Kas ir tas darbs, ko dara meteorologs? Kā paiet tipiska darbadiena?
Es sevi biežāk dēvēju par sinoptiķi. Meteoroloģija ir zinātne, kas pēta atmosfēru, visus tos procesus, kas un kāpēc notiek – kāpēc līst lietus vai snieg sniegs, kāpēc pūš vējš un cik stiprs. Savukārt sinoptiķis šīs zināšanas lieto, lai prognozētu, kā mainīsies laikapstākļi. Līdz ar to es pārstāvu ne pārāk lielo, bet diezgan nozīmīgo centra daļu – laikapstākļu prognozēšanu un operatīvu komunicēšanu gan ar sabiedrību, gan medijiem. Kopumā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs aptver daudz un dažādas jomas. Arī ģeoloģiju un hidroloģiju. Meteoroloģiskā joma aptver arī ļoti augstus atmosfēras slāņus. Piemēram, radiozonde, kas tiek palaista atmosfērā mūsu Skrīveru Meteoroloģiskajā novērojumu stacijā, sasniedz 20–30 km augstumu, jo mums ir jāzina, kas notiek augšā atmosfērā, lai saprastu, kādi būs laikapstākļi uz zemes.
Mūsdienās sinoptiķis nevar iztikt bez matemātikas zināšanām, arī nedaudz programmēšanas
Kas ir tās pamatzināšanas, kas jāzina sinoptiķim? Fizika, matemātika?
Jā, meteoroloģija un sinoptika ir fizikas nozare. Jāsaprot arī dabas procesi, to mijiedarbība, kas lielā mērā saistīta ar ģeogrāfiju. Jāzina pamatlietas ķīmijā. Mūsdienās sinoptiķis nevar iztikt bez matemātikas zināšanām, arī nedaudz programmēšanas, jo aizvien vairāk strādājam ar lielām datu kopām lielās darba stacijās un ar roku izrēķināt vai vienkārši ar aci apskatīties to visu vairs nav iespējams. Ir jāprot uzrakstīt, programmēšanas valodā runājot, makrosu, lai ātrāk aprēķinātu rezultātu. Un papildu tam visam angļu valoda. Latvijā meteorologu nevienā no augstskolām nesagatavo. Viss apmācības process, kas notiek pie mums uz vietas, ir balstīts uz literatūru, kas ir angļu valodā.
Kā jūs izvēlējāties strādāt šajā jomā?
Esmu pabeigusi LU Ģeogrāfijas un zemes zinātnes fakultāti. Sāku strādāt Prognožu nodaļā tādā brīdī, kad ļoti prasījās paaudžu nomaiņa. Tajā laikā vēl strādāja varbūt vecākai paaudzei zināmā sinoptiķe Rasma Kleinberga, kura kādreiz laika ziņas arī televīzijā lasīja. Viņa tobrīd meklēja jaunus darbiniekus manas fakultātes studentu vidū. Tad nu es nācu, sākumā bailīgi, bet nu jau nostrādāti daudzi gadi.
Kas jūs pašu piesaista sinoptiķes darbā?
Izaicinājums saprast un maksimāli precīzi mēģināt izskaidrot, kas būs tas, kas sagaida mūs laikapstākļu jomā, kādi būs mūsu ikdienas gaitas ierobežojošie faktori. Katram sinoptiķim ir izaicinājums sarežģīti laikapstākļi. Viegli ir uzrakstīt prognozi, ja ir saulains laiks, nav nokrišņu un pūš lēns vējš. Bet ikvienam iedegas dzirkstele, ja rītdien gaidāma rudens vētra un jāprognozē 25 vai 35 metri sekundē vēja brāzmas. Savukārt pērkona negaisi ir vislielākais izaicinājums ikvienam sinoptiķim jebkurā pasaules malā, jo viena algoritma, kā tos prognozēt, nav, sevišķi situācijās, kad tie nes spēcīgas vēja brāzmas vai pat virpuļviesuļus, ļoti intensīvas lietusgāzes un lielu krusu.
Agrāk laika prognozes noteica, vērojot dabas parādības, kā tas notiek tagad?
Lietojam dažādas tehnoloģijas. Strādāju vairāk nekā 15 gadu un redzu, kā viss strauji mainās. Jau vairāk nekā desmit gadu mums ir meteoroloģiskais radars, kas seko lietus mākoņiem, kā tie pārvietojas virs Latvijas. Ir arī meteoroloģiskie satelīti. Pat pirms 15 gadiem informācijas apjoms bija niecīgs, salīdzinot ar šodienu.
Garas, sniegotas ziemas nākotnē būs aizvien retāk
Kā gadu gaitā mainījusies prognožu precizitāte?
Ļoti augusi. Mūsdienās septiņu dienu prognozes ir ievērojami kvalitatīvākas nekā pirms 20 gadiem prognozes otrajai vai trešajai dienai. Lai informācija par vētru, kad vēja brāzmas sasniedz 25–30 m/s un tiek ietekmēta ostu darbība, sabiedrībai nebūtu pieejama vairākas dienas iepriekš, to pat iedomāties nevar. Bet pirms dažiem gadu desmitiem tā bija realitāte, ka 24 stundas uz priekšu nevarēja nojaust vētras tuvošanos. Mūsdienās ļoti intensīvi tiek strādāts, lai uzlabotu ilgtermiņa prognožu – mēneša un sezonālo prognožu – kvalitāti.
Vai ikdienā ir novērojams, kā mainās klimats? Kādas ir raksturīgākās iezīmes?
Klimatologi pēdējo gadu laikā ir veikuši Latvijas klimata pārmaiņu pētījumu un secinājuši, ka arī Latvijā pēdējās desmitgadēs ir notikušas nozīmīgas klimata pārmaiņas. Ilgstošas ziemas ar bargu salu pēdējās desmitgadēs ir izņēmums, nevis norma mūsu reģionā. Nevar teikt, ka tādu nebija. Gan 2010., gan 2013. gadā ziema ievilkās līdz vēlam pavasarim un pēc tam sekoja milzīgi plūdi palu periodā. Taču ziemas ir tas gadalaiks, kad visvairāk Latvijā var redzēt klimata pārmaiņas. Arī vasaras kļūst nedaudz siltākas, taču vidējās temperatūras kāpums nav tik izteikts, kā tas ir ziemā.
Kas mūs sagaida nākotnē? Vai no sniegotām ziemām būs jāatsakās?
Garas, sniegotas ziemas nākotnē būs aizvien retāk. Sals būs, iespējams pat stiprs sals un arī intensīva snigšana, bet sala un sniega periodi nebūs ilgstoši. Arī vasarās ekstremāli augsta temperatūra būs aizvien biežāk, lai gan pēdējos divus gadus karstas vasaras nebija. Taču nekad mūsu reģionā laikapstākļi nav bijuši vienveidīgi no sezonas uz sezonu.
Pasaulē arvien vairāk runā par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Visdažādākajās jomās būs jādomā par adaptācijas pasākumiem.
Edge