Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Gada dzīvotne – mitrājs

Vieta, kur satiekas ūdens un zeme.

Pievēršot uzmanību pārmitru vai ar seklu ūdeni klātu teritoriju nozīmei cilvēka un dabas dzīvē, par 2024. gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds nosaucis mitrājus. Poētiskāk izsakoties, tās ir vietas, kur satiekas ūdens un zeme un kuras ir vienlīdz svarīgas gan vides veselībai, gan dabas daudzveidībai.

Arī mazi dīķīši

Pie mitrājiem pieder palieņu pļavas, zāļu purvi, augstie purvi, arī piejūras zālāji un dabiski applūstoši, pārmitri meži un citas dzīvotnes, kur sastopas zeme un ūdens, tajā skaitā – cilvēku veidoti mitrāji. Mitrāji jeb mitrzemes ir vieta, kas svarīga ne tikai dažādām augu un dzīvnieku sugām, bet arī cilvēka labbūtībai, jo mitrāji nodrošina ekosistēmu pakalpojumus jeb palīdz dabai būt līdzsvarā. Tomēr, kā norāda Latvijas Dabas fonds, pēdējā pusgadsimta laikā pasaulē mitrāju platības ir sarukušas par vairāk nekā 35%. Tiecoties pēc lauksaimniecībai izmantojamām zemēm, arī Latvijā savulaik mitrāji lielā apjomā tika nosusināti, turklāt to platība arvien turpina samazināties. 

Kā atklāj Dabas aizsardzības pārvaldes dati, nozīmīgākās mitrāju platības Latvijā veido vairāk nekā 12 400 upes un 2256 ezeri, kas ir lielāki par vienu hektāru, kopā ar mākslīgajām ūdenskrātuvēm aizņemot ap 3,7% no Latvijas teritorijas. Nosacīti neskarti purvi aizņem 4,9%, bet kūdras atradnes – 10,4% no Latvijas teritorijas. Mazākās platībās Latvijā sastopami citi mitrāju veidi – piekrastes pļavas, palieņu pļavas un citi dabiski un cilvēka veidoti mitrāji. 

"Lai gan Latvijā ir sešas starptautiskas nozīmes mitrāju vietas, taču arī nelielas mitrāju teritorijas ir būtiskas – bebraines, mazi dīķīši, slapji pļavu nostūri, mitras, neapsaimniekotas ieplakas intensīvi apstrādātos laukos," teic Latvijas Dabas fonda pārstāvis Jānis Ķuze. Viena no nozīmīgākajām mitrāju dzīvotnēm – palieņu pļavas – Latvijā saglabājušās vien nepilnos 0,3% valsts teritorijas.

Rūpēs par mitrājiem, īpaši kā par ūdensputnu dzīves vidi, jau 1971. gada 2. februārī Irānas pilsētā Ramsārē pieņēma starptautisku konvenciju par mitrājiem – Ramsāres jeb Mitrāju konvenciju. Vēl aizvien tā ir pasaulē vienīgā starptautiska mēroga vides aizsardzības vienošanās, kura attiecas uz noteiktu ekosistēmu.

Atgādinot par mitrāju lomu dabā, Starptautiskā mitrāju diena – 2. februāris – šogad ir veltīta mitrāju nozīmei kā planētas, tā cilvēka labbūtībā. Un iemesli tam tik tiešām ir vairāki: gan mitrāju labie darbi vides veselības uzlabošanā, gan tā būtiskā loma dabas daudzveidības saglabāšanā.

Vērtīgais sūklis

Atņemot pašiem sev šādas dabiskās ūdens attīrīšanas pieturvietas dabā, piesārņojums no intensīvi apsaimniekotajām lauksaimniecības zemēm tālāk nonāk Baltijas jūrā. To, ka jūras stāvoklis nav labvēlīgs, apliecina kaut vai ikgadējā aļģu ziedēšana. Tā ir ar aci redzamā Baltijas jūras aizaugšanas jeb eitrofikācijas izpausme, kura signalizē par jūras ūdeņu pārslogotību ar lauksaimniecības piesārņojumu. Nonākot ūdeņos fosforam un slāpeklim, ūdenstilpes pakāpeniski aizaug. Kā liecina Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas jeb HELCOM dati, no eitrofikācijas, ko veicina pārmērīgā barības vielu noplūde, cieš līdz pat 97% Baltijas jūras. 

Saudzējot mitrājus un radot tos pašiem, ir iespēja palīdzēt Baltijas jūras veselībai.

Kāda loma ir mitrājam? Mitrājs ir noderīgs sūklis, kas spēj notekūdeņus attīrīt to ceļā uz jūru, samazinot lauksaimniecībā noplūdušo barības vielu ietekmi uz to. Mitrāji kalpo kā attīrīšanas sietiņi, kur tiek noķerti augu barības elementi, turklāt mitrājs savu uzdevumu pilda pat ziemas laikā. Piedevām mitrāji ir noderīgs palīgs arī cīņā pret klimata pārmaiņām, jo mitrzemes efektīvi saista un uzkrāj oglekli, samazinot siltumnīcas gāzu radīto efektu. Latvijas Dabas fonds uzsver, ka augstie purvi ar tajos uzkrāto kūdru ir viena no efektīvākajām dabā esošajām oglekļa krātuvēm.

Analizējot dažādu plūdu riska mazināšanas pasākumu izmaksas un ieguvumus Eiropas Savienības valstīs un Apvienotajā Karalistē, pētnieki secinājuši, ka ūdens aiztures zonu, tostarp palieņu un citu mitrāju, uzturēšana un izveide ir viens no izdevīgākajiem plūdu riska mazināšanas pasākumiem. 

Mājas daudzveidībai

Mitrājs ir ne vien palīgs cīņā pret cilvēka radīto piesārņojumu un klimata pārmaiņām, bet arī mājvieta dabas daudzveidībai. Te mīt kā sauszemes, tā ūdenī mājojošās sugas: augi, sūnas, bezmugurkaulnieki, zivis, rāpuļi, putni, arī zīdītāji. Mitrājos par savas ģimenes atjaunotni ligzdojot rūpējas gan smalkās dzērves, gan lielais dumpis ar tā dobjo balsi, tur barojas elegantais melnais stārķis un majestātiskais jūras ērglis, bet caurceļošanas laikā mitrāji ir atelpas vieta zosīm.

Te aug ne tikai dzīvotnei raksturīgās un itin viegli atpazīstamās niedres, vilkvālītes, spilves, purva cūkauši, vaivariņi un košās vitamīnbumbas dzērvenes, bet arī tādas retas sugas kā orhideju dzimtas pārstāve Lēzela lipare un purva mātsakne, ko dēvē arī par purva zirdzeni. Dodoties mitrājos, acu skatu siltajā gadalaikā piesaistīs košākie augi ar poētiskiem nosaukumiem, tostarp jumstiņu gladiola, bezdelīgactiņa, zemeņu āboliņš, Eiropas saulpurene un Sibīrijas skalbe. Turklāt tie augi, kuri mājo ūdenstilpju krastos, ir papildu palīgs, lai attīrītu ūdeņus, kuri noplūst no laukiem un tīrumiem. Tāpat svarīgi ezeru un upju krastos saglabāt tur augošos kokus un krūmus. 

Jāmācās atjaunot

Tā kā mitrāji ir dzīvības pastāvēšanai tik svarīgais saldūdens avots, mitrājus ir svarīgi ne tikai saglabāt un saprātīgi izmantot, bet arī atjaunot. "Lauksaimniecībā mitrāju teritorijas, piemēram, slapjas pļavas, ir liels izaicinājums, jo tās ir sarežģīti apsaimniekot, tāpēc tās tiek vai nu nosusinātas, vai arī atstātas bez apsaimniekošanas," skaidro J. Ķuze. "Viens no Latvijas Dabas fonda mērķiem ir parādīt, ka arī mitrājus var saimnieciski izmantot, un to pierāda arī vairāki fonda projekti, kuros sadarbībā ar lauksaimniekiem tiek ekstensīvi apsaimniekotas palieņu pļavas."

Ir vērts sekot Latvijas Dabas fonda jaunumiem, jo šopavasar tiks izziņotas ne tikai iespējas apgūt praktiskas zināšanas par to, kā izveidot pašam savu mini mitrāju, bet arī aicinājums doties ainavu tūrēs uz mitrājiem. Ja pašam nesanāk doties dabā pētīt mitrājus, tad Latvijas Dabas fonds parūpējies par to, lai par mitrājiem ikviens varētu domāt visa gada garumā un dažādos gadalaikos. Godinot mitrājus, fonds ir izdevis asredzīgā fotogrāfa Kristapa Kalna veidotu lielformāta foto kalendāru Mitrāji, ko ikviens var sev sarūpēt par ziedojumu, kurš tiks likts lietā dabas atjaunošanas un aizsardzības mērķiem.

Kā dabiskais, tā arī mākslīgais jeb cilvēka veidotais mitrājs var kalpot ne tikai par palīgu piesārņoto ūdeņu attīrīšanā, bet arī samazināt plūdu un palu ietekmes, mazināt klimata pārmaiņas, arī papildināt gruntsūdens krājumus, vienlaikus rūpējoties par dabas daudzveidībai piemērotas mājvietas radīšanu. 

Raugoties uz 2024. gada titulētajiem dabas simboliem, arī mitrāju iemītnieks zemais bērzs ir iekļauts šajā sarakstā kā 2024. gada koks. Turklāt, dodoties iepazīt mitrāja floru un faunu klātienē uz Lubāna mitrāju, ir iespēja pietuvoties arī Latvijas Arheologu biedrības nosauktajam 2024. gada arheoloģijas piemineklim – Aboras I neolīta apmetnei, kas uzskatāma par Austrumeiropā nozīmīgu vietu auklas keramikas kultūras izpētei. Apmetne, kas ierīkota nelielā zemes pacēlumā un tā nogāzē, atrodas Madonas novada Indrānu pagastā Lubāna mitrājā, Aboras upītes labajā krastā, netālu no tās ietekas Abainē – Aiviekstes kreisā krasta pietekā. 

Apceļo Latvijas mitrājus!

Vai zināji, ka Latvijā ir sešas par starptautiski nozīmīgām atzītas mitrāju teritorijas, kuras dēvē arī par Ramsāres vietām? Lai kādu teritoriju noteiktu par Ramsāres vietu, tai jāatbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, piemēram, teritorijā regulāri jāuzturas 20 000 vai vairāk ūdensputniem. Dodies un izzini Latvijas mitrājus un tajā mītošās sugas klātienē, jo īpaši putnu migrācijas laikā pavasaros un rudeņos!

  • Engures ezers
  • Ķemeru nacionālā parka teritorija
  • Lubāna mitrājs
  • Pape
  • Teiču un Pelečāres purvi
  • Ziemeļu purvi

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Vides Diena

Vairāk Vides Diena


Tūrisms

Vairāk Tūrisms


Ceļošana

Vairāk Ceļošana


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena