Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā -1 °C
Apmācies
Svētdiena, 24. novembris
Velta, Velda

Lielākajos pasūtījumos bez Skonto būves neiztikt

Pēc nepilna mēneša Daugavu varēs šķērsot pa Dienvidu tiltu. Sākta arī tilta celtniecības otrā kārta, Rīgā top vairākas daudzstāvu sociālās mājas. Aktīva rosība sākusies arī Gaismaspils būvlaukumā. Nākamnedēļ divlīmeņu šķērsojuma būvniecība tiks sākta Vairoga un Gaujas ielā. Kas vieno visus šos projektus? Atbilde: uzņēmums Skonto būve.

Pēdējos gados teju neviens no lielajiem pašvaldību vai valsts pasūtījumiem neiztiek bez šī uzņēmuma līdzdalības. Igaunijas būvkompānijas Merko Ehitus līdzīpašnieks Tomass Annuss izteicis ironiska rakstura apbrīnu par Skonto būves veiksmi, sakot, ka ar tādu rentabilitāti Eiropā neviens nestrādā. Sapārot ezi ar čūsku Pēdējos divus gadus Skonto būve pēc apgrozījuma ir lielākais Latvijas būvuzņēmums. 2006.gadā tā apgrozījums bija 50 miljoni latu, pērn — 75,6 miljoni, peļņa vairāk nekā 11 miljoni latu. Veiksmes formula? Skonto būve esot līderi dažādu būvkompāniju komandas izveidošanā, skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks Guntis Rāvis. "Man piemīt tādas īpašības, ka es varu saliedēt ļoti dažādus cilvēkus. Kā man te kolēģi smejas, es varot sapārot ezi ar čūsku. Jāmeklē kompromisi, jābūt pacietīgam un mazliet psihologam," saka G.Rāvis un norāda — tik mazā valstī jāsaprot, ka katram uzņēmumam ir sava specializācija un jāprot tos apvienot. Tādā veidā arī konkursi uzvarēti, proti, Vairoga ielas pārvadu Skonto būve būvēs kopā ar SIA Tilts un SIA Latvijas tilti, tiekot pie Rīgas domes pasūtījuma 22,5 miljonu latu apjomā. Latvijas Nacionālo bibliotēku Skonto būve ceļ kopā ar RBS Skals un Re&Re, kas apvienojušies Nacionālajā Būvnieku apvienībā, bet Dienvidu tiltu – kopā ar visiem Latvijas tiltu būvniekiem. Latvijas būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš norāda, ka bieži vien būvniecībā ir situācija, kad ir kāda vadības firma, kas menedžē darbus, piesaista apakšuzņēmējus, bet pati reāli būvlaukumā strādā maz. Tomēr G.Rāvis teic, ka Skonto būve nav tikai menedžeris, kas saved kopā kompānijas, bet veic vismaz 20% no visiem būvniecības darbiem šajos projektos: "Mēs izgatavojam saliekamās dzelzsbetona konstrukcijas. Ražosim visas stikla, alumīnija konstrukcijas bibliotēkai." Tas, ka Skonto būvei ir tik daudz meitasuzņēmumu, kas ražo betonu, metāla konstrukcijas, ir viens no faktoriem, kāpēc šim uzņēmumam veicas, spriež V.Puriņš. Lielā būvniecība — politika Par citu iespējamo veiksmes faktoru — pazīšanos un lobiju — visi izsakās izvairīgi. "Ja kādā gadījumā ir kādas aizdomas, tad tas ir akmens pasūtītāja dārziņā. Tieši pasūtītājs taisa konkursu, ir naudas turētājs un izstrādā noteikumus, ko uzskata par pareizu. Un varbūt pa pareizam ir kādas vienas firmas cipari," norāda V.Puriņš, nerunājot gan konkrēti par Skonto būvi, bet situāciju kopumā. Bijušajam G.Rāvja biznesa partnerim Guntim Indriksonam ir īss skaidrojums, kāpēc uzvar Skonto būve: "Tāpēc, ka Rāvis un Millers [uzņēmuma otrs īpašnieks — red.] vislabāk par citiem strādā." "Lai citi neabižojas, bet tā ir. Ja kādam tur liekas kaut kādi zemūdens darbi, tad lai katrs par savu slimīgo iztēli atbild pats. Lai publiski to pasaka. Neko nevar izdarīt tikai ar pazīšanos. Tad jau citi, kas pazīst visu Latviju, būtu tikuši tālāk nekā Rāvis," tā G.Indriksons. Arī pats G.Rāvis uz jautājumu — vai Latvijā būvniecībā vairs nepastāv desmitā tiesa, proti, atskaitījums pasūtījamam par sarunātu uzvaru, — nedaudz aizkaitināti atbild: "Nezinu, ko jūs domājat ar desmito vai kādu tur tiesu. Man tādas lietas nepastāv. Es acīmredzot varu atļauties citādi skatīties uz šiem procesiem. Mūsu apgrozījums, mūsu iespējas ļauj par šādām lietām nerunāt ar pasūtītāju." Savukārt, kad tiek pieminēta Merho Ehitos līdzīpašnieka replika par pārmērīgo peļņu, G.Rāvis uzreiz izsauc sekretāri un, ciparus nekomentējot, atrāda kādas avīzes publikāciju, kur apšaubīta Merho Ehitos godīgums Igaunijā. Arī politiskajām partijām G.Rāvis neziedojot, taču vēlāk sarunā atzīst, ka labprāt sponsorējot sportu. "Dodam ASK Rīga. Tur man ir, teiksim, tā kā pienākums, jo tas ir Rīgas klubs un mērs ir prezidents tur. (Rīgas mērs Jānis Birks ir ASK Rīga prezidents — red.). Nu, Rīgai kaut ko būvējam, Dienvidu tiltu, sociālās mājas, kaut ko arī nopelnām, nu jādalās. Reketa nebija, atdevu pats," stāsta miljonārs. Jāpiebilst, ka G.Rāvis ir arī starp hokeja komandas Dinamo Rīga dibinātājiem: "Tur mani uzaicināja Guntis Ulmanis. Viņš man zvanīja, es biju Honkongā vienā debesskrāpī uz jumta, dzēru kafiju un skatījos to miglu apakšā. Viņš man zvanīju un sacīja — mēs te, Rīgā, un tā, mēs te hokeja klubu, aicinām arī tevi. Piekritu. Man jau patīk viss, kas tur notiek." Zināms, ka viens no Dinamo Rīga dibinātājiem ir arī bijušais premjers Aigars Kalvītis (TP), kura premjerēšanas laikā tika pieņemts lēmums par Gaismaspils būvniecību. Taču par šādu sakarību G.Rāvis aizsviļas. "Kāds sakars hokejam ar Gaismaspili? Nekāds. Tas nav korekti." Atļaut tikai vietējiem G.Rāvis nekad nav slēpis nepatiku pret ārvalstu būvkompānijām un gan Dienvidu tilta, gan Gaismaspils gadījumā uzsvēris, ka šie objekti jābūvē vietējiem Latvijas uzņēmumiem. "Tas ir absolūti noziedzīgi no Latvijas valsts amatpersonu puses, ja mēs vai nu aiz nezināšanas, vai nu aiz ļaunprātības izveidot tādus konkursa nolikumus, kur, pat apvienojoties vairākām Latvijas kompānijām, viņas nevar izpildīt šo noteikumus. Tā ir mūsu ekonomikas graušana. Dienvidu tilta būvniecībai nebija tādi noteikumi, bet izskatās, ka tā būs ceļu būvei. Tur tās latiņas ir saliktas tik augstu, ka pat lielām kompānijām būs grūti," spriež G.Rāvis. G.Rāvis teic, ka valdības vietā šobrīd ekonomiskās krīzes laikā uzliktu moratoriju, ka pašlaik būvniecības darbus drīkst darīt tikai Latvijas uzņēmēji: "Konkurence, kā jūs zināt, pašlaik ir nežēlīga. To, ka kāds var teikt — nu, ziniet, viņi tur visu sarunās un baigo naudu plēsīs, ir pilnīgs blefs. Tagad visi cīnās par savu izdzīvošanu, kompānijas veras ciet pa 40 nedēļā. Sākās ar mazākajām, pēc tam būs arī vidējās un pēc tam būs arī dažas no lielajām." V.Puriņš uzsver, ka ideja par moratoriju ir pilnīgi neiespējama, jo "esam Eiropas Savienībā, mums ir brīvais tirgus". Tomēr pašam doties uz ārzemēm G.Rāvim nav nekas iebilstams. Pēc nepilna mēneša, kad tiks atklāts Dienvidu tilts, a/s Dienvidu tilts, kurā ietilpst Skonto būve un visi Latvijas tiltu būvnieki, mainīs nosaukumu pret a/s Transporta sistēmas un ar šo nosaukumu dosies iekarot ārzemju būvniecības tirgus. Viens no pirmajiem mērķiem — Ukraina. Uzbūvētais Dienvidu tilts tad varēs kalpot par piemēru tam, ko spēj šī kompāniju apvienība.Rāvis iesaistās enerģētikas biznesā Savu pirmo miljonu tagadējais Skonto būves līdzīpašnieks un miljonārs Guntis Rāvis (46) nopelnīja vēl padomju laikos rubļos. "Mums bija kaut kādi kooperatīvi saistīti ar datoru pirkšanu un pārdošanu," atceras uzņēmējs. "Tik smieklīgi bija tie pirmie gadi, tik bērnišķīgi, naivi. Ar ko tik mēs tur nenodarbojāmies," stāsta G.Rāvis. "Medu fasējām burciņās, izdevām grāmatas jaunajiem elektriķiem." Taču gala rezultātā G.Rāvis kļuva par uzņēmēju būvniecības nozarē, sākumā Skonto holdingā kopā ar Gunti Indriksonu tika dibināts uzņēmums Skonto plan, vēlāk Skonto būve, kas savu darbību sāka 1995.gadā, toreiz kā Amerikas—Latvijas kopuzņēmums, kas deva ievērojamas nodokļu priekšrocības. Tā kā uzņēmumā 40% piederēja ASV Delaverā reģistrētam ārzonas uzņēmumam Kendle Inter national L.L.C., bet vēlāk šīs daļas pārņēma arī ASV ārzonas uzņēmums Techno Export/Import L.L.C. un, balstoties uz likumu "Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā", pirmos piecus gadus Skonto būve valstij nemaksāja uzņēmuma ienākuma nodokli. Vai uzņēmumā reāli bija amerikāņu investīcijas, vai tika izmantotas likuma nepilnības, G.Rāvis nestāsta, vien teic: "Tāda bija likumdošana. Viss, ko toreiz darījām, bija pilnīgi likumīgi. Visa struktūra un investīcijas. Tas ir daudzkārt pārbaudīts ieņēmumu dienestā. Tā ka tur neko negatīvu es neredzu," apgalvo G.Rāvis. 2004.gada februārī no Techno Export/Import L.L.C. kapitāla daļas nopirka Ivars Millers — bijušā Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājs. Kopš tā laika Skonto būvei ir divi īpašnieki — I.Millers un G.Rāvis. Paši pirmie Skonto būve darbi bija Ventspilī, naftas rezervuāri. "Ventspils naftas ziedu laiki tad bija, visas trubas pilnas. Vajadzēja jaunas jaudas, mums no tā nebija bail, mēs uzņēmāmies šos darbus, milzīga atbildība, tajā laikā arī ļoti lielas naudas — desmitiem miljonu dolāru. Mēs startējām šajos starptautiskajos konkursos un uzvarējām ar mazākajām cenām, nevis ar lielākajām, bet mazākajām cenām," uzsver G.Rāvis. Pie naftas rezervuāru izbūves arī esot sācies pirmais komandas darbs — "tur bija daudzas kompānijas, ar kurām mēs strādājām kopā, un tie visi bija latviešu uzņēmumi". Šovasar G.Rāvis nopircis 50% ceļu būvnieka Roadeks kapitāldaļu. "Tas bija manam džentlmeņa komplektam absolūti nepieciešams," saka uzņēmējs. Kas būvniecībā ir džentlmeņa komplekts? "Principā nosegt visas jomas. Lai man pēc iespējas mazāk būtu jāiztiek ar kaut kādiem apakšuzņēmējiem. Ja mēs būvējam tiltus, man kaut kur ir arī jāasfaltē ceļi. Šie pakalpojumi vienmēr gāja no malas." Džentlmeņa komplektam šogad pievienojusies arī zeme pašā Rīgas centrā — pilnībā G.Rāvim piederošajam uzņēmumam Attīstības aģentūra uz 49 gadiem Latvijas pasts iznomājis zemi Stacijas laukumā iepriekšējās pasta ēkas vietā. Līgums paredz vienreizēju četru miljonu latu maksājumu par aptuveni 10 000 kvadrātmetru lielo zemesgabalu, kā arī katru gadu par nomu maksāt 200 000 latu, par šo summu kā neatbilstošu tirgus cenai jau publiski izskanējušas šaubas. G.Rāvis tur iecerējis būvēt daudzfunkcionālu kompleksu, kura būvniecībā plāno ieguldīt 30—40 miljonus latu. Šā gada pavasarī miljonārs nodibinājis arī uzņēmumu Nākotnes tehnoloģijas. Taisīšot vēja parku Kurzemē. Lai arī sarunas laikā uzņēmējs bieži kritizē valsts pārvaldi dažādos jautājumos, pats politikā pagaidām viņš netaisoties, kā vienu no trūkumiem nosaucot daudzkoalīciju valdību, kas lēmumu pieņemšanā radot šķēršļus: "Nekad nevar teikt nekad, bet es pieļauju, kas tas būs tad, kad man liksies par garlaicīgu vadīt šīs kompānijas, kas man ir. Es labi saprotu, ka vēl gadi četri pieci man jādara tas, kas man jādara. Jāpabeidz gan tilti, gan Gaismaspils."

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

LIELĀKIE PROJEKTI (2007/2008)

Dienvidu tilts

Latvijas Nacionālās bibliotēka

Vairoga ielas pārvads

Rīgas sociālo māju būvniecība Ilūkstes ielā, Ulbrokas ielā, M.Keldiša ielā

Mikrorajona Dreiliņi–2 dzīvojamo māju rekonstrukcija

Inčukalna pazemes gāzes krātuves kompresoru stacijas rekonstrukcija

Latvijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā jaunā ēkā Briselē

Iekšlietu ministrijas administratīvo ēku komplekss

Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences remonta darbi

Ārlietu ministrijas vēsturiskā ēkas K.Valdemāra ielā 3 atjaunošana

VĒRTĒ EKSPERTI

Raimonds Jonītis, Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs

Tas ir labs priekšlikums, lai lobētu Latvijas būvuzņēmumus, bet tas arī ir pretrunā ES konkurences nosacījumiem, kuriem Latvijas ir piekritusi, iestājoties Savienībā. Līdzīgi kā Latvijai ir tiesības brīvi piedalīties šādos konkursos citās ES valstīs, arī tām nevar liegt šādas tiesības. Ir bijuši piemēri, kad šis nosacījums gan tiek pārkāpts, piemēram, kad Latvijas būvnieki uzvarēja konkursā par skolas būvniecību Zviedrijā — zviedru arodbiedrības to faktiski nobloķēja, aizliedzot saviem biedriem sadarboties ar Latvijas pusi. Katrā ziņā tas, ko uzrauga un redz KP — vietējiem būvniekiem ir daudz vieglāk iegūt ziņas par konkurentiem Latvijā. Ja konkursā piedalās, teiksim, uzņēmums no Somijas, tas, visticamāk, nekonsultēsies ar vietējiem būvniekiem un nestāsies vietējās biedrībās, tādēļ arī nepielāgos savas cenas vietējam tirgum, kas arī veicinātu veselīgu konkurenci.

Tomass Annuss, būvkompānijas Merko Ehitus līdzīpašnieks

Eiropā būvfirmu rentabilitāte ir apmēram 3%. Mums ir mērķis pelnīt 5% no apjoma. Tādējādi, sākot jebkuru projektu, mēs rēķināmies ar 5% peļņu no tā kopējām izmaksām. Tajā pašā laikā, piemēram, Skonto būves rentabilitāte pērn bija 21%. Tomēr domāju, ka nākotnē gan mēs, gan Latvijas kompānijas nonāks līdz 3% lielai peļņai no apgrozījuma. Jā, mums nāksies samazināt peļņas daļu, bet Latvijas būvkompānijām klāsies vēl grūtāk. Taču pašreizējā situācija Latvijas uzņēmumiem ir jāizmanto — ja reiz kāds ir gatavs tām maksāt tik lielas summas, tad kāpēc gan tās neiekasēt?! Latvijas firmas pareizi dara. (..) Būsim godīgi: šādos konkursos vieni faktiski ir uzvarētāji, bet otri — uzvarētāju apakšuzņēmēji. Es taču redzu, kā tas viss notiek.

(Intervijā Dienas Biznesam 08.09.2008.)

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses