Ir vērts piebilst, ka šogad akciju tirgus izrāda sagurumu, toties preču biržās mikroklimats cenu augšupejai ir labvēlīgs, turklāt to ietekmē arī dažādu amatpersonu verbālo un virtuālo atziņu visai dobjās atskaņas.
Dzinulis Donalds
Viena no pasaules stratēģiski svarīgākajām izejvielām neapšaubāmi ir nafta, un tās cena pavasara un vasaras mijā īslaicīgi pārsniedza 80 ASV dolāru (68,30 eiro) par barelu robežu, kas ir augstākais punkts kopš 2014. gada novembra, kad tirgū bija vērojama pretēja kustība pašreizējai. Pagājušās nedēļas vidū cena bija nedaudz nokritusies, piemēram, trešdien pēcpusdienā Brent naftai atrodoties pie 77 ASV dolāru atzīmes. Tomēr, vai šī samazināšanās būs ilglaicīga, pagaidām ir pāragri teikt.
"Viennozīmīgi galvenais "motors", kas pēdējā laikā dzinis naftas cenu augšup, ir ASV prezidents Donalds Tramps. Kamēr ASV prezidents ar vienu roku savā Twitter kontā lamājas par augstajām naftas cenām, ar otru roku viņš ir saplēsis Irānas kodolvienošanos un draud ar sankcijām katram, kas pirks Irānas naftu. Twitter aktivitātes ir tukša gaisa tricināšana, savukārt Irānas naftas izspiešana no tirgus būs spēcīgs trieciens piedāvājuma pusē,» konjunktūru vērtē CBL Asset Management investīciju direktors Zigurds Vaikulis.
Viņš zina teikt, ka iepriekšējā Irānas sankciju epizodē desmitgades sākumā šīs valsts naftas ieguve samazinājās visai ievērojami. "Eksperti lēš, ka gadījumā, ja Trampam izdosies arī Japānu un Dienvidkoreju piespiest nepirkt Irānas naftu, eksporta kritums varētu sasniegt divus miljonus barelu dienā. Tie ir 2% no pasaules naftas ieguves. Turklāt man nav izdevies izlasīt nevienu jēdzīgu skaidrojumu Trampa agresijai pret Irānu, kā vien vēlmi "nonullēt" jebkādu Baraka Obamas mantojumu un izpatikt Izraēlai. Patlaban grūti saskatīt, kādi objektīvi apstākļi spētu mīkstināt vai grozīt pašreizējās ASV administrācijas nostāju Irānas jautājumā," spriež tirgus eksperts un piebilst – zīmīgi, ka "Irānas jautājums" ir aktualizējies brīdī, kad globālais naftas piedāvājums atkal kļuvis lielāks par pieprasījumu. Tas noticis, nepārtraukti augot ASV slānekļa naftas ieguvei, par spīti naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un citu vienošanos noslēgušo lielo eksportētāju noteiktajam kvotu režīmam.
"Pie pašreizējiem naftas cenu līmeņiem – jebkuriem, kad naftas cena pārsniedz 50 ASV dolārus par barelu, – amerikāņu ražotāji peldas naudā. Tāpēc amerikāņi visdrīzāk turpinās audzēt ieguvi, un līdzīgi kā 2014. gadā cenas sabruks zem pārmērīgā naftas piedāvājuma," tirgus vīziju ieskicē Vaikulis.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 16. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!