Rapša dīzelis – bez biznesa perspektīvas?

EK skaidrojumā Analītiskās žurnālistikas darbnīcai 6K gan norāda: "Ir pāragri spekulēt par pārkāpumiem. Bet šie mērķi tik tiešām ir juridiski saistoši." 10% no atjaunojamajiem resursiem degvielas patēriņā plus oglekļa dioksīda izmešu daudzums jāsamazina par 6%.

Otrās paaudzes variants

Patlaban Latvijā ražotajam rapša dīzelim trūkst politiska atbalsta, jo pastāv viedoklis, ka šis produkts neesot ilgtspējīgs. Pētījumi rādot, ka rapša audzēšana un pārstrāde radot pat vairāk izmešu nekā fosilās degvielas iegūšana. Tāpēc tagad lielāku atbalstu bauda otrās paaudzes degviela – hidrogenētās augu eļļas degviela jeb HVO degviela. Taču Latvijā tāda ražota netiek.

Pirms pārdesmit gadiem šķita, ka biodegvielas ražošana un tai nepieciešamo lauksaimniecības kultūru audzēšana būs Latvijas jaunais veiksmes stāsts. Pirmā valdības koncepcija _Par biodegvielu ražošanu un pielietošanu Latvijā_ tika pieņemta jau 1995. gadā, ar cerību, ka rapša audzēšanas uzplaukums atrisinās savas naftas trūkumu. Taču, par spīti pētījumos, rūpnīcās un tehnoloģijās ieguldītajiem miljoniem, tā nav noticis. Lauksaimnieki tomēr nav arī palikuši zaudētājos. Tie, kuri pievērsās rapša audzēšanai, pārdod to uzpircējiem, kuri tālāk tirgojas labības biržās. Savos modernajos traktoros pašu darba augļus gan lej tikai retais zemnieks, jo tehnikas ražotāji, līdzīgi kā visa auto industrija, ir pret.