Lai arī atrast jaunu sugu ir liels notikums, katru gadu Latvijas faunai tiek pievienotas no piecām līdz 12 jaunām sugām. Maijā Latvijas Universitātes Zinātnes kafejnīcā Tauriņu uzbrukums par tauriņu pasaules bagātību un Latvijas tauriņiem Dabas Diena iztaujāja entomoloģijas ekspertus un entuziastus – tauriņu vērotājus.
Krāšņie veģetārieši
Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. Uz dienas tauriņa spārna ir mozaīka no krāsainām zvīņām, kas ir kā saplacināts mats. Spārnu plētums var sasniegt pat 30 centimetru (Latvijā sastopamajām sugām gan tikai līdz 13 cm). Tauriņus var iedalīt dienas tauriņos, piemēram, raibeņi un balteņi, un naktstauriņos, piemēram, pūcītes un sprīžmeši. Tauriņi pārtiek galvenokārt no nektāra, dažreiz sūc ūdeni, kā arī ievainotu koku un augļu sulu, un ziedputekšņiem. Nereti pieaugušie īpatņi nebarojas vispār. Savukārt tauriņu kāpuri galvenokārt ir augēdāji. Vairākums barojas ar lapām un koksni. Tauriņi ir viena no sugām bagātākajām kukaiņu kārtām (pasaulē zināmas ap 140 000 sugas, vairākums no tām izplatītas tropos).
Sievas vārdā nosauc jaunu sugu
Kā pieaug Latvijas tauriņu fauna, stāsta Nikolajs Savenkovs, Latvijas Dabas muzeja vecākais entomologs: "Latvijas tauriņu pētniecības vēsture ir vairāk nekā 200 gadu veca. Cilvēks maina dabu, mainās klimats, tas ietekmē teritoriju, kurā dzīvo tauriņi, līdz ar to daži tauriņi parādās, daži pazūd. Bet, ja kāda suga ir konstatēta Latvijas teritorijā, mēs to pieskaitām Latvijas faunai. Ir sugas, kas izplatās ļoti ātri un ir viegli pamanāmas, bet ir sugas, kas no seniem laikiem dzīvo mūsu teritorijā, taču tās ir retas vai grūti pamanāmas, tāpēc tikai nesen atklātas. Mūsu darbā liela nozīme ir veiksmei, kā arī mērķtiecīgai tauriņu meklēšanai, zinot, kādi augi ir svarīgi šo tauriņu eksistencei. Piemēram, drudzeņu zilenītis bija viena sensācija – zinājām, ka tā ir novērota Lietuvā un Igaunijā. No botāniķiem uzzinājām, kur aug drudzenes, un Ādažu poligonā, aizbraucot labvēlīgos apstākļos, uzreiz atradām jaunu sugu. Drīz šī suga būs starp aizsargājamiem tauriņiem, jo šis augs Latvijā ir ļoti rets, bet svarīgs tauriņiem."
N. Savenkovs tauriņus ir pētījis visu mūžu un atzīst, ka tiem ir ļoti slepens dzīvesveids: "Tā kā vairākums tauriņu ir aktīvi naktī, to novērošanai tiek izmantota metode – ķeršana uz gaismu. Tagad mūsu rīcībā ir ģeneratori, kas ļauj uzstādīt gaismu jebkurā vietā, agrāk esam vilkuši nenormāli garus kabeļus, lai pievilinātu un novērotu tauriņus. Tiem garšo vīns ar cukuru, ko kā lamatas atstājam mežā, pēc tam pārbaudām ēsmu vietas. Vēl ir zināms, ka tauriņu tēviņi un mātītes atrod viens otru pēc smaržas. Mātītēm ir īpaši dziedzeri, kas izstrādā fermonus. Zinātnieki zina, kā izstrādāt šo smaržu mākslīgi un pievilināt tēviņus."
Ja kāds zinātnieks atrod jaunu sugu, viņš pats varot to nosaukt, kā vēlas. N. Savenkovs vienu jaunatklātu sugu nosaucis savas sievas vārdā – Dryadaula irinae. Pēc kāda laika uzzinājis, ka šī suga novērota arī Austrijā un Slovākijā. Kad uzzinājuši, ka tauriņu kāpuri aug uz piepēm vecās lazdās, arī Latvijā atklātas daudzas citas vietas, kurās dzīvo šie tauriņi.
Izrādās, daži tauriņi lido uz Latviju no dienvidiem arī 2000–3000 tūkstošus kilometru, piemēram, dadžu raibeņi un lielie nātru raibeņi, kas šeit nevar pārziemot, tāpēc rudenī dodas atkal atpakaļ uz dienvidiem. Lielākā daļa tauriņu, kas šeit pārziemo, auksto periodu pavada kāpura vai kūniņas veidolā. Tomēr tie tauriņi, piemēram, dzeltenie jeb citrontauriņi vai raibie jeb acainie raibeņi, kurus pavasarī ieraugam pirmos, gan ir ziemojuši kā taureņi, jo izkūņojušies ir tikai jūlija beigās vai augusta sākumā. Tie arī ir Latvijā ilgāk dzīvojošie tauriņi, jo ar visu ziemas miegu tauriņa dzīve sanāk 10 mēnešu. Visīsāko mūžu dzīvojošais tauriņš Latvijā dzīvo vienu dienu, tēviņa galvenā funkcija ir apaugļot mātīti, un tad viņš aiziet bojā. Savukārt pasaulē ilgāk dzīvojošais tauriņš ir Kanādas polārajos apgabalos un Grenlandē dzīvojošais tauriņš lācītis, kura kāpuram vajag pat 14 gadu, lai attīstītos. Bet pats tauriņš nodzīvo tikai 3–4 dienas, lai sapārotos.
"Ir vairāki veidi, kā jaunas sugas nokļūst Latvijā. Visvairāk jaunu sugu atrodam no ekspansijas sugām, kas paplašina vai maina savu areālu un visbiežāk izdara lēcienu no dienvidiem vai austrumiem. Viena no populārākajām ekspansijas sugām ir zirgkastaņu raibkode, kuru kāpuri sezonas beigās masveidīgi veido pleķus uz kastaņu lapām. Šī suga triecientempā ir izplatījusies pa visu Eiropu no Balkānu reģiona, kur pirmo reizi novērota tikai pirms 30 gadiem. Tagad tā Latvijā sastopama visur, kur aug kastaņas. Ir migrējošās sugas – būdami aktīvi lidotāji, tauriņi ir spējīgi pārvarēt lielus attālumus un sasniegt Latvijas teritoriju, piemēram, no Eiropas dienvidiem un Āfrikas ziemeļiem. Migrējot tauriņi cenšas izvairīties no barības trūkuma vai populācijas pārapdzīvotības. Dažas sugas veido populācijas uz vairākiem gadiem, tad pazūd vai pie mums parādās un aiziet bojā. Šādā veidā esam novērojuši Latvijā lielus retumus, arī ieskaitījuši Latvijas faunā," pastāsta zinātnieks. "Un vēl ir invāzijas sugas, kad cilvēki veido jaunu vidi, kas ir piemērota jaunām sugām. Piemēram, viszināmākā ir pārtikas kode (pārtikas vilnis), kas Latvijā parādījās 50. gados un savairojās, jo cilvēki sāka veidot mājās lielus pārtikas krājumus."
Veido savu tauriņu albumu
Agrāk taisīja beigtu tauriņu kolekcijas, tagad kā alternatīva kolekcionēšanai ir parādījusies tauriņu fotografēšana, kas ir kļuvusi populāra. LU Zooloģijas muzeja krājumu glabātājs un biologs Uģis Piterāns ar tauriņu fotografēšanu kā hobiju un dedzīgu aizraušanos nodarbojas jau kopš 2005. gada. Viņš savus atklājumus fiksē personīgā dabas blogā, kā arī vietnē dabasdati.lv. Šis portāls pulcē plašu interesentu pulku, un vasarā tur ziņojumi birst cits pēc cita.
U. Piterāns atzīst, ka sākumā fotografēšanai pilnībā pietiek ar viedtālruni, kas kabatā ir gandrīz katram. Pats galvenais ir entuziasms un vēlēšanās iet dabā. Dažkārt mēdz būt diezgan karsti un neērti sēdēt vienā pozā pie tauriņa un gaidīt, kad tas izpletīs spārnus. Tāpēc vajadzēs arī pacietību un neatlaidību, jo tauriņi nav dresēti dzīvnieki, kam var pavēlēt sēdēt, kamēr mēs fotografējam. Dažkārt labu fotogrāfiju nākas medīt pat stundu.
Kad pieredze esot uzkrāta, arī fotografēt un vērot ir vienkāršāk, zināšanas par konkrēta tauriņa uzvedību fotografēšanu padara vienkāršāku. U. Piterāns raksturo divus fotografēšanas veidus. Viens ir mākslinieciskais, otrs – dokumentālais. Pirmajam svarīgs būs ne tikai pats objekts, bet arī vide, otrajam – tikai pats tauriņš. Abi fotografēšanas varianti ir vienlīdz labi – viss atkarīgs no tā, kas kuram tuvāks pie sirds. Mākslas foto svarīgāks būs asuma dziļums, līdz ar to vajadzēs profesionālāku tehniku, dokumentālu foto var veidot arī ar telefonu. "Man galvenais ir meklēt sugas, iegūt kvalitatīvu tauriņa foto. Kad sāk nopietnāk pievērsties tauriņu fotografēšanai, tad svarīgi ir arī dažādi rakursi – tauriņa dzimuma noteikšanai var būt svarīgi fiksēt gan tauriņa spārna apakšpusi, gan virspusi. Dažkārt mātītes un tēviņi ir ļoti atšķirīgi," saka dabas fotogrāfs.
Fotogrāfiem azartu rada tas, ka viņi kļūst par sugu medniekiem. "Manā kontā ir 102 sugas no 120 Latvijā sastopamajiem dienas tauriņiem. Tas ir diezgan sarežģīti. Noteiktas tauriņu sugas var atrast tikai noteiktās Latvijas vietās, citādi šo sugu neieraudzīsi. Ja gadās, ka laiks ir apmācies, būs grūti sagaidīt brīdi, kad tauriņš atvērs spārnus un to varēs nofotografēt no virspuses izplestiem spārniem. Pagājušajā gadā nofotografēju vienu jaunu dienas tauriņu sugu – kazeņu raibeni, jo pēc cita cilvēka novērojuma pirmajā brīvajā dienā braucu uz novēroto vietu, kur izdevās šo sugu ieraudzīt," saka Piterāns.
Kad pietrūkst sugas, ko medīt, var dabā ieraudzīt un fotografēt dažādas tauriņu stadijas – var skatīties, kurā brīdī viņš pieliek vēderiņu pie kāda auga, un meklēt tauriņu olas. Var pakrist pļavā četrrāpus un pārmeklēt katru kvadrātmetru – daudz ko interesantu varot ieraudzīt.
Ar telefonu olas būs grūti nofotografēt, visas pārējās stadijas var fotografēt ar jebkuru tehniku, kas pieejama. Zināšanas nāks pēc pāris gadiem, šajā laikā jau daži entuziasti ir kļuvuši par labiem speciālistiem un var pilnvērtīgi izbaudīt tauriņu fotografēšanas prieku.
Arī naktstauriņu fotografēšanai vajadzēs jutīgāku kameru vai arī būs jāgaida rītausma. "Tauriņu aktivitāte naktī lielāka ir siltā laikā. Paņemu baltu palagu, lampu, gaismu var novirzīt uz mežu, un derēs arī parasta spuldzīte. Tad arī viņi atlidos," atklāj U. Piterāns.