Daudziem skaistiem dabas objektiem iespējams piekļūt, pateicoties infrastruktūrai, kas nodrošina cilvēkiem ērtus ceļus, skatu platformas un torņus, atpūtas zonas ar soliņiem un ugunskuru vietām. Laiku pa laikam tie jāatjauno un jāuzlabo. A/s Latvijas valsts meži (LVM) šovasar veikuši atjaunošanu trīs īpaši skaistu dabas vietu apskatei Ziemeļkurzemē.
Gleznainā purva taka
Pēc remontdarbu pabeigšanas šovasar apmeklētājiem atkal pieejama Vasenieku purva taka. Remonta laikā izbūvēta pilnīgi jauna skatu platforma, kas ļauj baudīt purva ainavu no sešu metru augstuma, un atjaunots takas posms ar dēļu klāju 865 metru garumā.
"Šī purva taka ir piemērota dažādiem atpūtniekiem. Gan ģimenēm ar bērniem, gan skolēnu delegācijām, jo šis var būt kā izglītojošs maršruts. Vasenieku purva takā var apskatīt dažādus informatīvus stendus, piemēram, par purvā esošiem augiem. Šis ir labs piemērs kompetenču izglītībai, jo ir pieejama gan teorētiska informācija, gan iespēja skolēniem uzreiz arī šos augus dabā atrast un apskatīt," saka a/s Latvijas valsts meži Ziemeļkurzemes reģiona apsaimniekošanas vadītājs Andris Verners.
Vasenieku purva taka atrodas dabas liegumā Stiklu purvi, kas izveidots 1977. gadā un ir lielākais augsto purvu komplekss Kurzemē. Tā platība ir 6636 hektāri. To veido seši purvi, no kuriem tieši Vasenieku purvā izveidota 2,6 km gara pastaigu taka ar skatu torni. Šis purvs ir īpašs ar savu dabas daudzveidību. Te iespējams novērot arī vairākas ūdens putnu sugas.
Atjaunots partizānu bunkurs
Augusta sākumā Talsu novada Vandzenes mežos, aptuveni četrus kilometrus no autoceļa Talsi–Upesgrīva, tika atklāts atjaunotais Pētera Čevera nacionālo partizānu grupas bunkurs. Tā iekšpuse izveidota maksimāli tuvu tam, kāda tā izskatījās 1945./1950. gada ziemā, kad tajā uzturējās 19 Pētera Čevera grupas dalībnieki. Bunkurs ir 31 kvadrātmetru plašs. Iekšpusē izvietotas vairākas koka lāvas, kas tika izmantotas gulēšanai, un viens kopīgs koka galds.
"Šis ir mūsu sadarbības projekts. Zemkopības ministrija atbalstīja šo ieceri, un sadarbībā ar Nacionālo partizānu apvienību, kura ir šī bunkura skices autore, esam realizējuši un atjaunojuši šo partizānu bunkuru. Pērnā gada rudenī tika uzsākti atjaunošanas darbi, un šā gada jūlijā tie tika pabeigti. Šis bunkurs ir kā piemiņas vieta un vēstures liecība, bet reizē arī vieta, kur jaunā paaudze var atbraukt un iepazīties ar partizānu dzīvi. Bunkura atjaunošanā tika meklēti ilgtermiņa risinājumi, lai tie spētu nodrošināt apmeklētāju drošumu un tajā pašā laikā saglabātu autentiskumu. Proti, šis bunkurs ir atjaunots vēsturiskā vietā. Tā karkass ir veidots no dzelzsbetona, lai būtu droši, savukārt iekšējā apdarē izmantoti kokmateriāli, lai būtu pēc iespējas autentiskāks veidols," teic A. Verners.
Šis ir vienīgais atjaunotais partizānu bunkurs Ziemeļkurzemē. Bunkurs apskatei atvērts katru dienu jebkurā diennakts stundā. "Ar Talsu novada pašvaldību esam noslēguši līgumu par šīs vietas tālāku uzturēšanu. Patlaban ikviens interesents var iepazīties ar vēstures liecībām un aprakstiem, kas izvietoti informatīvos stendos gan bunkura ārpusē, gan iekšpusē. Taču nākotnē ir plāns pieaicināt arī gidu, kurš klātienē apmeklētājiem varētu pastāstīt par tā laika notikumiem, taču līdz tam ir jāizdara diezgan daudz mājasdarbu, lai šo ieceri varētu īstenot," piebilst A. Verners.
Pēteris Čevers bija Latviešu leģiona 19. divīzijas 43. pulka 13. smagās (prettanku) rotas komandieris, kapteinis dažas dienas pēc vācu karaspēka kapitulācijas Kurzemē kopā ar vairākiem savas rotas karavīriem nonāca Vandzenes pagastā. Nozīmīgākais notikums Čevera grupas pastāvēšanas laikā bija 1950. gada 3. februāra kauja ar čekas karaspēku, kas sākās pie grupas bunkura. Čekas karaspēka vienība, nodevības rezultātā uzzinājusi grupas dislokācijas vietu, ar lielu pārspēku (vairāk nekā 300 vīru) uzbruka Čevera grupai. Smagās kaujas laikā, zaudējot sešus savējos, Čevera vīriem izdevās izlauzties no ielenkuma un aiziet no vajātājiem, taču vēlāk arī viņi tika sazāļoti un sagūstīti. Pēterim Čeveram un vēl trijiem grupas dalībniekiem piesprieda nāvessodu nošaujot, trim jaunākajiem – 25 gadu ieslodzījumu soda nometnēs.
Akmens maģija Kaltenē
Rojas novada Kaltenes mežā apskatāms nostāstiem apvīts dabas brīnums – Kaltenes kalvas. Kaltenes kalvu dabas taka pazīstama ar lielajiem akmens krāvumiem. Šie ir unikāli veidojumi, jo nekur citur Latvijā tādi nav sastopami. Dabas pētnieki uzskata, ka šie vaļņveidīgie akmens krāvumi ir veidojušies pirms vairākiem tūkstošiem gadu, atkāpjoties Baltijas ledus ezeram. Kalvu apskates nolūkā ir atjaunota un labiekārtota dabas taka ar pastaigu laipām un informācijas stendiem.
"Visu Kaltenes kalvu dabas taku atjaunojām divos paņēmienos. Pagājušajā gadā atjaunošanas darbi tika veikti vienā takas posmā, turpretim šogad pabeidzām otru takas posmu. Esam investējuši diezgan lielus līdzekļus, lai taka būtu cilvēkiem brīvi pieejama. Ir atjaunoti arī informatīvie stendi, kuros apmeklētāji var uzzināt par apkārtnē esošiem augiem un sastopamajiem dzīvniekiem," atklāj Latvijas valsts mežu Ziemeļkurzemes reģiona mežkopības vadītājs Lauris Ķemlers.
Apmeklētāji var izvēlēties īsāku vai garāku pastaigas maršrutu: īsākais takas garums ir aptuveni 800 metru, turpretim garākais pastaigas loks ir 1,5 km garumā. Lielākā Kaltenes kalva jeb Velna kalva sākotnēji sniegusies līdz pat koku galotnēm, un tā laika kartēs tās augstums virs jūras līmeņa sasniedzis 20 metru, taču XX gadsimta 60. un 70. gados tā gandrīz tika iznīcināta, lai iegūtu šķembas apkārtnes ceļu būvei. Lai saglabātu šo unikālo laukakmeņu sakopojumu no iznīcības, 1962. gadā ģeologi panāca šīs teritorijas iekļaušanu aizsargājamo dabas pieminekļu sarakstā.
"Šie neparastie akmens krāvumi ir kā magnēts, kas pievelk jebkuru apmeklētāju. Mūsu provizoriskie dati rāda, ka apmeklētāju skaits šajā vietā pieaug. Šis apskates objekts Kurzemes pusē ir patiešām iecienīts. Nesen man bija telefonsaruna ar vienu no apmeklētājiem, kurš vēlējās pateikties par to, cik teicamā kvalitātē atjaunošanas darbi ir paveikti, jo šis cilvēks Kaltenes kalvas bija apskatījis gan pirms, gan pēc remontdarbiem. Viņam bija patīkams pārsteigums, ka šobrīd daudz labāk var saskatīt laukakmeņu sakopojumus un vaļņveida krāvumus. Tā ka vērts ikvienam turp aizdoties," uzskata A. Verners.