To nebija iespējams nepamanīt arī Rīgas ielās – ieraudzījām, ka Viļņa svin 700 gadu jubileju, tāpēc sakrāmējām ceļasomas un aizripojām apsveikt "braļukas" svētkos! Pārsteidzoši, bet sanāk, ka Viļņa ir jaunāka par Rīgu, lai gan viduslaikos Lietuvas dižkunigaitija vairākus gadsimtus bija viena no varenākajām valstīm Eiropas teritorijā, pārvaldot zemes no Baltijas līdz Melnajai jūrai.
Numuriņš ar žalūzijām
Šoreiz, lai būtu visiem interesantāk, izdomājam, ka brauksim ar autobusu, nevis auto, tādējādi pierādot, ka arī ģimene var brīvi ceļot pa Eiropu, pat ja tai nav mašīnas. Biļetes pērkam pēdējā brīdī, tomēr tāpat visiem četriem kopā brauciens abos virzienos izmaksā 64 eiro, jo izbraucam piektdienas priekšpusdienā. Vēl lētāki ir nakts braucieni – ekonomē gan biļetes, gan vienas viesnīcas cenu. Piedevām ir vismaz trīs kompānijas, kuras brauc šajā virzienā. Mēs izvēlamies lētāko, līdz ar to, pavisam godīgi, nedaudz pieklibo komforts un cilvēkam augumā ap 2 m tās gandrīz piecas stundas ceļā, lai arī ar pauzēm, nav izcili baudāmas. Bet, paralēli strādājot un palasot grāmatu, ir ciešami. Ak jā, jau posmā līdz Iecavai bērni ir iznīcinājuši visus līdzi paņemtos maizīšu un augļu krājumus.
Tuvāk vakara pusei iebraucam Viļņas autoostā, un sākumā liekas, ka esam nokļuvuši "Mazajā Rumānijā". Visu cieņu romu tautai, bet mūsu ierašanās brīdī, izejot no stacijas, notiek kaut kāds ārprāts – vairākas kompānijas bļaustās, sievietes iepļaukā savus večus (vai arī svešus), policija, "ātrie". Lai vai kā – mēģināsim tikt uz centru. Starp citu, Viļņā joprojām braši kursē vecie, gaudojošie Škoda trolejbusi, kurus Rīgā
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 16. marta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!