Egle ir Latvijas ainavā ierasts koks, tā ir trešā izplatītākā koku suga Latvijā un egļu meži aizņem apmēram 18% no visiem mežiem mūsu valstī. Daudziem citiem augiem arī savvaļā ir sastopamas dažādas sugas, bet ar egli ir citādi – Latvijā aug tikai viena egļu suga, t. i., parastā egle (Picea abies). Kaut arī egle nav cimperlīga dāma, tās augšanu var ietekmēt dažādi vides faktori, tostarp piesārņojums, bet pēdējos gados arī kaitēkļi, konkrētāk, egļu astoņzobu mizgrauzis. Cīņa ar to jāplāno jau savlaicīgi, teic A/S Latvijas valsts meži Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Mazs, bet izdara lielus postījumus
Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), kā liecina pats nosaukums, ir vabole ar astoņiem zobiem, apmēram piecus milimetrus liela. Bet šis mazais radījums var nopostīt pat plašas egļu audzes. Protams, ne jau viens pats! Taču mizgrauži ir naski uz vairošanos, un vienas sezonas laikā īpaši labvēlīgos apstākļos mežus var apdraudēt pat divas mizgraužu paaudzes! Tās uzbrūk novājinātiem, kaut kādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmētiem kokiem. Piemēram, vējgāzes, kas vērojamas ziemā un agrā pavasarī, rada labvēlīgus apstākļus – cietušie koki, kuri nav laikus izvākti no mežaudzēm, izdala specifisku smaržu jeb terpēnus, kas pievilina mizgrauzi pat no liela attāluma. Kaut gan visbiežāk mizgrauži var savairoties pēc vējgāzēm un vējlauzēm, tie strauji var izplatīties arī pārlieku lielā mitrumā vai ilgstošā sausumā augošajās egļu audzēs.
Plaši mizgraužu postījumi Latvijas mežus piemeklēja 2017. gada vasarā, kad Vidzemē bija spēcīgas lietavas un plūdi.
Arī pērn, 2022. gada pavasarī, egļu astoņzobu mizgrauža lidošanai bija piemēroti laika apstākļi. Aprīļa beigās daudzviet Latvijā gaisa temperatūra pārsniedz +15 grādus, kas piemērota mizgraužu lidošanas sākumam. "Kopumā pirmās paaudzes lidošanas aktivitāte bija augsta un vienmērīga. Siltais rudens sekmēja otrās paaudzes pastiprinātu lidošanu. Ļoti būtiski mizgraužu lidošanas aktivitāte palielinājās visā Vidzemes un Latgales teritorijā. Karstais laiks vasaras otrajā pusē sekmēja agresīvu otrās paaudzes vaboļu invāziju novājinātās egļu audzēs. Mizgraužu otrās paaudzes aktivitāte novērota ļoti vēlu rudenī – pat novembra sākumā. Atbilstoši monitoringa rezultātiem svaigi kaltušo egļu daudzums mežā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, palielinājās vairāk nekā divas reizes," teic LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.
Laikapstākļiem būtiska nozīme
Pamatā populācijas pieaugumu ietekmē laikapstākļi un pašu egļu audžu vitalitāte, arī aizsardzības spējas pretoties mizgraužu uzbrukumiem. Sevišķi tīkamas mizgrauzim ir tādas egles, kas sasniegušas vismaz 40 – 50 gadu vecumu. Respektīvi, dabas apstākļi var gan veicināt mizgrauža attīstību, gan arī, tieši pretēji, samazināt tā populāciju. Auksts, slapjš un vējains pavasaris nāk par labu egļu audzēm un liedz mizgraužiem pulcēties lielā daudzumā, lai vienkopus uzbruktu tām. To pašu varētu teikt arī par slapju vasaru un ātru rudeni, kad mazinātos iespējas mizgrauzim sekmīgi attīstīt otro paaudzi. Ziemas sezonu mizgrauzis pārlaiž zemsedzē. Bet, kad apkārtējā temperatūra sasniedz ap +15 grādiem, parasti tas ir aprīlī, mizgrauzis mostas un meklē vietas, kur vairot savu populāciju. Kā tie atrod tieši novājinātas egles? Pēc smaržas! Tēviņi kokos veido ieskrejas, iemājo tur un, izdalot konkrētu feromonu, pievilina mizgraužu mātītes. Viens tēviņš attīstības ciklu veido ar divām, trim mizgraužu mātītēm, bet katra no tām spēj izdēt pat 60–70 olu! Jūnijā izlidojušās vaboles jau augustā var veidot atkal jaunu paaudzi.
Pār laikapstākļiem mežkopjiem un zinātniekiem pagaidām varas nav, taču tiek izmantotas dažādas metodes, lai novērstu mizgraužu postījumus. Edijs Leišavnieks teic, ka primāri LVM apsaimniekotajās teritorijās tiek apzināti mizgraužu radītie bojājumi egļu audzēs un veikta invadēto jeb mizgraužu apsēsto koku ciršana. "Ja invadēto koku attiecīgajā nogabalā ir daudz, tad koku ciršanu veic vienlaidus platībā pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma. Vasaras mēnešos svaigajos skujkoku izcirtumos papildus tiek izlikti feromonu slazdi lidojošo vaboļu ķeršanai. Ar feromonu slazdu un tajā ievietoto smaržvielu jeb feromonu dispenseru palīdzību mizgrauzis tiek mānīts tā lidošanas laikā. Mehāniski var noķert pašu mizgrauzi un daļēji atvilināt no nebojātas egļu audzes," stāsta Leišavnieks.
Precīzi novērojumi un retākas audzes
Protams, egļu astoņzobu mizgrauzis īpašumu robežas nepazīst un dodas uzbrukumos kā LVM, tā privāto mežu teritorijām, tādēļ LVM ne tikai cīnās ar mizgrauzi savos mežos, bet arī konsultē citus mežu īpašniekus. Arī zinātne attīstās. "Attīstoties tehnoloģijām, arvien vairāk parādās risinājumi, kā no gaisa var novērtēt mizgraužu bojājumus. Tiesa gan, tādā izpildījumā, kāds būtu pieejams jebkuram meža īpašniekam, vēl īsti nav. Jāatceras, ka mizgraužu attīstība ir cikliska un ilgst ap 60–70 dienām. No gaisa ir jāspēj identificēt, kad koks ir invadēts un mizgrauži atrodas kokos, nevis tad, kad koks jau sāk kalst un mizgrauži to ir pametuši. Šādos gadījumos attālās izpētes dati parāda atšķirību ainavas līmenī ļoti labi, lai pieņemtu lēmumu, ko ar konkrēto audzi tālāk darīt," atklāj LVM Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs.
Ko nesīs šis gads? Leišavnieks skaidro, ka, ņemot vērā 2022. gada mizgraužu otrās paaudzes radītos bojājumus un LVMI Silava veikto monitoringu, 2023. gadā saglabājas augsts mizgraužu risks. Šobrīd, ziemas periodā, mizgrauzis guļ un gaida siltu laiku, lai atsāktu lidošanu, līdz ar to, ja ziemojošā populācija ir liela, tad pavasarī būs pastiprināti jānovēro egļu audzes.
"Jācer arī uz to, ka ziemas periodā līdz pavasarim nebūs būtiskas vētras, kas var izgāzt lielās teritorijās egļu mežaudzes, tādā veidā radot potenciālo attīstības vietu mizgraužiem pavasarī. Ja egļu mežaudzē ir novēroti mizgraužu bojājumi, tad vislabākais veids, kā cīnīties ar mizgrauzi, ir veikt vienlaidus sanitārās cirtes un izvietot feromonu slazdus. Ar koku ciršanu tiek izvākti gan invadētie koki, gan arī tuvumā esošie koki, kuri var tikt pakļauti riskam. Raugoties tālākā nākotnē, jau laikus ir jāveido retākas egļu jaunaudzes, lai tās būtu spēcīgākas un koki savā starpā nekonkurētu, kā arī nepieciešams izmantot papildu barības elementu ienešanu egļu mežaudzēs, piemēram, koksnes pelnus," uzsver Edijs Leišavnieks.