četrām tasēm kafijas. Tomēr ir svarīgi ņemt vērā individuālo jutību pret kofeīnu, jo dažiem cilvēkiem pat mazākas devas var izraisīt tādas blakusparādības kā trauksmi, bezmiegu, ātru sirdsdarbību vai kuņģa darbības traucējumus. Arī bezkofeīna kafija nav pavisam nevainīga un mazliet kofeīna tomēr satur.

Zaļāko garšas metodi meklējot

Ja reiz raugāmies uz kafijas un vides aspektiem, noteikti nozīme ir arī tam, kāda metode tiek izmantota, lai pagatavotu gardo dzērienu. Ne viens vien maltu kafiju ieber krūzītē, aplej ar karstu ūdeni un bauda, bet kafijas biezumus izmanto kā ķermeņa skrubi vai liek kompostā – vienkārši un videi draudzīgi!

Ja tomēr negribas, ka kafijas biezumi nejauši nokļūst mutē, gana zaļa metode ir franču prese. Nekādu filtru, kapsulu vai citu atkritumu. Arī mokka kanniņa, kas pagatavo kafiju uz plīts virsmas, būs laba izvēle. Ja izmantojat energoefektīvu plīts virsmu, piemēram, indukcijas plīti, enerģijas patēriņš būs zems. Pēc pagatavošanas varat kompostēt izmantotās kafijas biezumus, bet traukus izmazgāt. 

Ja gribas tīrāku garšu un nepatīk nedaudz taukainās nogulsnes, iespējams iegādāties arī vairākkārt lietojamus auduma vai metāla filtrus un gatavot t.  s. pourover jeb manuālā filtra kafiju. Arī kompostējamie papīra filtri nav sliktākais variants, taču jāņem vērā, ka to izgatavošanai ir patērēti resursi. Vai tiešām to vajag?

Ir kafijas baudītāji, kuriem svarīgs lieliski pagatavots espreso, un viņu virtuves obligātās tehnikas klāstā būs espreso kafijas automāts. Kā jau jebkurai tehnikai arī te ietekme uz vidi mērāma enerģijas patēriņā. Jāatceras arī, ka resursus prasīs ierīces tīrīšana un apkope. Svarīgi izvēlēties tādu ierīci, kas ātri uzsilst un nepatērē daudz enerģijas gaidīšanas režīmā, savukārt kafijas biezumus kompostēt.

Videi visnedraudzīgākā kafijas pagatavošana ir vienreizlietojamo kapsulu sistēma. Pat ja tiek izmantotas atkārtoti uzpildāmas kapsulas, to tīrīšanai, fasēšanai un gala rezultātā arī pārstrādei tiek patērēts nevajadzīgi daudz resursu.

Bez piena un daudzreiz lietojamā krūzītē

Ja baudāt kafijas dzērienu ar pienu un cukuru un gribat pievienot vēl kādas interesantas garšiņas, piemēram, dažādus sīrupus, šokolādi, produktu audzēšana, ražoša na un to iepakojums ietekmēs to, kāds būs jūsu kafijas dzēriena ekopēdas izmērs. 

Piemēram, piena ražošanai ir liela ietekme uz vidi, jo lopkopība veicina siltumnīcefekta gāzu (CO2 ) emisijas, patērē daudz ūdens un zemes teritoriju. Tāpēc, pievienojot kafijai govs pienu, tas palielina dzēriena ekoloģisko pēdu. Protams, bioloģiskajās saimniecībās iegūts piens ir labāka izvēle, taču vēl zaļāka alternatīva ir augu pieni, piemēram, auzu piens, mandeļu piens vai sojas piens, jo to ražošana rada mazāku CO2 emisiju un ūdens patēriņu. Tomēr arī šajās kategorijās ir variācijas – piemēram, mandeļu audzēšana prasa daudz ūdens. 

Sīrupi, ko bieži pievieno kafijas dzērieniem (karameļu, vaniļas, šokolādes sīrupi), tiek ražoti no cukura un citiem saldinātājiem. Cukura ražošana prasa lielus zemes un ūdens resursus un var radīt nopietnu vides kaitējumu, ja tā tiek veikta lielos mērogos bez ilgtspējīgas pārvaldības. Savukārt, ja dzērienam tiek pievienota šokolāde vai kakao, ir jāņem vērā, ka šokolādes ražošana arī var būt saistīta ar tropu mežu izciršanu un lielām CO2 emisijām. Izvēloties mazāk piedevu, piemēram, cukuru, sīrupus vai pienu, varat samazināt savu kafijas dzērienu ekoloģisko pēdu. Un vienmēr jebkuram pārtikas produktam labākā ir bioloģiski sertificētas alternatīvas izvēle.

To, ka vienreizlietojamie trauki nav labi videi, noteikti zina visi. Tāpēc, iegādājoties kafiju kafejnīcā, izmantojiet atkārtoti lietojamas krūzītes un samaziniet plastmasas izstrādājumu lietošanu (kartona krūzīte nesastāv tikai no papīra – tai ir vairāki slāņi, t.  sk. plastmasa)! Daudzas kafejnīcas piedāvā atlaides, ja klients nāk ar savu kafijas krūzīti. Ir taču iespējams iegādāties glītas, stilīgas un ērtas termokrūzes.

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena