Apdraud dzīvniekus
Pirms nokrišanas gaisa baloni var nolidot ļoti tālu, taču beigās tie nokrīt uz zemes un kļūst par atkritumiem. Laika gaitā tie sadalās mikroplastmasā, nonāk dabā un tālāk ūdenī, kļūstot par draudu visām dzīvajām radībām. Pētnieki arvien biežāk balonu un citu plastmasas izstrādājumu atliekas atrod mirušu dzīvnieku, putnu un zivju iekšējos orgānos.
"Tā kā baloni ir košās krāsās, nonākot dabā, tie piesaista dzīvnieku un putnu uzmanību. Viņi tos vēlas pagaršot. Ja balons tiek apēsts, tad var būt vairāki varianti, kas ar dzīvniekiem var notikt. Viņi var uzreiz nosmakt, vai arī, apēdot kādu balona daļu, tas nobloķē gremošanas traktu, kas traucēpārvietoties normālai pārtikai. Dažkārt plastmasa vēderā var radīt arī mānīgu sāta sajūtu. Līdz ar to dzīvnieki neuzņem gana daudz barības un beigās iet bojā no bada, jo viņiem šķiet, ka ir paēduši, bet patiesībā viņiem vēders ir pilns ar plastmasu. Šis gan attiecas ne tikai uz baloniem, bet uz jebkāda veida plastmasu, kas nonāk dabā," stāsta vides eksperte, konsultāciju biroja Sustainable tips dibinātāja Elīna Kolāte.
Cik tālu var nolidot balons? "Es Slīterē esmu atradusi balonu ar viena Varšavas lielveikala logo. Ja pieņemam, ka tas lidoja pa taisnu līniju, tad tie ir 600 km. Pie mums palaistie baloni dodas Somijas, Igaunijas virzienā, varbūt var arī pašos Krievijas rietumos piezemēties, jo tādi ir valdošie vēji. Man gan grūti pateikt, vai 600 km ir kāds vidējais rādītājs, vai tas ir daudz vai maz," teic Elīna Kolāte. Vēl kāds atradums Latvijas pludmalē uzskatāmi parāda, kā skaists un ļoti īss svētku mirklis visai ātri pārvēršas par drazu turpat netālu vai pat kādā citā pasaules malā.
Jūras piekrastes sakopšanas akcijas Piekrastes tīrrade laikā 2018. gadā Kurzemes pludmalē tika atrasts balons, kas pirms deviņiem mēnešiem bija palaists gaisā Vācijā, Štutgartē, kādas bankas jubilejas svinībās.
Par balona izcelsmes vietu un palaišanas datumu liecināja uz tā uzdrukātā informācija.
Atkritumi gaisā
Hēlija balonu gaisā laišanas tradīcija radās XX gadsimta vidū, simbolizējot brīvību, cerību un prieku. Laika gaitā hēlija baloni kļuva par svētku un dažādu demonstrāciju kulmināciju, nedomājot par gaisā palaisto balonu ietekmi uz apkārtējo vidi. Taču šogad oktobra sākumā Latvijas lielākie pasākuma organizatori parakstīja memorandu par atteikšanos no hēlija baloniem un citu nekontrolējamu lidojošu priekšmetu laišanu gaisā svinīgos brīžos.
"Visi pasākumu organizētāji atbalstīja šo ideju, jo nav neviena iemesla, lai to nedarītu. Patiesībā ir elementāri atteikties no lietas, kas nav vitāli nepieciešama. Tāds mazs solis cilvēkam, bet liels cilvēcei! Mēs jau neesam pret baloniem, tos var izmantot, bet balonus pēc tam arī ir jāsavāc, kā arī nevajag tos laist gaisā brīvā lidojumā. Ja pavērojam Latvijā, kas notiek pasākumu industrijā, mēs nebūt tik slikti neizskatāmies uz Eiropas fona, un runa jau nav tikai par baloniem un svinību dekoriem! Mēs esam viena no Eiropas valstīm, kas šajā vasarā trīs nosacīti lielos festivālos izmantoja depozīta glāžu sistēmu, tādējādi neražojot milzīgos plastmasas glāžu kalnus. Un, pat ja daži pasākumu organizētāji ir slinki un varbūt negrib tik ļoti aizdomāties par šiem vides jautājumiem, publika ar katru gadu ir izglītotāka un pieprasa to," teic Latvijas Pasākumu producentu asociācijas valdes priekšsēdētājs Guntis Ērglis-Lācis.
Arī vides eksperte Elīna Kolāte atzīst, ka baloni ne tuvu nav lielākais plastmasas piesārņotājs, taču šis ir vienkāršs solis, ar ko sākt: "Tā nav lielākā vides problēma, par kuru mums būtu jāsatraucas. Tā ir taisnība, bet šis ir ļoti labs solis, ar ko pasākuma nozarei sākt un ko mainīt. Plāns ir ik pēc pusgada likt kaut ko jaunu klāt, lai pēc pieciem gadiem varētu teikt, ka pasākumu nozare Latvijā ir kļuvusi manāmi zaļāka. Ja paskatāmies uz šo gaisā palaisto balonu tradīciju pragmatiski, tad tā ir ārkārtīgi muļķīga. Būtībā tā ir atkritumu izmešana, jo saprotam, ka baloni kaut kur piezemēsies. Pasākuma vietu parasti sakopjam un atkritumus aizvācam, taču balonu gadījumā to neviens nedomā darīt, tas ir amorāli."
No dažādiem materiāliem
Balonus lielākoties ražo no triju veidu materiāliem. "No lateksa, kas ir 100% dabisks materiāls, jo to iegūst no gumijkoka sulas, un šāds balons 4–5 gadu laikā pilnībā noārdās, neatstājot pēdas. Otrs veids – folijas baloni, ko ražo no ļoti plānas alumīnija folijas. Šādi baloni vidē nesadalās, bet ir otrreiz pārstrādājami. Trešais veids ir PVC baloni, kas laikam būtu grupā pie dabai nedraudzīgajiem baloniem, jo izmantotais materiāls nav dabiskas izcelsmes un nesadalās, taču to var izmantot otrreizējā pārstrādē aptuveni astoņas reizes," skaidro uzņēmuma Helium direktore Laura Keršule.
Lai arī ir baloni, kas gadu gaitā dabā sadalās, nedrīkstam aizmirst svarīgu nosacījumu – ja vien šajā laikā dzīvnieki tos neapēd vai nesapinas diegos, ar ko šie baloni sasieti.
"Ja es aizietu pie jums uz mājām un izbērtu atkritumus, sakot, ka uztraukumam nav pamata, jo tie sadalīsies, tas taču būtu jums nepatīkami! Parasti šie baloni tiek palaisti pasākuma svinīgākajā un skaistākajā brīdī, taču patiesībā šajā mirklī mēs izdarām kaut ko netīru. Tas neiet kopā ar to mērķi, ko cilvēki vēlas sasniegt, palaižot gaisā balonus. Notiktu kāzas, un mirklī, kad jaunais pāris apmainās ar gredzeniem, kāds izbērtu spaini ar atkritumiem. Tas būtu jocīgi, bet baloni ir tas pats," piebilst Elīna Kolāte.
Drauds gaisakuģiem
Kaut arī šķiet, ka baloni ir viegli un trausli, gaisā palaisti, tie var radīt arī drošības riskus lidmašīnām un citiem gaisakuģiem. "Jebkurš priekšmets, kas atrodas gaisa telpā, kuru tajā brīdī izmanto aviācijas vajadzībām (gaisakuģi, tai skaitā bezpilota gaisakuģi), rada drošības riskus gaisakuģim. Attiecīgi arī hēlija baloni, kuri nereti ir arī piestiprināti pie plastmasas turētājiem, var nodarīt bojājumus gaisakuģim, piemēram, ja iekļūst vispārējās aviācijas dzinējā vai bezpilota gaisakuģu propelleros. Piemēram, šajā gadā valsts aģentūra Civilās aviācijas aģentūra ir saņēmusi 11 ziņojumu no gaisakuģu kapteiņiem par svešķermeņiem, kas iekļuvuši gaisakuģu dzinējos. Vienlaikus vēl vienā gadījumā pilots ziņojis par aptuveni desmit hēlija baloniem, kas lidojuši aptuveni 200 metru augstumā no zemes un atradušies netālu no gaisakuģa. Šajā gadījumā pilotam izdevies izvairīties no balonu iekļūšanas dzinējos. Attiecībā uz bezpilota gaisakuģiem jānorāda, ka, hēlija baloniem iekļūstot to propelleros, drošības riski ir augstāki, jo bezpilota gaisakuģa darbība var apstāties un tālvadības pilots var zaudēt vadāmību pār to. Līdzīga situācija notikusi pirms diviem gadiem, kad bezpilota gaisakuģis nokrita pēc sadursmes ar hēlija baloniem," stāsta v/a Civilās aviācijas aģentūra komunikācijas vadītājs Aivis Vincevs.
Cīņa Eiropas mērogā
Arī Eiropas Savienības mērogā sākta cīņa ar balonu nokļūšanu vidē. Pēc diviem gadiem tos vairs nedrīkstēs likt uz plastmasas kociņiem, bet nākamo piecu gadu laikā arī ražotājiem būs jāuzņemas lielāka atbildība, maksājot par šo atkritumu savākšanu.
"Tad redzēsim, kādu efektu tas radīs. Visticamāk, tiks izmantoti kociņi nevis no plastmasas, bet no citiem materiāliem: koka, kartona vai plastmasas, kas sadalās, bet te arī jautājums, kādos apstākļos šī plastmasa sadalās, kādā temperatūrā, mitrumā. Ja šo materiālu kociņi būs dārgi, tad visdrīzāk balonus arvien mazāk un mazāk izmantos pasākumos. Pasākumu rīkotāji balonus izmanto, jo tas ir tā pierasti un vienkārši, bet tagad, kad būs sarežģītāk nokārtot to, lai būtu šie dabai draudzīgākie kociņi, domāju, pasākuma rīkotāji varētu meklēt citas alternatīvas," spriež Elīna Kolāte.
"Ir bijuši pasūtījumi saistībā ar kāzām, kad ir skaidrs, ja pasūtījums satur 30, 50, 100 baltu balonu, visticamāk, tas ir ar domu tos palaist debesīs. Ja mums rodas šādas aizdomas, tad, pirms klientam nodrošinām pasūtījumu, noskaidrojam, kādam mērķim baloni paredzēti, paskaidrojam, kādu ietekmi tas atstāj uz vidi, un 100% gadījumu tiešām izrādās, ka pasūtītājs nav pat aizdomājies par to, kas notiek ar balonu pēc atlaišanas, un galarezultātā balonus šādam mērķim nepasūta. Jāsaka, ka šogad neviens arī nav veicis šādu pasūtījumu, jo sabiedrība ar katru gadu kļūst krietni vien izglītotāka. Agrāk gan tā bija norma, lidināt balonus gan izlaidumos, gan kāzās, gan korporatīvajos pasākumos," saka Laura Keršule. Kā noformēt pasākumus, lai izskatītos ne tikai skaisti, bet nekaitētu arī videi, vienlaikus ir gan klienta, gan pakalpojuma sniedzēja atbildība!
>:-)
Reksis
Balts balons