Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 28. novembris
Rita, Olita, Vita

Jau ceturto sezonu sacenšas, rekordlomus dokumentējot un atlaižot

Projekts – trofejzivju konkurss plēsīgo zivju makšķerniekiem atlaid mammu! notiek jau ceturto sezonu un ir paplašinājis darbību – šajā sezonā makšķernieki var publiski sacenties ar saviem lielajiem lomiem jau 12 Latvijas ezeros, no kuriem četri ir a/s Latvijas valsts meži (LVM) ūdenstilpes – Kaņiera, Lielauces, Gulbju ezers un Tērvetes ūdenskrātuve, kā arī Burtnieka, Alūksnes, Babītes, Engures, Usmas, Kāla un Opsas ezers un Sedas dīķi. Akcijas būtība ir ekoloģiska – saudzīgu copes paražu veicināšana.

Aicina makšķerēt selektīvi

"Lielās zivis ir nozīmīgas zivju reprodukcijai," saka LVM eksperts Kristaps Didže. "Zivis vajag makšķerēt un ēst, bet labāk apēst līdaku, kas ir 1–3 kg smaga un 50–70 cm gara. Tās, kas ir mazākas, vēl nav sevi atražojušas, vismaz vienreiz nārstojot, bet dižākas jālaiž atpakaļ, jo visas lielās līdakas ir "mammas". Papi reti sasniedz 3 kg," saka atlaid mammu! projekta īstenotājs Matīss Ābiķis un piebilst: "Lielā mamma ir labākā nārstotāja – jo lielāka zivs, jo lielāki ikri un mazajām zivtiņām lielāka iespēja izdzīvot. Lielākās zivis arī pilda sanitāra un balto zivju ganāmpulka uzrauga funkciju. Tāpēc ar trofejzivju rekordu reģistru, kas faktiski ir atlaid mammu! konkurss, aicinām makšķerniekus piedalīties ekoloģiskajā zivju labturībā un makšķerēt selektīvi." Konkursa mērķis ir aicināt makšķerniekus atlaist lielās plēsīgās zivis un iesniegt pieteikumu konkursam. Līdaka ir atlaid mammu! simboliskā suga, bet akcijas principi attiecas arī uz pārējiem plēsējiem – asari, zandartu, samu un lašveidīgajām ceļotājzivīm.

Nenes mājās visu lomu

Atlaid mammu! ieteikums makšķerniekiem ir lielas un mazas zivis saudzīgi likt atpakaļ ūdenī, paturēt ne vairāk par trīs līdakām un katram pašam uzlikt sev copes reizes limitu. Un tas nekas, ka oficiāli noteikts, ka var paturēt piecas zivis! "Ja makšķerniekam mājās ir liela ģimene un tuvojas svētki, visas piecas noķertās zivis tiešām tiks apēstas, tad tas ir saprotams. Bet paturēt noķerto lomu tikai azarta dēļ gan nevajadzētu," saka Kristaps Didže. "Lai atslogotu spiedienu tieši uz plēsīgo zivju sugām, jāvērtē līdzšinējā likumdošana, kuras aizsākumi meklējami padomju laikā. Zvejnieki joprojām izņem licences par rīku daudzumu, nevis nozvejas kvotu, bet makšķernieki publiskajos ūdeņos legāli drīkst paturēt kaut piecas desmit kilogramus smagas līdakas katru dienu, izņemot divus mēnešus gadā. Tā ir nereāla norma. Pēc idejas katrai ūdenstilpei, sākot no noteiktas platības un ņemot vērā gan bioloģiskos, gan cilvēciskos apsvērumus, būtu jābūt individuāliem noteikumiem. Lomu skaitliskajā un kvalitatīvajā ziņā pēc atlaid mammu! pieteikumu skaita Alūksnes ezers ir Latvijas labākais liellīdaku ezers, ar lieliskām zivīm var lepoties visas četras LVM pārraudzībā esošās ūdenstilpes, saskaņā ar maniem datiem lomu lielums ir ar pozitīvu tendenci, šogad pārspēti vairāki svarīgi rekordi – LVM Kaņiera ezers uzrādīja 121 cm līdaku, bet LVM Gulbju ezers – 116 cm milzeni, esam uz pareizā ceļa," saka Matīss Ābiķis.

Lielo zivju kļūst mazāk

Statistiski raugoties, pēdējo 20 gadu laikā lielo lomu skaits ievērojami samazinājies, tāpat kā trofejzivju izmēri. Taču šobrīd sāk rasties sajūta, ka lomiem atkal ir tendence palielināties. Kopš deviņdesmito gadu sākuma iespaidīgas izmaiņas piemeklējušas arī makšķernieku sabiedrības segmentus – pāris desmitgažu laikā vairākkārt palielinājies spiningotāju jeb plēsīgo zivju makšķernieku skaits, daļēji uz proporcionāli mazumā ejošā "balto" zivju ķērāju rēķina. Arī šai attiecībai ir tendence stabilizēties, veikti makšķernieku izglītošanas un informēšanas pasākumi, atlaid mammu! sadarbojoties raidījuma Makšķerē ar Olti izveidē, spiningotājiem vasaras karstumā ieteica plēsējus likt mierā un mācīja, kā spinings pārveidojams par gruntsmakšķeri jeb fīderi baltajām zivīm. No tām zināmākās – brekši, līņi, raudas – LVM ezeros sasniedz iespaidīgus izmērus. Ābiķis atklāj, ka mainījies arī makšķerēšanas veids – agrāk zivis ķertas ar dabīgajām ēsmām, tagad imitāciju ražošanas nozare attīstījusies tik tālu, ka tikai neliels skaits makšķernieku izmantojot dabisko ēsmu. Plēsēja daba un vieta barības ķēdē liek medniekam ātri un instinktīvi reaģēt uz spožām vai blāvām mantiņām, kas iekrīt ūdenī. Līdaka vai asaris ir klāt pirmais, jo tāda ir plēsēju daba. 

Dabai draudzīgi

"Makšķernieku Latvijā ir ļoti daudz, un makšķerēšana (arī medības un sēņošana), vienā vārdā – aktivitātes dabā, ir populārākie brīvā laika pavadīšanas veidi, tas pat ir sava veida Latvijas fenomens, un bieži saskaramies ar to pašu problēmu, ko mežos – ezeros uzrodas daudz dažādu sadzīves atkritumu. Tāpēc ar šo akciju cenšamies veicināt arī, lai makšķernieki pret dabu – ezera vai upes krastiem – izturētos atbildīgi," saka Kristaps Didže. Matīss Ābiķis piebilst: "Svarīgi, ka kustība arī veicina diskusiju par šiem jautājumiem jau citā līmenī. Svinu, silikonu un plastmasu, ko izmanto spiningošanas mānekļu izgatavošanai, pazaudēt ūdenī nav nekas labs. Jo vairāk būs domājošu makšķernieku, kas saprot, ka viņu bērni un mazbērni negribēs makšķerēt, iet peldēties vai vienkārši atpūsties svina nobruģētās ūdenstilpēs, jo labāk. Piemēram, Daugava ir viegli pieejama ikvienam un pulcē lielu skaitu spiningotāju un gruntsmakšķernieku, līdz ar to šeit svina problēma ir izteikta. Mūsu uzdevums, piedāvājot savu skatījumu uz apsaimniekošanas jautājumiem un sniedzot kompetentu ieskatu makšķerēšanas tiesību izmantošanas īpatnībās, ir rūpēties, lai mūsu ainaviskie un bagātie ūdeņi tiktu saglabāti nākamajām paaudzēm ar stiprām dabiskām ekosistēmām un adekvātu zemūdens demogrāfiju."

Kliedē mītus

Ilgus gadus alūksniešiem bija kāds mīts par pašu ezeru – lai arī tas ir zivīm bagāts, lielās līdakas ķeroties vienīgi rudenī, tikai velcējot ar lieliem mānekļiem. Šogad viens no "ķer un atlaid" principa aktīvistiem spiningošanā Normunds Ikomass sāka spiningotājiem piedāvāt maksas gida pakalpojumus Alūksnes ezerā, un jau maijā kļuva skaidrs, ka lielās zivju mammas noķeramas visas laivošanas sezonas laikā. Interesentu netrūkst, un noķertie un atlaistie lomi ir iespaidīgi. "Tie atlaid mammu! konkursanti, kas dzīvo tuvāk projektā iesaistītajiem ūdeņiem, protams, var uzrādīt labākus sasniegumus nekā rīdzinieki," saka Matīss Ābiķis. "Alūksnietis Ingus Ozoliņš spiningot dodas bieži, jo ezers teju pie namdurvīm, un šogad konkursam pieteicis 55 līdakas, kas vērtējamas kā trofejas izmēra zivis ar vidējo viena eksemplāra garumu nedaudz pāri metram, kamēr nākamajai vietai rezultāts ir zem desmit zivīm. Šogad apbalvojam labākos rezultātus reizi mēnesī un sezonas noslēgumā labākos visas sezonas skatījumā, līdz ar to katrs no dalībniekam cenšas lauzt savus rekordus."

Kaņierī noķertā rekordniece – 121 cm garā līdaka – ir kas īpašs, iepriekšējo rekordu pārspējot par krietnu sprīdi. "Iepriekš tik lielas līdakas ķertas tikai makšķernieku stāstos no Jeļcina jeb kungu laikiem. Mūsu domas ir tādas, ka milzene atpeldējusi pa Slocenes upi no Valguma ezera, jo ezerā bieži sastopamie mammu mednieki tādu briesmoni pēdējo trīs gadu laikā nav manījuši, kas ir pieminēšanas vērts fakts," atklāj Kristaps Didže. Lielās zivis nereti tiek noķertas atkārtoti, četru sezonu laikā reģistrēti pieci šādi gadījumi.

Akcija turpināsies

Šogad, tāpat kā citus gadus, atlaid mammu! konkurss turpināsies līdz 30. novembrim. Konkursa ieskaite līdakām sākas no 70 centimetriem, asariem – no 36 centimetriem, zandartiem – no 60 centimetriem. Nākamajos gados ir plānots palielināt ezeru skaitu, kuros varēs praktizēt selektīvu copi kopā ar atlaid mammu!. Nepilnās četrās sezonās jeb 26 mēnešos noķertas un atlaistas vairāk nekā 1000 zivis – pārsvarā līdakas, retāk asari. Vēl nav pieteikts neviens zandarts, kuri gan nav sastopami visos projekta sadarbības ezeros. Speciālisti min, ka tas ir pārāk garšīgs, lai makšķernieks būtu gatavs to uztvert kā "sporta" zivi.

Makšķernieks Māris Miķelsons atlaid mammu! lielākās zivis noķēris Kaņierī un Gulbju ezerā, viņš konkursā piedalās ar rūpēm par mūsu ūdeņiem un dabas resursiem. "Atlaižot šāda izmēra līdakas, mēs saglabājam un palielinām zivju resursus ne tikai šobrīd, bet arī nākotnē, jo tās varēs turpināt savu dzimtu daudz veiksmīgāk," saka makšķernieks. "Arī pirms konkursa es atlaidu zivis, jo uzskatu – lai arī cīņa par trofeju rada azartu, jāizturas atbildīgi." Lai noķertu lielu lomu, svarīga ir laika prognoze, vieta, kur mamma varētu uzturēties, lieli mānekļi, kas zivi pievilinās. Makšķernieks arī uzsver, ka lielie mānekļi un āķis ir saudzīgākie pret zivi, lai to atbrīvotu ar pēc iespējas mazāku traumu. "Noķeram, ieliekam tīkliņā, nofotografējam un atbrīvojam. Maksimāli ātri, lai zivij nenodarītu pāri. Jo mazāk staipām pa rokām, jo labāk," piebilst makšķernieks

Top komentāri

Irlielāmērāticams
I
ka šie pašpārliecinātie dzīves saimnieku purni nestarotu tik lielā priekā, ja viņiem pašiem aiz mandelēm aizāķētu āķi un pusstundu vazātu pa ūdeni. Varbūt cūku arī aizkausiet un pēc tam reanimēsiet?????
Skatīt visus komentārus

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena