Laika ziņas
Šodien
Migla
Piektdiena, 27. decembris
Inita, Elmārs, Helmārs

Kad mākslīgās gaismas ir par daudz

Lai debesīs saskatām zvaigznes, kuras neaizēno pilsētu elektriskais apgaismojums.

Ir klāt pavasaris, un diena kļūst garāka par nakti. Tas ļoti iepriecina, esam enerģiskāki, optimistiskāki. Mākslīgais apgaismojums nevar aizstāt dienasgaismu. Taču arī vasaras sezonā diennakts tumšajā laikā apdzīvotas vietas un it sevišķi lielās pilsētas nav iedomājamas bez izgaismotiem skatlogiem, ielu lampām u. c. Zinātnieki jau labu laiku runā par tādu fenomenu kā gaismas piesārņojums, ar to apzīmējot intensīva mākslīgā apgaismojuma radīto ietekmi uz vidi. 

25. martā visā pasaulē atzīmēsim Zemes stundu, kad cilvēki aicināti uz stundu izslēgt elektrību un simboliski vienoties rūpēs par vidi, tā taupot dabas resursus.

Dabiski tumšas debesis ir retums

Pirms simts gadiem ikviens varēja palūkoties augšup un redzēt skaistas, zvaigžņotas nakts debesis. Šobrīd pusei zemeslodes iedzīvotāju pilsētās un to apkaimēs nav iespējas ieraudzīt Piena ceļa galaktiku. Gaismas piesārņojums, ko rada mākslīgais apgaismojums, nelabvēlīgi ietekmē ne tikai astronomu darbu, bet arī atsevišķu putnu, nakts dzīvnieku un kukaiņu dzīvi.

"Par to, kas ir gaismas piesārņojums, visvienkāršāk var uzzināt tad, ja vakara vai nakts stundās no gaišas pilsētas izbraucam ārā uz laukiem, kur nav mākslīgā apgaismojuma. Ja debesis ir skaidras, tad ļoti labi var redzēt un salīdzināt, cik maz zvaigžņu ir redzamas pilsētas piesārņotajās debesīs un kā šis skats mainās, izbraucot ārpus pilsētas centra. Gaismas piesārņojums ir viens no lielākajiem šķēršļiem jebkura veida astronomiskajiem novērojumiem. Protams, ar mūsdienīgām tehnoloģijām, izmantojot modernus fotogrāfiskus novērojumus, var ļoti efektīvi cīnīties un novērst gaismas piesārņojuma radītos efektus fotogrāfijās, taču jebkurā gadījumā astronomiem gaismas piesārņojums visos laikos ir radījis pietiekami daudz problēmu," saka Latvijas Astronomijas biedrības vadītājs Māris Krastiņš.

Izgaismota pilsēta diennakts tumšajā laikā sniedz mums drošības sajūtu, bet diemžēl reizē padara mūsu debesis blāvākas. "Jau daudzus gadus darbojas The International Dark – Sky Association jeb Tumšās debess asociācija. Tās mājaslapā Darksky.org var aplūkot kartes, kurās redzam, kā izskatās mākslīgā apgaismojuma radītais gaismas piesārņojums visā pasaulē. Aplūkojot Eiropas karti, varam redzēt, ka, piemēram, Beniluksa valstīs nakts stundās ir dienas gaišums visos apgabalos. Pieļauju, ka šajās valstīs nav nevienas tumšas vietas, kur varētu novērot Piena ceļu. Jāteic, ka Latvija izskatās salīdzinoši tumša, lai gan pēdējos gados Rīga izplešas. Joprojām norisinās intensīva piepilsētas ciematu celtniecība. Nākotnē būs jādomā, kā izgaismot nakts stundās šīs tuvākās Rīgas apkārtnes. Līdz ar to šis areāls ap Rīgu, kur tiek izmantots mākslīgais apgaismojums, diemžēl paplašināsies," teic Māris Krastiņš.

Cieš dzīvnieki un putni

Līdztekus miljoniem tonnu CO2 emisiju pārmērīga nakts apgaismojuma dēļ gaismas piesārņojums nodara būtisku kaitējumu dažādām zīdītāju, putnu, abinieku un kukaiņu sugām. "Ietekmes ir dažādas: dehidratācija, barošanās un atpūtas problēmas, reprodukcijas mazināšanās, dezorientācija, dabisko instinktu pasliktināšanās pašaizsardzībai, enerģijas zudums. Piemēram, daudzi gājputni lido naktī, kad zvaigžņu un mēness gaisma palīdz tiem orientēties. Šiem putniem, lidojot virs pilsētu un piepilsētu teritorijām, mākslīgās gaismas atspulgi traucē orientēties. Tāpat būtiskas ietekmes gaismas piesārņojumam ir uz jūras bruņurupuču, atsevišķu abinieku, kukaiņu sugu populācijām," saka Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

Kā mazināt gaismas piesārņojumu

"Diemžēl gaismekļi jau izsenis tiek veidoti tā, ka pilsētas vidē tos bieži izmanto kā pilsētvides elementus, nedomājot par to, kurā virzienā tiek virzīta šī gaismas plūsma. Līdz ar to gaismas stari, kas virzīti uz augšu, nevis vērsti uz leju, apgaismojot konkrētu vietu, ir tie, kas rada nevēlamu gaismas piesārņojumu. Jau pagājušā gadsimta 80. gadu vidū Tumšās debess asociācija uzsvēra, ka pirmais, ar ko vajadzētu sākt, lai mazinātu gaismas piesārņojumu, – pievērst uzmanību gaismas staru novietojumam, lai nebūtu šādu skaistuma elementu, kuri izgaismo tukšu gaisu virzienā uz augšu," piebilst Māris Krastiņš.

Latvija nav valsts ar lielāko gaismas piesārņojumu, bet noteikti nedrīkstam domāt, ka esam bez vainas. "Šodien finansiālie apsvērumi arī liek mums sākt domāt par apgaismojuma lietojuma intensitāti. Kopumā gaismas piesārņojumu, atšķirībā no citiem piesārņojuma veidiem, ir salīdzinoši viegli novērst, izslēdzot gaismas. Lai situāciju uzlabotu, ir jāizvērtē, kurās vietās no apgaismojuma tumšajās diennakts stundās varam atteikties vai izmantot gaismas sensorus, kas ieslēdz gaismu tikai uz brīdi. Gaismas piesārņojumu var samazināt, izmantojot labi projektētus apgaismes ķermeņus ar mūsdienīgu optisko kontroli, lai novirzītu gaismu uz leju, kā arī izmantojot minimālo jaudu, kas atbilst apgaismojamajai teritorijai. Valsts un vietējās pārvaldes iestādes var palīdzēt, pieņemot un īstenojot attiecīgus gaismas kontroles iekšējos rīkojumus un plašākus tiesiskos regulējumus," uzskata Daina Šteinberga. It sevišķi pavasara un vasaras sezonā, kad daba mūs gana vēlīgi lutina ar ilgām dabiskās gaismas stundām, no daudzām lampiņām noteikti varam atteikties!

Vērienīgākā vides akcija pasaulē

Jau 17. gadu pēc kārtas 25. martā pulksten 20.30 visā pasaulē norisināsies vērienīga vides akcija Zemes stunda, kad ikviens iedzīvotājs, pašvaldība, uzņēmums vai organizācija ir aicināti simboliski izslēgt gaismu uz vienu stundu, tādējādi pievēršot uzmanību dažādām vides problēmām. 

 "Zemes stunda šogad notiek īpašā brīdī, kad valstis visā pasaulē ir apņēmušās līdz 2030. gadam apturēt straujo dabas izzušanu. Lai to paveiktu, arī Eiropā ir jāpieņem dabas atjaunošanas likums, kas paredz ļoti plašus, steidzami veicamus dabas atjaunošanas darbus gan jūras, gan sauszemes ekosistēmās. Arī Latvijai būs daudz darāmā, lai dabas stāvoklis 2030. gadā būtu labāks, nekā tas ir pašlaik. Pasaules Dabas fonds šogad īpaši vēlas pievērst uzmanību dabas stāvoklim Latvijā, jo esam pieraduši domāt, ka Latvijā mums viss ir kārtībā, tomēr tas tā nav. Mums ir nepieciešams paplašināt aizsargājamo dabas teritoriju tīklojumu, nodrošināt bioloģiski augstvērtīgo vietu aizsardzību un uzlabot praksi ārpus aizsargājamām teritorijām, atbrīvot upes no aizsprostiem, atjaunot dabiskās pļavas un zālājus, mitrzemes, jo daba ir mūsu galvenais sabiedrotais cīņā ar klimata pārmaiņām. Šogad vēlamies akcentēt zināšanas par dabas daudzveidību, lai cilvēki, dodoties dabā vai strādājot savā zemes īpašumā, izprastu un ar savu rīcību atbalstītu no dabas viedokļa bagātāku mežu, pļavu un arī piemājas pagalmu. Šodien droši varam teikt, ka dzīvās dabas stāvoklis mums svarīgs ne tikai tāpēc, ka tas nodrošina nepieciešamo mūsu drošībai, veselībai un labklājībai, bet arī tāpēc, ka tas sniedz mums emocionālo līdzsvaru. Zemes stunda ir brīdis, kurā varam atgādināt sev par to, cik svarīgas ir rūpes par vidi mums apkārt un planētu kopumā, kas mums visiem ir tikai viena. 2023. gadam ir jākļūst par pārmaiņu gadu, kad mēs kopā varam panākt pārmaiņas par labu mūsu planētai," uzskata Daina Šteinberga. 

Tai skaitā samazināt gan piesārņojumu, kuru rada pārmērīga resursu tērēšana bieži vien lieka apgaismojuma nodrošināšanai, gan pašu gaismas piesārņojumu. Lai mirdz zvaigznes, nevis lampiņas!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena