Jau teju no bērndārznieka vecuma zinām, ka baterijas nedrīkst izmest kopējā atkritumu spainī, bet tās jāsavāc un jāievieto īpašos konteineros, kas atrodami gan lielveikalos, gan dažādās citās iestādēs. Visbīstamākais cilvēka dzīvībai un veselībai ir bateriju nonākšana organismā. Līdzīgi ir arī videi – baterijas to saindē!
Laikmetā, kurā valda tehnoloģijas, neizbēgami klātesošas ir enerģiju radošas palīglietas – baterijas un akumulatori. Lai baterija no dzīvības devējas kādai ierīcei nepārvērstos par paša cilvēka veselības iznīcinātāju, pēc to izlietošanas svarīgi baterijas nodot tur, kur tās turpina ceļu uz otrreizēju pārstrādi vai pienācīgu utilizēšanu. Tas ļauj ne vien saudzēt vidi, bet arī atgūt vērtīgus metālus atkārtotai izmantošanai, pagarinot izsīkstošo dabas resursu dzīves ciklu.
Konteineri ir pa rokai
Par bīstamiem atkritumiem pēc vides izglītības uzņēmuma Zaļā josta skaidrojuma dēvējami saimnieciskās vai citas darbības atlikumi vai blakus produkti, kas var izraisīt piesārņojumu, negatīvi ietekmēt vidi vai cilvēku veselību. Turklāt tie ir eksplozīvi, korodējoši, ar ļoti lielu reaģētspēju, toksiski, kancerogēni. Kā skaidro Valsts vides dienesta Sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 302 baterijas, kuras klasificējamas kā bīstamie atkritumi, satur svinu, niķeli, kadmiju un dzīvsudrabu. Tomēr arī citas baterijas, nonākot vidē, rada piesārņojumu ar smagajiem metāliem un tajos esošajiem elektrolītiem (skābi, sārmu).
Piesārņojumam uzkrājoties vidē – gaisā, ūdenī, augsnē, tas nonāk arī barības ķēdēs un ietekmē dzīvos organismus.
Smagie metāli nereti vainojami pie smagām saslimšanām un ļaundabīgu audzēju rašanās.
Kā norāda videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas koordinēšanas uzņēmuma Zaļais centrs korporatīvo klientu menedžere Žanna Lampicka, katru gadu Latvijā tiek realizētas 5000 tonnas bateriju un akumulatoru, taču pagaidām tikai viena piektdaļa tiek savākta un nogādāta tālākai pārstrādei. Ja baterijas nezināšanas vai bezatbildības dēļ nonāk sadzīves atkritumu spainī, pastāv ļoti zema iespējamība, ka šķirošanas stacijās tās tiks pamanītas un nonāks bīstamo atkritumu pārstrādes ciklā. "Tas ir tāpat kā meklēt adatu siena kaudzē – realitātē sadzīves atkritumos iemestās baterijas, visticamāk, tiks apglabātas atkritumu poligonā," uzsver Žanna. Savukārt Latvijas Zaļais punkts norāda, ka viena pirkstiņbaterija spēj izraisīt augsnes piesārņojumu viena kvadrātmetra platībā, kas saglabājas teju gadsimtu. Tāpēc svarīgi baterijas un akumulatorus jau sākotnēji pēc to izlietošanas vākt atsevišķi no citiem atkritumiem, īpaši sargājot tos no mitruma. Ja baterijas tomēr ir "iztecējušas", arī tās var nodot tālākai pārstrādei.
"Vispopulārākās baterijas, proti, AA un AAA izmēra, nolietotos elementus var arī uzglabāt mājās, tomēr vēlams tās novietot sausā vietā vai kādā metāla vai plastmasas kastītē. Tas nepieciešams, jo nereti izlietotas baterijas mēdz izdalīt kaitīgu un indīgu šķidrumu. Savukārt atkārtoti lādējamās baterijas, piemēram, mobilo telefonu baterijas, gan nebūtu vēlams uzglabāt mājās, bet nekavēties ar to nodošanu," skaidro bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma BAO Klientu konsultante Anda Breiere, piebilstot, ka
gadu no gada savāktie un uz pārstrādi nosūtītie nolietoto bateriju apjomi pieaug,
īpaši aktīvi vācēji ir skolēni. "Jāņem vērā, ka vienreiz izmantojamo un atkārtoti uzlādējamo bateriju sastāvi un līdz ar to arī to pārstrādes procesi atšķiras viens no otra, tāpēc tās noteikti nevar "likt vienā katlā". Tāpat arī atkārtoti lādējamās baterijas ir dažādas, un daļa no tām, gūstot fiziskus bojājumus, var arī aizdegties." Atkritumu apsaimniekošanas speciāliste uzsver, ka noteikti jāskatās uz bateriju savākšanas kastītēm norādīto informācija, kāda veida baterijas tajās drīkst ievietot. Piemēram, a/s BAO bateriju savākšanas kastēs var ievietot 6V, D, C, AA, AAA, 9V un U tipa baterijas. Turklāt norādīts arī to izskats, lai novērstu jebkādus pārpratumus.
"Viegli pieejamie konteineri izlietoto bateriju dalītai vākšanai viennozīmīgi veicina bateriju savākšanu, novēršot to nokļūšanu vidē," pārliecināta Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča, piebilstot, ka līdz ar zināšanu un atbildības pieaugumu par izlietoto bateriju kaitīgo ietekmi palielinās arī pieprasījums pēc atkritumu šķirošanas iespējām. Pašreiz izlietotās baterijas var ievietot tām paredzētās kastēs tirdzniecības vietās, arī izglītības iestādēs, atkritumu savākšanas laukumos, valsts iestādēs un atsevišķās darbavietās.
Atgūt izsīkstošo
Būtiskākais bateriju iedalījums ir nevis pēc to veidola, bet gan pēc to ķīmiskā sastāva, kam jābūt norādītam baterijas nosaukumā. Daļa bateriju ar niķeli, kadmiju un svinu sastāvā ir otrreizēji pārstādājamas, bet atlikusī daļa nav – tajos gadījumos, ja satur tādus elementus kā mangānu, dzīvsudraba oksīdu, sudraba oksīdu un cinku.
"Baterija, kas nonākusi tai nepiemērotā vietā – sadzīves atkritumos vai vidē, ir vienlaikus zaudēta iespēja atgūt otrreizējās izejvielas – vērtīgus un ierobežoti pieejamus metālus," uzsver Valsts vides dienesta pārstāve Maruta Bukleviča, norādot, ka Latvijas ierobežoto iespēju dēļ bateriju pārstrādes jomā lielākoties tās tiek izvestas no Latvijas tālākai pārstrādei citās valstīs. Savukārt Valsts vides dienests kontrolē pareizu atkritumu klasifikāciju un atbilstošu apsaimniekošanu visā ķēdē – no savākšanas līdz pat pārstrādei uzņēmumos, kuri ir saņēmuši atbilstošu vides atļauju tam.
Arī no uzņēmuma BAO baterijas mēro ceļu ārpus Latvijas. Kā skaidro A. Breiere: "Savāktās baterijas mūsu uzņēmuma nolietotās elektrotehnikas pārstrādes centrā Tumē tiek sašķirotas, nodalot standarta baterijas no bīstamām. Pēc to sašķirošanas baterijas tiek attiecīgi iepakotas, marķētas un nosūtītas ārpus Latvijas robežām uz tālāko pārstrādi." Baterijas tiek sasmalcinātas, pēc tam, karsējot augstā temperatūrā vai ar citu metožu palīdzību, tās dala pēc derīgajām izejvielām, kuras tālāk nodala un sašķiro. Tā tiek iegūtas atkārtoti izmantojamas izejvielas jaunu preču ražošanai. Piemēram, no vienas tonnas bateriju var atgūt līdz pat 270 kilogramiem mangāna dioksīda, 210 kilogramu dzelzs, 160 kilogramu cinka un 60 kilogramu grafīta.
Viens no veidiem, kā samazināt bateriju lielo patēriņu un nonākšanu atkritumu konteinerā, ir izvēlēties atkārtoti uzlādējamās baterijas,
taču arī tajās neizbēgami ir tādi metāli kā niķelis un kadmijs, ko nereti raksturo kā kancerogēnas vielas. Nākamie soļi ir izvēlēties tādas baterijas, kuras top uzlādētas, pateicoties atjaunojamiem enerģijas avotiem, piemēram, saulei vai vējam, vai vēl tālāk ejot – izvēlēties lietas, kur baterijas nav nepieciešamas vispār.
Trūkst regulējuma
Ja bateriju apsaimniekošana aizvien vēršas plašumā, tad to tirdzniecība Latvijā turpina piedzīvot negodīgu konkurenci ar pelēkās zonas paplašināšanos, neļaujot patērētājam veikt atbildīgu izvēli, jo gluži vienkārši zīmju, kas veicinātu šādu izvēli, šajā segmentā Latvijā pagaidām nav.
"Baterijas kā pārnēsajamā elektroenerģija ir lieta, bez kuras nevar iztikt neviena mājsaimniecība un ir stratēģiski svarīga mūsu sadzīvē, turklāt tās izlietojas ātri. Baterijas no jebkuras citas preces atšķiras ar to, ka, esot iepakojumā, nav iespējams noteikt iekšā esošo strāvas daudzumu. Ar šī gada 1. janvāri bateriju apsaimniekotāji četrreiz pacēla apsaimniekošanas maksu, tā vēl vairāk veicinot pelēkās zonas veidošanos. Legālajiem bateriju importētājiem jāveic līdz pat 15% dabas resursu nodokļa maksājums no bateriju cenas, bet par to, vai tas ir izdarīts vai nē, patērētājam nekas neliecina," skaidro uzņēmuma BMS-Baltijas Marketing Serviss vadītājs Juris Putnis, kas darbojas nozarē jau divdesmit četrus gadus un novēro, ka ne viens vien bateriju tirgotājs neuzskata par pienākumu maksāt dabas resursu nodokli un tādējādi spēj piedāvāt tirgū un arī iepirkumu procedūrās baterijām daudz zemāku cenu. Pats jomas speciālists piedāvā arī vienu no vienkāršiem risinājumiem, kas mudinātu komercpraksi veidot atbildīgāku: "Kāpēc gan nevarētu dot iespēju godprātīgiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, piemēram, izdot hologrammas – uzlīmītes, kas vēstītu par bateriju importētāja atbildīgu komercpraksi nomaksātā nodokļa veidā, kas viennozīmīgi veicinātu arī pelēkā tirgus strauju samazināšanos un daudz lielākus naudas ieņēmumus efektīvas apsaimniekošanas veikšanai?" Arī patērētājs būtu pārliecināts par preces atbilstību.
Pašreiz tas nenotiek. Turklāt situācijas ķīlnieki var izrādīties gan baterijas pircējs, gan zīmola reputācija: pat izvēloties laba zīmola baterijas, kuras piedāvā neoficiālais zīmola pārstāvis, pēc to iegādes var secināt, ka strāvas tajās ir maz vai nemaz, lai arī uz iepakojuma vēl ir spēkā derīguma termiņš. "Ja baterijas Latvijas veikalu plauktos ienāk ar kādu "pelēko" kravu, kas stāvējusi kādā noliktavā neatbilstošos uzglabāšanas apstākļos, piemēram, dienvidos vairākus mēnešus, baterijas, iespējams, silto apstākļu ietekmē jau piedzīvojušas pašizlādi un plašajā pasaulē nopērkamas par zemu cenu. Jebkura papildu maksa, kura tiek pievienota precei, to skaidri neatspoguļojot pavaddokumentos vai uz pašas preces, veicina un pavairo pelēko tirgu un degradē konkurenci," skaidro J. Putnis.
Kur likt bīstamos atkritumus
Bīstamo atkritumu saraksts ir visnotaļ plašs. Pie šīs atkritumu kategorijas, kas paredz aizliegumu tos sajaukt ar sadzīves atkritumiem, tā vietā šos atkritumus nododot tiem paredzētajās vietās, pieder:
- baterijas un akumulatori;
- elektriskās un elektroniskās iekārtas;
- apgaismes iekārtas un luminiscentās spuldzes;
- sadzīvē radušies medicīnas atkritumi;
- nolietotie transportlīdzekļi;
- nolietotās riepas;
- eļļa un eļļas filtri;
- būvniecības atkritumi, tajā skaitā, krāsas, lakas, līmes, šķīdinātāji;
- sadzīvē lietotie ķīmijas līdzekļi un to iepakojums.
- Elektriskās un elektroniskās lietas var nogādāt šķirošanas laukumos vai ievietot tām paredzētās vietās kastēs, piemēram, lielveikalos; medicīnas preces bieži vien var atdot aptiekā, iemetot tām paredzētā urnā, bet par pārējo bīstamo atkritumu utilizēšanu jāinteresējas pie konkrētiem to apsaimniekotājiem.
- Plašāk par bīstamo atkritumu nodošanas vietām: www.atkritumi.lv.