Lai to novērstu, 1973. gadā tika radīta Vašingtonas konvencija (CITES), kam pirms vairāk nekā 20 gadiem pievienojās arī Latvija. Šī vienošanās dažādos līmeņos aizsargā vairāk nekā 35 000 dzīvnieku un augu sugu. Neskatoties uz to, pie mums joprojām tūristu koferos tiek atrastas čūskas pudelēs un tālbraucēju mašīnās – slepenos nodalījumos iemūdzītas lāčādas.
Kaimana galva pie atslēgām
Uz sarunu ar Dabas Dienu Jēkabs Dzenis, Dabas aizsardzības pārvaldes CITES nodaļas vadītājs, ierodas ar lielu plastmasas kasti. Tajā atrodas kontrabandas pierādījumi: kaimana galvas atslēgas piekariņš ar visiem zobiem, sieviešu rokassomiņa, kas darināta no čūskas un rajas ādas, plankumains ocelota kažoks un pat pūkaina lūšāda. Latvijā pieļaujamas limitētas lūšu medības, taču, lai izvestu vai ievestu Latvijā kādu Vašingtonas konvencijā iekļautu dzīvnieku vai augu, vai no tiem iegūtus produktus, nepieciešama speciāla atļauja, kas apstiprina, ka tie ir nomedīti, iegūti vai izaudzēti legāli. Atļaujas izsniedz katras valsts uzraudzības institūcija CITES konvencijas jautājumos. Latvijā tā ir Dabas aizsardzības pārvalde.
Jēkabs rāda izgrebtu ziloņkaulu. Tieši ziloņkauls aizsargājamo sugu melnajā tirgū Eiropā ir vispieprasītākā prece, vēl vairāk – Āzijā, kur tā izstrādājumi ir statusa un turības apliecinājums.
Agrāk ziloņkauls bija pa kabatai tikai dižciltīgajām ģimenēm, bet josta no veselas čūskas (grūti gan iztēloties, kas tādu varētu gribēt nēsāt – aut.), valzirga ilknis, lauvu kaulu plāksteri reimatisma ārstēšanai, kam iepakojuma otrā pusē norādīts, ka tie satur leoparda kaulu pulveri...
"Austrumu medicīnā tiek uzskatīts, ka lielo kaķu kaulu un dziedzeru ekstraktiem piemīt dziednieciskas spējas, lai gan tam nav nekāda zinātniska pamatojuma, jo būtībā tas ir keratīns un ar tādiem pašiem panākumiem mēs varētu lietot savu matu un nagu pulveri," skaidro Jēkabs Dzenis. Tomēr šai pārliecībai ir gluži prozaisks izskaidrojums, piemēram, Vjetnamā uz miljonu iedzīvotāju ir astoņas reizes mazāk diagnostikas iekārtu nekā Latvijā. Rezultātā visbiežāk vēzis tiek konstatēts novēloti un, ja arī medikamenti būtu pieejami, tie vienalga nelīdzētu. Izmisumā cilvēki gatavi ķerties pie jebkā.
Dzīvnieki uz mūžīgās jaunības altāra
Krievijā lāču medības ir atļautas, un tieši no turienes nāk lāča "produkti": kažokāda, žults, ko izmanto aknu slimību ārstēšanai, un tauki, ko iesaka lietot bērniem imunitātes stiprināšanai. Pat ja Krievijā šos produktus var iegādāties likumīgi, Eiropas robežai pāri tos vest nedrīkst. Piemēram, lāča žulti no viena dzīvnieka iegūst ļoti mazā daudzumā. Lai dabūtu iespējami vairāk, lāči tiek turēti mazos krātiņos un žulti nosūc dzīviem dzīvniekiem. Drīz vien tie aiziet bojā. Skumjākais ir tas, ka šo aktīvo vielu iespējams gan iegūt no pākšaugiem, gan sintezēt, nenodarot kaitējumu nevienam dzīvniekam. Populāras ir arī lāčādas, kas pie mums mēdz nonākt slepenos tālbraucēju mašīnu nodalījumos.
Dažādi dzīvnieku izcelsmes ekstrakti ir iecienīti kosmētikas ražošanā, īpaši Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā. Pat ja krēms ar medicīnas dēlēm, stores ikriem vai āpša taukiem izcelsmes valstī brīvi nopērkams jebkurā veikalā, lai to ievestu Latvijā, ir jābūt importa atļaujai.
Reizēm cilvēki par likumpārkāpējiem kļūst nezināšanas dēļ, bet netrūkst arī tādu, kas ar kontrabandu nodarbojas tīšuprāt.
Eksperts atzīst, ka Latvija ir iesaistīta starptautiskajā kontrabandā kā tranzītvalsts, piemēram, janvārī uz robežas tika aizturēta Krievijas tirgum paredzēta koraļļu iežu krava.
Tomēr uzraugošo institūciju nepietiekamā kapacitāte neļauj spriest par nelegālās tirdzniecības patiesajiem mērogiem. Visbiežāk tiek pieķerti tūristi, un nelegāla tirdzniecība ar aizsargājamām sugām var vainagoties ar sodu no 70 eiro līdz pat četriem gadiem kroņa maizē (cietumsods Latvijā līdz šim nevienam gan nav piemērots).
Liekulīgā dabas mīlestība
Būtiska pārkāpēju grupa ir eksotisko dzīvnieku turētāji un kolekcionāri, kas, piemēram, Čehijā un Polijā iepērk nelegāli iegūtus dzīvniekus. Populārākie ir rāpuļi un abinieki: pitoni, dekoratīvas vardes un iguānas. Lai pārvadātu, piemēram, Nikaragvā legāli iegūtu iguānu, tas jādara atbilstoši labturības prasībām. Tas būtiski sadārdzina gala cenu, tāpēc priekšroka tiek dota nelegālajai tirdzniecībai.
Jēkabs min gadījumu, kad kolekcionārs sazinājies ar Dabas aizsardzības pārvaldi, lai pierunātu reģistrēt citā Eiropas Savienības valstī iegādātu varānveidīgu dzīvnieku – viņam esot paziņa, kas tādu varot atrast. Bez nekādiem dokumentiem, bet no audzētavas. Kad DAP norādīja par reģistrācijas neiespējamību un ieteica dzīvnieku meklēt legāli, kolekcionārs iebildis, ka tad tas viņam ir par dārgu un vispār prasība reģistrēt eksotiskos dzīvniekus veicinot kontrabandu. (Latvijā par CITES iekļauto sugu dzīvnieku reģistrāciju ir jāmaksā EUR 9,96).
Patiesībā gluži otrādi – DAP neļauj ievest un nereģistrē dzīvniekus ar neizsekojamu un nepierādāmu izcelsmi. Ja ļoti patīk dzīvnieki un gribas par tiem rūpēties, tad labāk ieguldīt līdzekļus sugu izpētē vai darboties kā brīvprātīgajam zoodārzā vai patversmē.
Arī Latvijā sastopamās aizsargājamās sugas pakļautas cilvēka "uzbrukumiem" – galvenokārt cieš plēsīgie putni un pūces, lūši un vilki, savvaļas orhidejas.
Nekļūsti par aizsargājamu sugu kontrabandistu!
- Lai izvestu vai ievestu Latvijā kādu Vašingtonas konvencijā iekļautu dzīvnieku vai augu, vai no tiem iegūtus produktus, nepieciešama speciāla atļauja, kas apstiprina, ka tie ir nomedīti, iegūti vai izaudzēti legāli. Atļaujas izsniedz katras valsts uzraudzības institūcija CITES konvencijas jautājumos. Latvijā – Dabas aizsardzības pārvalde.
- Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka, ka Latvijā ir aizliegts iegādāties, turēt nebrīvē vai pārdot krokodilus, savvaļas plēsējus, primātus, jūras zīdītājus un čūskveidīgos dzīvniekus.
- Apdraudēto sugu cenas nelegālajā tirgū, ASV dolāros par kilogramu: tīģera kauli 3000, tatoabas zivs peldpūslis 70 000, degunradža rags 40 000–60 000, ziloņkauls 2000, zvīņneša zvīņas 700, lāča žults 150 000 ASV dolāri par litru
- Latvijas tūristu iecienītākais pirkums Āzijā ir čūsku vīns, kas austrumu medicīnā tiek izmantots reimatisma, lumbago un locītavu sāpju mazināšanai.
- Populāri mūsu valsts ceļotāju vidū ir ari koraļļi. Tos var ievest Latvijā, ja ir pierādāms, ka koraļļi iegūti audzētavā. Vajadzīga jums izdota atļauja. Nepietiks ne ar pirkuma čeku, ne ar "sertifikātu", ka šis ir mākslīgi pavairots korallis, atļauju izdod uzraudzības iestāde.