Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem samazinājās par 0,5%, tai skaitā vietējā tirgū – par 1,2%, bet eksportā bija pieaugums par 0,3%.Savukārt salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,4%, tai skaitā vietējā tirgū – par 10,4%, bet eksportā bija pieaugums – par 13,3%.Lija Strašuna, Swedbank vecākā ekonomiste, vērtē, ka eksports likumsakarīgi virza apstrādes rūpniecības izaugsmi. Martā apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportam bija jau par 22,9% lielāks nekā pirms gada.“Var redzēt, ka eksporta īpatsvars apstrādes rūpniecības apgrozījumā pirmajā ceturksnī turpināja palielināties - no 57% 2009.gada 4.ceturksnī līdz 59%. Īpaši veiksmīgi palielināt eksporta daļu sanāca nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – no 38% uz 62%, arī mēbeļu ražošanā un poligrāfijā,” saka L.Strašuna. Savukārt nozares ar vislielāko eksporta īpatsvaru joprojām ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (96%), datoru un elektronisko un optisko iekārtu ražošana (90%), mehānismu un darba mašīnu ražošana (89%). Vismazākais eksporta īpatsvars saglabājas pārtikas nozarē (24%).Viņa vērtē, ka šogad apstrādes rūpniecības attīstībai joprojām ir labas perspektīvas, par ko liecina pastāvīgs rūpniecības noskaņojuma rādītāju pieaugums, kas saistīts ar augošo jauno pasūtījumu skaitu. Pieaug arī pieprasījums mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Viņasprāt, šī gada laikā rūpniecības atkopšanās kļūs izteiktāka. SEB bankas pārstāvis Dainis Gašpuitis spriež, ka pieaug aktivitāte, taču joprojām apgrozījums ir zem pērnā gada līmeņa. Nozares un arī ekonomikas kopumā atkopšanās ir mazāk strauja, jo nākas būtiski mainīt fokusu no vietējā uz ārējiem tirgiem. “Nozari turpina vilkt eksports, kā arī konsekventi aug eksporta īpatsvars. Ja 2008.gadā vietējais un eksporta tirgus bija līdzsvarā, tad šogad pirmajos trīs mēnešos eksporta īpatsvars ir pieaudzis līdz 60% no kopējā apgrozījuma. Šāda tendence tikai turpinās nostiprināties. Par to liecina jauno pasūtījumu ievērojams apjomu pieauguma pārsvars pār vietējo tirgu,” vērtē D.Gašpuitis.Viņš norāda, ka apstrādes rūpniecība Latvijas preču eksporta mugurkauls. Pirmajos trijos mēnešos Latvija ir eksportējusi preces 935,2 miljonu latu vērtībā, savukārt apstrādes rūpniecības apgrozījums eksporta produkcijai šajā pat laika periodā ir bijis vien 395 miljonu latu vērtībā. “Starpība ir ievērojama, kas visticamāk liecina par nozīmīgu reeksporta apjomu. Protams, arī reeksportam ir pozitīva ietekme un vērā arī jāņem ieguves rūpniecības un elektroenerģijas iespējamais devums eksportā, kā arī citas iespējamas nianses. Tomēr nodarbinātība un pievienotā vērtības – labklājības pieaugums, ir saistāms tieši ar apstrādes rūpniecības attīstību,” komentē SEB pārstāvis.Viņš pauž viedokli, ka apstrādes rūpniecības eksporta attīstībai ir jāturpina pievērst uzmanību. “Viegli nebūs, jo arvien vairāk valstis fokusējas uz eksportu, ko spiež augstie krīzes rēķini un iepriekšējo gadu tēriņi.”
Apstrādes rūpniecības apgrozījums martā audzis par 6%
Šā gada martā, salīdzinot ar februāri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pieauga par 6%, tai skaitā eksportā – par 6,7% un vietējā tirgū - par 5,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sezonāli izlīdzināti dati faktiskajās cenās.Šogad martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, pēc darba dienu skaita izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā palielinājās par 6,7% tai skaitā eksportā – par 22,9%, bet vietējā tirgū bija samazinājums par 5,5%.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.