Domājot par ilgtspēju
1958. gadā gandrīz 1000 ha priežu mežu platībā tika sākti teritorijas labiekārtošanas darbi mežkopja Miķeļa Kļaviņa vadībā, lai pielāgotu to rekreācijas vajadzībām – izveidotu pastaigu taku, soliņus, kur piesēst un atpūsties, vērojot skaisto meža ainavu Tērvetes upītes krastos.
''LVM dabas parks Tērvetē ir nepārtraukti mainīga teritorija, kas kļūst nedaudz citāda jau dažu gadu laikā. Tiek veidoti jauni atpūtas un izziņas objekti, kā arī atjaunoti esošie. Neapstrādāts koks vidē kalpo 7–30 gadus atkarībā no sugas un apstākļiem. Objektus parkā parasti mainām pēc pieciem septiņiem gadiem. Vairāk nekā 100 koka skulptūru, kas atrodas parkā, un citi koka objekti lielākoties izgatavoti no ozola, priedes, egles. Senāk tos veidoja arī no papeles, taču šīs koksnes kalpošanas laiks salīdzinoši ir ļoti īss,'' stāsta a/s Latvijas valsts meži struktūrvienības Rekreācija un medības projektu vadītājs Normunds Namnieks. Līdzās sadzīvo gan vecie, gan jaunie objekti, katram ir savs stils un raksturs – atjaunojot netiek veidotas identiskas kopijas, bet saglabāta idejiskā būtība, piešķirot nedaudz citus vaibstus, jo arī mākslinieki, kas radījuši šos darbus, gadu gaitā ir mainījušies.
Patlaban vecākā koka skulptūra ir Meža ķēniņš no 1990. gada.
Satiekas daba un pasaku pasaule
Parka teritorijā ietilpst maksas zona ar brīvdabas ekspozīciju un bezmaksas ārējā zona, kurā atrodas arī Baltijas dižākā priežu audze. Parks piedāvā atpūsties vairākās tematiskajās daļās – Saules noskaņu un Veco priežu parkā, Pasaku vai Rūķīšu mežā. Tematiski šīs daļas vēl sīkāk iedalās vairākos objektos, un pasaku valstības veidotas pēc Annas Brigaderes daiļrades tēlu piedzīvojumiem, līdzās ir arī rūķu pasaule. Blakus parkam atrodas rakstnieces mājas Sprīdīši, kurās ierīkots memoriālais muzejs. Gandrīz viss rakstnieces mūžs saistīts ar Tērveti, tāpēc parka tēmas veltītas viņas darbu varoņiem.
Ienākot parkā no vecā priežu sila puses, apmeklētājs nokļūst Pasaku mežā, kur valda Meža ķēniņš. Tā tronis novietots šīs teritorijas augstākajā punktā. Līdzās plešas Raganas sils – meža krēslainākā daļa, kurā rosās pasaku velni un raganas. Parka informācijas centram kaimiņos atrodas Iršu dārzs, tajā saimnieko Annele ar draudzenēm. Tas veidots minimālisma stilā, atvēlot galveno lomu Anneles un draudzeņu skulptūrām, laipām un nedaudziem soliņiem, bet šogad plānots atjaunot skatu platformu. Šī ir viena no vecākajām parka daļām un tikusi iekārtota jau 1969. gadā. Tad tapa arī pirmās skulptūras, un līdz 1973. gadam tika uzstādītas Sprīdīša, Lutauša, Meža ķēniņa un rūķa malkas nesēja skulptūras. To autors ir koktēlnieks Krišjānis Kugra.
Parka attīstība turpinājās, un ik gadu ir tapis pa kādam jaunam objektam – tilti, piemēram, Gulbju tilts, skulptūras, soliņi, ir izvietoti virzienu rādītāji, lai apmeklētājiem vieglāk orientēties plašajā teritorijā.
Lai apmeklētājiem ērtāk
Turpat blakus ir arī Rūķīšu ciems – izziņas un aktivitāšu vieta. Tas veidots atbilstoši tēmai, un tā centrā ir lielo rūķu sēta ar darbnīcām, tai skaitā kokapstrādes darbnīcu. No rūķu sētas parka apmeklētājs nonāk ciematā ar mazām tematiskām sētām, kas atspoguļo rūķu darbības specifiku: tur mīt zemes rūķi, meža rūķi, namdari, arī dzirnavnieks un citi. Nesen tapušas jaunas sētas – zāģētava un vēl viena meža rūķu sēta.
''Šajā parka daļā atrodas dižākais skatu tornis Latvijā. Dižākais, jo tas nav augstākais, bet noteikti stabilākais un proporcionālākais no visiem. Tajā vienlaikus var atrasties līdz 50 cilvēkiem. Īpaši piedomāts pie ergonomikas, un pakāpienu solis veidots tā, lai būtu ērti kāpt arī senioriem. Kāpņu platformas ir maksimāli noslēgtas, un labi jutīsies arī tie, kam bail no augstuma. Skatu platformas atrodas 17 un 25 metru augstumā, kopējais torņa augstums ir 30 metru. Torņa augšējā daļā ir novietotas mobilo operatoru antenas, lai nodrošinātu mobilos sakarus, jo iepriekš ar tiem bija problēmas apkārtējā teritorijā,'' stāsta Namnieks.
Netālu atrodas arī viens no jaunākajiem parka objektiem – Rūķu pilsēta. Tajā ir nelieli namiņi, un pilsētiņas kvartāli veidoti tematiski – namdaru kvartāls, audēju kvartāls u. c. Patlaban tapšanas procesā ir rūķu pils un vecpilsēta.
Dažādu laikmetu rokraksts
''Lielākā dabas parka Tērvetē reorganizācija notika, kad 2000. gadā tas nonāca a/s Latvijas valsts meži pārziņā. Ir izdevies saglabāt vēsturisko noskaņu, papildinot to ar aizvien jauniem objektiem un atpūtas un izziņas iespējām parkā gan lieliem, gan maziem. Patlaban parka tēlus veido mākslinieks Ritvars Kalniņš, to būtība un noskaņa nemainās, taču ir jūtams mākslinieka individuālais rokraksts,'' atklāj ilggadējs Tērvetes dabas parka pārvaldnieks Visvaldis Banziņš.
Katrs laikmets ir atstājis nedaudz citādus vaibstus parka stilistikā. Piemēram, PSRS laikā skulptūras un citi objekti tika krāsoti ar eļļas krāsām košos toņos. Svarīgi ir arī nodrošināt iespējami ilgu objektu kalpošanas laiku, tādēļ ir bijuši mēģinājumi aizstāt koku ar metālu. Daži tēli tika atlieti bronzā, bet Lutausis izveidots no kapara. Taču deviņdesmitajos gados aktīvi notika krāsainā metāla zagšana un no garnadžu darbībām cieta arī iecienītie pasaku tēli, tāpēc joprojām parkā redzams betona Lutausis – zem kapara kaluma bija betonā atliets tēls, kaparu nozaga, bet zem tā paslēptais Lutausis palika tāds, kāds bijis. Turpmāk tika nolemts palikt pie koka izmantošanas.
Parka attīstība notiek vēl aizvien – top plašāka un ērtāka tūristu apkalpošanas infrastruktūra, savukārt tīņiem, kas izauguši no Sprīdīša pasaules vecuma, tapis dabas izklaides parks Kurbada pasaule ar dažādām sportiskām un izzinošām aktivitātēm, arī velo piedzīvojumu parks un velo takas. Ir plānots savienot dabas parka un Tērvetes ezera atpūtas zonas, nodrošinot transportu starp tām un paplašinot nakšņošanas iespējas tuvējā apkārtnē.