Jau otro gadu Rīgā piešķirs Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvu. Uzņēmumus, jaunuzņēmumus, organizācijas, kā arī ekspertus aicina pieteikties trijās kategorijās: Ietekme uz vidi, Zaļās inovācijas un Pārmaiņu vēstneši. Par to, kā dzima ideja par šādas balvas izveidi, un ilgtspējas inovāciju nozīmi mūsdienās stāsta Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas un uzņēmuma Helve biznesa attīstības vadītāja Anna Marija Ķiesnere.
Kas ir Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva, un kam tā tiek piešķirta?
Šī balva ir konkurss Baltijas uzņēmumiem, publiskā sektora organizācijām, arī individuāli cilvēkiem, ar mērķi izcelt un apbalvot veiksmīgākos sasniegumus ilgtspējas inovācijās. Ilgtspējas inovācijas pašas par sevi ietver apzinātas pārmaiņas un veikumus uzņēmuma produktos, pakalpojumos, procesos, lai radītu ilgtermiņa sociālos un vides ieguvumus. Mēs vēlamies veicināt sapratni, ka ilgtspēja ir neatņemama sastāvdaļa jebkura uzņēmuma dienas kārtībā. Vēlamies palīdzēt tiem uzņēmumiem, kas cenšas apgūt jaunus risinājumus un smelties iedvesmu no citiem, kas jau veiksmīgi šos risinājumus ir ieviesuši tirgū. Vēlos uzsvērt, ka ilgtspēja ir ne tikai pozitīvā ietekme uz vidi, tā ietver arī sociālos un pārvaldības aspektus, tāpēc arī uz šādiem sasniegumiem skatāmies šīs balvas ietvaros.
Pati jaunuzņēmumu tehnoloģiju pasaulē darbojos jau sešus gadus, bet pirms diviem gadiem uzņēmumā Helve pievērsāmies tieši ilgtspējas inovācijām, izveidojot savu ilgtspējas inovāciju pilotprogrammu Future Hub, kurā palīdzam pašmāju uzņēmumiem ieviest inovāciju procesus tieši ilgtspējas jomā. Līdz šim esam sadarbojušies ar Rimi, Latvenergo, Swedbank, Rīgas domi un citiem uzņēmumiem. Visiem šiem uzņēmumiem ir ilgtspējas izaicinājumi, kurus tie vēlas risināt. Savukārt otrā pusē ir jaunuzņēmumi, kuriem jau ir daudz un dažādi tehnoloģiju risinājumi. Galvenais mūsu mērķis ir savest šīs divas puses kopā.
Kādēļ uzņēmumi mūsdienās vairs nevar atļauties nedomāt par ilgtspēju?
Šobrīd, strādājot ar uzņēmumu inovāciju procesiem, redzam, ka tas vairs nav jautājums "kāpēc?", bet "kā?". Uzņēmumi saprot, ka ilgtspēja ir neatņemama sastāvdaļa veiksmīgai darbībai ilgtermiņā. Ļoti daudzi atsaucas uz Zaļo kursu, Eiropas komisijas iniciatīvu kopumu, kas paredz ar 2050. gadu padarīt Eiropas Savienību klimata neitrālu, un vēršas pie mums ar saviem inovāciju izaicinājumiem tieši ilgtspējas jomā.
Konkurss norisināsies jau otro reizi. Kā vērtējat pērnā gada dalībnieku atsaucību un sniegumu?
Pirmo gadu aizvadījām tiešām veiksmīgi. Saņēmām vairāk nekā 320 pieteikumu no visas Baltijas. Piemēram, Viļņas pašvaldība uzvarēja vienā no Ietekme uz vidi apakškategorijām ar savu risinājumu, atvērto platformu, kas paredz nodrošināt organizāciju, universitāšu un cilvēku ideju apkopošanu vienuviet, kā arī tālāko īstenošanu tieši ilgtspējīgas enerģija jomā. Vienā no Ietekme uz vidi apakškategorijām uzvarēja pašmāju Vides risinājumu institūts ar savu atbalsta rīku – satelīta datos balstītu ilgtspējīgu risinājumu rīsu audzēšanas uzraudzīšanai Vjetnamā. Šim risinājumam mazliet piekāpās, bet finālistu vidū bija vēl viens Latvijas uzņēmums Plūkt, kas prezentēja augu tēju ar bioloģiski noārdāmiem tējas maisiņiem, kā arī viņu produktu – šaurlapu ugunspuķes melno tēju. Kategorijā Pārmaiņu vēstneši no Latvijas uzvarēja Rīgas Tehniskās universitātes profesore, Klimata neitralitātes vēstnese Dagnija Blūmberga. Šajā kategorijā no katras Baltijas valsts tiek izvirzīts viens uzvarētājs.
Kas vērtē konkursantus?
Žūrija sastāv no ilgtspējas un inovāciju ekspertiem no Baltijas un Eiropas. Katrai kategorijai ir sava žūrija. Lai nodrošinātu to, ka inovācijas vērtē inovāciju eksperti, bet ilgtspējas jautājumus izskata ilgtspējas speciālisti, esam piesaistījuši dažādu organizāciju pārstāvjus, piemēram, Pasaules Dabas fondu, CSR Latvia un līdzīgas organizācijas Lietuvā un Igaunijā. Šīs organizācijas ir arī mūsu ekosistēmas draugi un palīdz mums sasniegt nepieciešamo auditoriju. Piemēram, CSR Latvia vadītāja Agnese Alksne-Bensone ir arī žūrijas vadītāja Ietekme uz vidi kategorijā. Arī mūsu metodoloģijas partneru EY eksperti ir pievienojušies žūrijai. Žūrijas sastāvā ir arī dažādi Eiropas zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumu vadītāji un pārstāvji. Žūrija ir liela un plaša, kā arī pietiekami dažāda, lai spētu no dažādiem aspektiem novērtēt katru pieteikumu.
Kur un kā var pieteikties šī gada balvai?
Šogad balvai vēl var pieteikties līdz 14. oktobrim mūsu mājaslapā www.balticsustainabilityawards.eu. Lai uzņēmums pieteiktos, tam ir jāaizpilda pieteikums, kurā jāapraksta ilgtspējas problēma, ko uzņēmums ar savu sasniegumu vai risinājumu ir atrisinājis vai risina, kas iegūst labumu no šī risinājumu, vai tā ir sabiedrība, uzņēmumi, individuāli cilvēki vai pašvaldības. Taču galvenais – uzņēmumam ir jāparāda, kā sasniegums un pozitīvā ietekme tiks mērīta, piemēram, vai tās ir samazinātas oglekļa emisijas, izvairīšanās no plastmasas vai samazināts enerģijas patēriņš. Svarīgi ir parādīt ne tikai pašu sasniegumu, bet arī to, kā tas tiek mērīts, un uzrādīt mērījuma datus. Savukārt 30. novembrī Rīgā Splendid Palace tiksimies uz dienu garām svinībām, lai apbalvotu uzvarētājus. Būs konference, kurā dažādi Baltijas eksperti apspriedīs, kas ir ilgtspējas inovācijas, kādi šobrīd ir ieguvumi un izaicinājumi šajā sfērā, kā arī tās pašas dienas vakarā notiks apbalvošanas ceremonija.